Foto: Latvijas Okupācijas muzejs

Biju ļoti aizvainots, redzot filmā “Latvijas leģionāri” sižetu, kad latviešu karavīri it kā dod uzticības zvērestu Hitleram. Gribu zināt, kas tā par vienību un kurā vietā tas notika. Mani iesauca 1944. gada 25. janvārī darba dienestā, lai vestu uz Vāciju. Darba dienesta uniformas vietā diemžēl saņēmām ieroču SS formas, un mūs aizveda uz Sofienvaldes apgabalu apmācībām. 1944. gada 18. (23.) novembrī ieradās ģenerālis Bangerskis, lai pieņemtu leģiona 15. divīzijas zvērestu. Zvērests notika latviešu valodā par godu Latvijai un latviešu tautai. Tika dziedāta Latvijas un baznīcas himnas. Lielvācija vai Hitlers netika pieminēti. To varu droši apgalvot, jo rakstīju burtnīcā piezīmes, kas man ir vēl šobrīd. Egons Andersons

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Vēsturnieks, latviešu leģiona vēstures pētnieks un 2000. gada studijas “DEVIŅI” dokumentālās filmas “Latviešu leģions” scenārija autors Uldis Neiburgs norāda, ka filmā redzamā leģionāru zvēresta epizode ņemta no 1943. gada kinohronikas, kas mūsdienās glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā. Identificēt militārās vienības nosaukumu nav iespējams, jo dati par to arhīvā nav saglabājušies.

Ir ļoti daudz kara laika dokumentu, kas apstiprina, ka saskaņā ar oficiālo reglamentu leģionāru zvēresta teksts (pastāv dažādas tā tulkojuma latviešu valodā versijas) bija: “Dieva vārdā es svinīgi apsolu cīņā pret boļševismu neierobežotu pakļautību Vācijas bruņoto spēku virspavēlniekam Ādolfam Hitleram, un par šo solījumu es kā drošsirdīgs kareivis vienmēr esmu gatavs atdot savu dzīvību.” Neiburgs pieļauj, ka Andersona kunga minētais 15. divīzijas zvērests Sofienvaldē varēja notikt ar atkāpēm no oficiālās kārtības un, visdrīzāk, bija izņēmums, ne ierasta prakse. Īpaši kara beigu posmā Latviešu leģiona ģenerāl­inspekcija centās iespēju robežās “latviskot” dažādas vācu noteiktās procedūras, interpretējot tās pēc savām vajadzībām. Ja zvēresta nodošana bija pieskaņota 1944. gada 18. novembra atzīmēšanai, tad tas arī izskaidro, kāpēc veids un saturs varēja atšķirties. Tomēr kopumā tas nemainīja ne latviešu leģionāru pakļautību un iesaisti “Waffen-SS” karaspēkā, ne arī ļauj runāt par leģionu kā par kādu Latvijas, nevis Vācijas bruņoto spēku militāru vienību.