×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.4°C
Milija, Maiga
Svētdiena, 24. jūnijs, 2018
26. februāris, 2018
Drukāt

Karali Felipi Katalonijā “sveic”, dauzot katlus un pannas (1)

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

Protests, sagaidot Spānijas Karali Felipi Katalonijā.

Spānijas karali Felipi, kurš ieradies Barselonā, lai atklātu starptautisko mobilo tālruņu ražotāju izstādi, katalāņu separātisti svētdien sagaidīja ar protestiem.

Karali, kas Kataloniju apmeklē pirmo reizi kopš pagājušā gada oktobrī notikušā neatkarības referenduma, protestētāji ielās un uz namu balkoniem sveica, skandinot katlus un pannas, kas jau kļuvusi par separātistu tradicionālu nepakļāvības izpausmi Spānijas centrālajai valdībai.

Protestēji ielenca koncertzāli, kur karalis ieradās uz izstādes atklāšanai veltītajām vakariņām, un ar saviem stāviem izveidoja simbolisku dzelteno lentīti, kādu, piespraustu pie apģērba, nēsā daudzi katalāņi, izrādot solidaritāti ar apcietinātajiem separātistu līderiem.

Tajā pašā laikā ielās izgāja arī Spānijas vienotības atbalstītāji, kas karali sveica, vēcinot Spānijas karogus.

Starp naidīgajām nometnēm izcēlās arī sadursmes, un policija ziņo, ka līdz svētdienas vakaram aizturēti vismaz divi cilvēki.

Felipem pazemojumu sagādāja arī katalāņu politiķi. Neskatoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, ka starptautiskā pasākuma norisi politika neietekmēšot, Mobilās pasaules kongresa atklāšanu boikotēja gan Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns, kurš pārstāv separātistus, gan Barselonas mērs Ada Kulau, kura iestājas par Spānijas vienotību.


Spriedze Katalonijā pēdējo dienu laikā atkal pieaugusi, jo Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs izteicies, ka izmantojot Madrides tiešo pārvaldi, kas tika atjaunota pēc reģionālā parlamenta iepriekšējā sasaukuma balsojuma par neatkarības pasludināšanu, centrālā valdība varētu atkal ieviest spāņu valodu kā galveno mācību valodu katalāņu skolās.

Katalāņu skolotāju arodbiedrības uz to reaģējušas, piedraudot ar streikiem un masu protestiem.

“Tā būtu pedagoģiska katastrofa, ja Madride mēģinātu kontrolēt mūsu izglītības sistēmu ar šādas inkvizīcijas palīdzību,” sarunā ar raidorganizāciju “Voice of America” norādījis Katalonijas Skolotāju arodbiedrības vadītājs Ramons Fonts.

Separātisti šīs ieceres pielīdzinājuši ģenerāļa Fransisko Franko diktatūrai, kuras laikā katalāņu valoda bija aizliegta.

Tikmēr šīs ieceres atbalstītāji apgalvo, ka pēc demokrātijas atjaunošanas Spānijas centrālā valdība atdevusi pārāk daudz varas reģionālajām valdībām, kas vietējās valodas izmanto, lai veicinātu separātismu un īstenotu savas politiskās intereses.

“Tas attiecas uz vecāku tiesībām izvēlēties, kādā valodā viņu bērni tiks izglītoti,” norāda spāņu unionistu organizācijas “Convivencia Civica” (“Pilsoniskā līdzāspastāvēšana”) pārstāve Rakela Kavisnera.

Viņa apgalvo, ka katalāņu valodas “uzspiešana” skolās esot “diskriminējoša sistēma”, kas bērnus no spāniski runājošo ģimenēm nostādot nevienlīdzīgā situācijā.

Šobrīd Katalonijas likumi nosaka, ka spāņu valodu stundās var lietot ne vairāk kā 25% no mācību koplaika.

Tādi pamatkursi kā matemātika tiek mācīti katalāņu valodā. Katalāņu valodā tiek mācīta arī Spānijas vēsture, bet spāņu valoda pamatā tiek mācīta kā svešvaloda.

Katalāņu separātistu organizācijas “Omnium Cultural” vadītājs Marsels Mauri paudis cerību, ka Madrides mēģinājumi pārņemt kontroli pār vietējo izglītības sistēmu ļaus partijām, kas atbalsta Katalonijas neatkarību, pārvarēt savas domstarpības un tuvāko dienu laikā beidzot izveidot jauno valdību.

Lai gan Spānijas centrālā valdība cerēja, ka atjaunojot savu tiešo pārvaldi, atlaižot reģionālo valdību un parlamentu un izsludinot ārkārtas vēlēšanas, tai izdosies apslāpēt politisko krīzi, ko izraisījuši katalāņu neatkarības centieni, separātistu partijas, iegūstot 47% balsu, Madrides izsludinātajās vēlēšanās atkal uzvarēja un saglabāja savu absolūto vairākumu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+