Publicitātes foto

Karalienes Kristīnes stāsts 2

Zviedru karalienes Kristīnes liktenis ne uz lielā, ne mazā ekrāna nav apspēlēts entās reizes. Un ne jau tāpēc, ka neinteresanti, bet tāpēc, ka sarežģīti, un to atzinis arī somu kino klasiķis Mika Kaurismeki, kura lente “Karaliene Kristīne” nupat nonākusi Rīgas kinoteātros.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Pirmā, kura pirms vairāk nekā 80 gadiem iejutās Zviedrijas karalienes Kristīnes lomā, bija viņas tautiete Grēta Garbo, nofilmējoties holivudiski izcakotā mīlasstāstā, kura kulminācijas brīdī varone atsakās no troņa aiz mīlestības pret spāni Antonio. Kamēr vēsturnieki pat nemēģināja norādīt uz kļūdām 17. gadsimta slavenākās sievietes liktenī, studija “MGM” gavilēja – filma kļuva par vienu no 1934. gada visvairāk pelnošajiem ekrāna darbiem, un Garbo izbaudīja kārtējos aplausus. Laikam ejot, šīs zviedrietes tēlā iejutušās arī citas aktrises – viņu vidū ir gan Luī Maksvela, gan norvēģiete Līva Ulmane, kura drāmā “Atteikšanās” (1974) izdzīvo Kristīnes dzīvi pēc atteikšanās no troņa, gaidot, kad Vatikāna varenie pieņems viņu, katolicismā pārgājušo, savā aizgādībā, taču Garbo nevienai nav izdevies pārspēt.

Tas arī neizdosies Mikam Kaurismeki, kurš “Karalienes Kristīnes” (oriģinālnosaukums ir “The Girl King”) radīšanai no savas dzīves ziedojis 10 gadus. Ekranizēdams godalgotā kanādiešu dramaturga Mišela Marka Bušāra lugu, viņš preparē karalienes emocijas, kas, ilgus gadus apspiestas, beidzot atraisījušās, pateicoties viņas attiecībām ar skaisto galmadāmu Ebu Sparri un sarakstei ar Renē Dekartu, kuru dēvē par modernās filozofijas tēvu. Jau no bērna kājas audzināta kā troņmantniece, viņa teju vienmēr noliegusi jebkādas sievišķības izpausmes, un nu slūžas ir vaļā, bet pati Kristīne – nobijusies, jo nezina, kā rīkoties. Taču audzināta, lai būtu karaliene un valdītu, viņa atsakās no troņa, lai mūža otru pusi pavadītu Romā kā mākslas un kultūras aizbildne.

CITI ŠOBRĪD LASA

Disneja princešu filmu estētikas vietā Kaurismeki piedāvā drūmus interjerus un galma intrigas, Kristīnes konfliktus un centienus apjaust savu seksualitāti, un laikam ultramodernus uzskatus, kas galvenās lomas atveidotājai Malinai Buskai sagādāja labākās aktrises godu Monreālas kino festivālā. Taču diezin vai liks tik stabilu pamatu, kādu Alīsijas Vikanderes karjerā ielika cits likteņstāsts no ziemeļvalstīm – dāņu “Karaliskā dēka” (2012).

“Karaliene Kristīne”/”The Girl King”

Zviedrija, Francija, Somija, Vācija, Kanāda, 2015.

Režisors: Mika Kaurismeki

Lomās: Malina Buska, Maikls Nikvists, Ipolits Žirardo, Sāra Gadone

No 26. maija “Citadele”, “Splendid Palace”, “Cinamon”, “Multikino”, “Kinomāja”