Patient at the physiotherapy doing physical exercises with loop table
Patient at the physiotherapy doing physical exercises with loop table
Foto – © Kzenon – Fotolia.com

Karāties, vingrot un kļūt veselam. Slingu terapija! 0

Mazināt sāpes, nostiprināt muskuļus, atgūt kustīgumu, trenēties – tajā visā var palīdzēt slinga terapija. Tā notiek speciāli apmācīta fizioterapeita vadībā un izmantojot īpašu aprīkojumu. Noder gan pavisam novājinātam cilvēkam, gan olimpiskajam čempionam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Lasīt citas ziņas

Pirmajā acu uzmetienā var šķist pat nedaudz biedējoši – slinga terapijas telpā no griestiem karājas dažāda platuma saites un virves, ko papildina spailes un karabīnes. Gluži kā tādi akrobāta rīki! Vēl mulsinošāk, kad šajos auklu labirintos iekarina cilvēku. Tomēr daudzi ir pārliecinājušies, cik ļoti noderīgs veselībai var būt šāds specializēts atbalsts.

Pat leģendārie norvēģi 


“Ir trīs virzieni, kā izmanto iekāršanas jeb piekares vingrojumu metodi – rehabilitācija, ikdienas fitnesa aktivitātes, kā arī profesionālo sportistu sagatavošana. Šis atveseļošanās un trenēšanās veids zināms ļoti sen, taču slinga terapijas sistēmas mēdz būt diezgan atšķirīgas,” skaidro fizioterapeits Vilnis Ozoliņš. Viņš darbā izmanto profesionālu slinga aprīkojumu, kas radīts Norvēģijā pirms apmēram divdesmit gadiem. Šī sistēma atzīta par zinātniski pamatotu, tiek veikti neskaitāmi pētījumi, lielāko vērību pievēršot tieši medicīniskajam virzienam.

CITI ŠOBRĪD LASA

Metodi savā treniņu programmā iekļauj daudzi izcili norvēģu slēpotāji, piemēram, Hjētils Andrē Omots, viens no titulētākajiem sportistiem kalnu slēpošanas vēsturē.

Tāpat citur pasaulē slinga terapiju izmantojot arvien vairāk. Atzīstot par labu esam arī Austrumu zemēs, kaut gan tur netrūkst tūkstošgadēs pārbaudītu veselības atjaunošanas gudrību. Kādā starptautiskā seminārā Ķīnas pārstāvis stāstījis, ka viņu nacionālās izlases sportisti gūst lieliskus panākumus, jo šo metodi lieto treniņos.

Latvijā slinga profesionālo aprīkojumu izmanto vairāk nekā desmit gadus, to lieto daudzos veselības centros un klīnikās, arī ārpus Rīgas.

“Nesen lasīju – kanādieši lepojas, ka viņu valstī šis pakalpojums pieejams jau divās vietās. Tātad esam privileģēti, krietni viņiem priekšā,” piemetina fizioterapeits Ozoliņš.

Kā tas notiek?


Slinga terapijas kabinetā galvenais objekts ir griestiem piestiprināta slīdošā atbalsta sistēma ar piekares ierīci un vairāku platumu slingiem, kas domāti galvai, mugurai un kājām, kā arī dažādu veidu saites, elastīgas virves un cits aprīkojums.

Vispirms fizioterapeits veic diagnostiku. Cilvēks tiek iekarināts šajā sistēmā pēc noteiktas shēmas un saņem uzdevumu izpildīt dažādus testus. Tie ir standartizēti vingrojumi ar pieaugošu slodzi. Tā iespējams konstatēt vājos posmus muskuļu ķēdē un atsevišķos muskuļos, kā arī ķermeņa asimetriju, ja tāda ir. Bieži vien cilvēks ir pārsteigts, cik ļoti viena ķermeņa puse atšķiras no otras, un saka, ka nekad to neesot ievērojis.

Pēc tam, kad veikti testi, fizioterapeits piemeklē vingrojumus. Tiek ņemti vērā arī pacientam agrāk veikto izmeklējumu rezultāti un ārstu slēdzieni.

Reklāma
Reklāma

Katram cilvēkam pielāgo individuālu vingrojumu intensitāti un ķermeņa noslogojumu. Tas atkarīgs no konstatētās veselības problēmas – ar kuru ķermeņa daļu un muskuļiem jāstrādā. Pacients vingro, būdams iekarināts slingos. Ir milzum daudz variāciju, kā to izdarīt. Tiek izmantotas arī dažādas atslogojošās sistēmas, ja tās nepieciešamas.

Kāda ir atšķirība starp parastu vingrošanu un slinga terapiju? “Ja veic kustību uz grīdas vai citas stabilas virsmas, viss notiek paredzami. Slingos iekārts cilvēks jūtas nestabilāk, spiests aktīvāk strādāt, lai sevi līdzsvarotu. Virves kustas, līdzsvaru nākas ķert. Tādējādi daudz vairāk aktivējas dziļās muskuļu grupas. Varētu teikt – tas ir savdabīgs neiromuskulārais izaicinājums,” uzsver Vilnis Ozoliņš.

Vingrojot piekarē, tiek mazināta gravitācijas spēku ietekme, līdz ar to var labāk izjust savu ķermeni, precīzāk kontrolēt locītavu kustības un muskuļu darbību.

Bez sāpēm un neatlaidīgi


Ne viens vien, ienākot slinga terapijas kabinetā, uzreiz vaicā: vai nebūs sāpīgi, vai es neatradīšos pārāk augstu…

“Nav taču tā, ka pacientu uzvelkam pie griestiem un atstājam karāties. Tas notiek citādi, mierīgi un droši. Sākumā kustības šķiet grūti izprotamas, taču, kad pamēģina, ātri vien viss kļūst skaidrs,” stāsta fizioterapeits.

Kāda kundze dalās atmiņās, cik patīkami bijis slinga terapijā – visu laiku tāda viegla izjūta. Pēc nodarbības vēl ilgi šķitis – tūlīt pacelsies spārnos…

Fizioterapeits uzsver, ka vingrojot nedrīkst just sāpes, viss jāizpilda pēc iespējas viegli. Jāatrod tieši tāds kustību režīms, lai nesāpētu, lai kaite nepaasinātos. To panāk ar gumijām un citiem palīglīdzekļiem. Vienīgi tad, ja nākas vingrināt mazkustīgu locītavu, strādāt spēcīgi un plašā amplitūdā, iespējams, gluži bez sāpēm neiztikt.

“Metodes būtība – maksimāli atvieglot kustību ar dažādām elastīgām auklām un saitēm. Ja kāda muskuļu grupa ir vāja vai kāda vieta sāp, to atslogojam, tādējādi vingrojumu var veikt, minimāli piepūloties. Turklāt vienlaikus mērķtiecīgi trenējam muskuļu grupas, kas spēj strādāt, lai tās iedarbotos uz atslābušajām. Svarīgi panākt arī tā dēvēto centrālo stabilitāti, lai mugurkauls un iegurņa josla būtu stabili un stingri,” tā Vilnis Ozoliņš.

Daudzi pacienti ierodas ar sūdzībām par muguras sāpēm, kam it kā nav objektīva cēloņa – vismaz izmeklējumi neko neuzrāda. Piemēram, kādreiz bijusi trauma, savilkums, kas gan sen pārgājis, sadzijis, tomēr sāpes nav rimušas.

“Tas tādēļ, ka organismā notikusi savdabīga nobīde. Ja spēcīgi sāp, ārējie muskuļi it kā saspringst, uzņemas stabilizēšanu dziļo muskulīšu vietā. Pēc laika akūtais process beidzas vai trauma sadzīst, bet, izrādās, sāp joprojām. Tas var nozīmēt, ka ārējie muskuļi turpina iesākto stabilizēšanas darbiņu. Ārstēšanas sistēma, kas nodrošina neiromuskulāro aktivēšanu, ļauj it kā restartēt organismu, ieregulēt pareizi – lai katrs muskulis veiktu tam paredzēto darbu.”

Vilnis Ozoliņš uzsver, ka slinga terapija ir aktīva ārstēšanas metode – pacientam pašam jāpiedalās. “Tā nav tabletīte, ko apēd un gaida, ka viss notiks, veselība uzlabosies.”

Fizioterapeits tikai atrod piemērotus vingrojumus un to amplitūdu, noregulē, lai piekares sistēma būtu tiem atbilstoša, pieskata vingrošanas procesu, bet rekomendētās kustības veic pacients. Vingro un izbauda spēli ar gravitāciju.

DER ZINĀT


Slinga terapiju nedrīkst veikt, ja ir akūts slimības saasinājums vai milzīgas sāpes.

Minimālais seansu skaits – sešas reizes. Šajā laikā kļūst skaidrs, ko vislabāk darīt tālāk.

Ja līdzīgas aktivitātes vēlas turpināt patstāvīgi, iespējams iegādāties arī tā dēvēto mājas komplektu.

SLINGA TERAPIJA PALĪDZ


Atlabt periodā pēc operācijas vai traumas.

Mazināt muguras un citu ķermeņa daļu sāpes.

Veicināt asinsriti un mazināt sāpes locītavās, uzlabot to stabilitāti, palielināt kustību apjomu.

Atbrīvot savilktus, sāpīgus muskuļus.

Stiprināt dziļo muskulatūru, aktivēt slinkos muskuļus, atjaunot to normālu funkcionēšanu.

Palielināt spēku un izturību.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.