Foto – Dainis Bušmanis

“Karavela” – paraugs Latvijas pārtikas rūpniecībai 2

2003. gadā ar četriem produktiem atjaunojot ražošanu kādreizējā uzņēmumā “Kaija”, kuras priekštecis bija 1882. gada dibinātais “Arnold Sorensen”, patlaban SIA “Karavela” ražotos 120 produktus pazīst 46 valstīs. Darbību sākot, visvecākais Latvijas uzņēmums zivju konservus galvenokārt pārdeva valstīs uz austrumiem no Latvijas, bet patlaban situācija ir mainījusies. Pirms diviem gadiem ar skumbriju fileju eksporta sākšanu Skandināvijas valstīm “Karavela” lauza stereotipu par Latvijas zivrūpnieku neprasmi darboties Rietumu valstu tirgos. Šā gada pirmajā pusgadā viens no Latvijas visvecākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Zviedrijā pārdeva 15%, Dānijā – 13%, bet Krievijā – 12% no kopējā produktu eksporta.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

“Pēdējos gados jaunu iekārtu pirkumā un ēku rekon­strukcijā ieguldījām aptuveni 6,5 miljonus eiro, tostarp ievērojamu Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējuma apjomu. Nav pareizi teikt, ka Austrumu tirgu aizvietojam ar Rietumu tirgu. Rietumu tirgū “Karavela” iekļuva, pateicoties Austrumu valstu tirgiem, kur nopelnījām naudu,” tā uzņēmuma vadītājs Andris Bite. Patlaban “Karavelas” produkti nav tikai vienā Skandināvijas valstu lielveikalu tīklā. Savukārt Azerbaidžānā uzņēmuma produkti jebkurā veikalā aizņem vismaz 70% no plaukta platības.

Skandināvijas valstu tirgū zivju konserviem vērojama lielveikalu privāto zīmolu palielinājuma tendence, bet par spīti tam aizvien vairāk produktu Zviedrijas, Dānijas un citu valstu veikalos nonāk ar “Arnold Sorensen” zīmolu. Uzņēmuma produktu senais zīmols “Arnold Sorensen”, visticamāk, arī palīdzējis tirgus daļas iegūšanā Skandināvijas valstīs. Tomēr vissvarīgākais bijis mainīt uzņēmuma iekšējo struktūru, precizēt pieeju tirgū.

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Bite atzīst – neticami, bet Dānijā un Zviedrijā Latvija sākumā vērtēta kā pusmežonīga trešās pasaules valsts, kuras uzņēmēji nespēj izpildīt līguma nosacījumus. “Karavela” pierādīja pretējo un nu jau trešo reizi gatavojas oktobrī paredzētajam konkursam par jaunu līgumu slēgšanu ar Skandināvijas lielveikalu tīkliem. “Mēs Skandināvijas valstu tirgū gājām ar tam tradicionālu produktu, piedāvājot tādu pašu kvalitāti kā vietējie ražotāji, bet par izdevīgāku cenu. Ieguvām savu tirgus daļu uz vietējo ražotāju rēķina,” sasniegto skaidro A. Bite.

Ne mazāk svarīgi, ka ražošanas iekārta zivju apstrādei ir ražota Latvijā SIA “Peruza”. A. Bite teic, ka sadarbībā ar šā uzņēmuma konstruktoriem izdevies radīt ļoti labu produktu, par kura analogu rietumvalstīs būtu jāmaksā piecas reizes dārgāk.

Šā brīža situācija Krievijā un Ukrainā “Karavelu” ietekmē netieši. Proti, abās militārajā konfliktā ierautajās valstīs ir samazinājies valūtas kurss, mazāka ir cilvēku pirktspēja, kas ietekmē arī produktu pārdošanu. “Ar ekonomiskajām problēmām šajos tirgos mēs sadzīvosim, svarīgi, lai nebūtu politisko sankciju – tās ietekmēt nevaram. Esam gatavi, ka Krievijas tirgū darboties būs grūtāk nekā agrāk,” pauž uzņēmējs. Viņš visu ražotāju uzmanību vērš uz Latvijas tirgus ietilpības mazināšanos, kas produktu eksportu padara par ļoti svarīgu izdzīvošanas un izaugsmes nosacījumu.

“Karavela” intensīvi izmanto Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzfinansējumu. Aizvadītajā plānošanas periodā īstenoti trīs projekti un izmantots maksimāli pieejamais atbalsts.

A. Bite slavē Lauku atbalsta dienestu, kā arī Pārtikas un veterināro dienestu, kura darbinieki ļoti konstruktīvi sadarbojas ar nozares organizācijām. Pēdējā gada laikā līdz ar jaunās vadītājas iecelšanu amatā pozitīvā virzienā esot mainījusies arī Valsts ieņēmumu dienesta attieksme pret nozari.

Reklāma
Reklāma

Vērtējot Latvijas nodokļus, A. Bite teic, ka uzņēmums maksājot visus nodokļus un ar to lepojas. Viņš atšķirībā no citiem uzņēmējiem uzskata – mūsu valstī būtu jāceļ vien strādājošo neapliekamais minimums, kas ļautu darbiniekiem saņemt lielāku atalgojumu, bet darba devēja maksājumus valsts budžetā atstātu šā brīža līmenī. “Patlaban, lai darbiniekam par darbu ražošanā samaksātu 700 eiro, darba devējam ir jātērē divas reizes lielāka summa,” skaidro A. Bite.

Uzņēmuma nākamā gada ieceres ir saistītas ar darbības sākšanu Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu tirgos, kurus abas nosauktās valstis rūpīgi sargā no citās valstīs ražotajiem konserviem. A. Bite ir pārliecināts – ieceres īstenot izdosies. Sāktā “Karavelas” darbības stratēģijas – darboties gan Rietumu, gan Austrumu tirgos – īstenošana turpināsies.

Viedoklis

Didzis Šmits, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents: – “Karavelas” veiksmes stāsta pamatā ir paši uzņēmuma īpašnieki, kas ikdienā savu lolojumu vada un viņu īstenotā pašu izveidotā ilgtermiņa darbības stratēģija. Andra Bites un Jāņa Endeles rakstura īpašības, tostarp neatlaidība un darba spējas. Pareizi izvērtējot iespējas Rietumu tirgos, viņi necentās to iekarot ar Latvijai raksturīgu produktu, bet gan piedāvāja turienes patērētāju iecienīto produktu tikpat augstā kvalitātē kā vietējie tirgus dalībnieki. “Karavela” prot darboties ļoti atšķirīgu valstu tirgos. Šis uzņēmums ir paraugs visai Latvijas pārtikas rūpniecības nozarei.

Uzziņa

SIA “Karavela”

* izveidota 2003. gadā, akcijas pieder Andra Bites ģimenei un Jānim Endelem, abi akcionāri savu uzņēmumu arī vada ikdienā,

* apgrozījums 2013. gadā – 29,8 miljoni eiro, šajā gadā iecerēts sasniegt 33 miljonus eiro,

* sortimentā 120 produktu veidi, tos pārdod 46 valstīs,

* pērn ražoja 48 miljonus zivju konservu kārbu, šajā gadā sasniegs 60 miljonu kārbu robežu,

* eksports veido 85% no apgrozījuma,

* nodarbina 340 darbiniekus,

* pērn nopelnīja 750 000 eiro, šajā gadā iecerēts pelnīt vienu miljonu eiro,

* valstij nodokļos gadā samaksā vismaz 3 miljonus eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.