“Karavela”: Uz Rietumiem eksportējošiem zivrūpniekiem nākamgad vajadzētu just rezultātus 0
Latvijas zivrūpniekiem, kuri pēdējos gadus intensīvi strādājuši pie eksporta uz Rietumiem, nākamgad vajadzētu just darba rezultātus, prognozēja zivju konservu “Kaija” ražotāja “Karavela” līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele.
“Domāju, ka nākamgad lēnā garā visiem, kuri strādā Rietumu virzienā, šai eksporta līknei vajadzētu sākt kāpt. Vajadzīgi 2-4 gadi, kamēr uzņēmums runā ar klientiem, stāsta par savu produkciju un rāda to klientiem, līdz seko “breaking point” [izlaušanās punkts], kad potenciālie partneri piekrīt sadarboties. Ja strādā ar potenciālo klientu bāzi, tavi produkti ir interesanti un konkurētspējīgi, iespējas ir,” sacīja Endele.
Viņš arī teica, ka “Karavela” šogad varētu sasniegt kompānijas vēsturē augstākos pārdošanas apmērus Rietumos, un arī kopvērtējumā sagaida izaugsmi. Pie eksporta uz Rietumiem strādā arī citi uzņēmumi, piemēram, “Gamma-A”, kas realizē produkciju ASV, Japānā, Kanādā un sākusi veiksmīgi realizēt produkciju vairākās valstīs Eiropā. Arī “Brīvajam vilnim” ir sākušās piegādes uz ASV nacionālajiem tirdzniecības tīkliem. Pārsvarā visi Latvijas Zivrūpnieku savienības biedri diezgan aktīvi strādā pie eksporta uz Rietumiem, teica Endele.
Vienlaikus viņš piebilda, ka plašāk nozares perspektīvas Rietumu tirgos būtu vērts pārrunāt pēc pārtikas izstādes “Anuga”, kas notiks Vācijā laikā no 7.-11.oktobrim. Uz šo izstādi sabraukšot visi lielākie pārtikas iepircēji no tuviem un tāliem reģioniem, tostarp ASV un Austrālijas.
Endele atzina, ka tiem uzņēmumiem, kuri līdz šim neko nav paveikuši eksporta uz Rietumiem virzienā, samazinās perspektīvas. “Ja runājam par nozarei tradicionālajiem tirgiem – Krieviju, Uzbekistānu, Azerbaidžānu un citiem – diemžēl viss šis reģions ir zināmā depresijā, tur valda valūtas nestabilitāte. Skaidrs, ka skaista un gaiša nākotne šajos tirgos nav iespējama,” viņš atzina.
Endele atzina, ka Rietumu tirgi pagaidām vēl nevar kompensēt zivrūpniecības nozares zaudētos noieta apmērus tradicionālajos tirgos. Taču arī tad, ja Krievijas tirgus atkal atvērtos importam, Latvijas zivrūpniekiem tajā vairs neizdotos atgūt kādreiz realizētos apmērus. “Valūtas devalvācijas sekas Krievijā joprojām ir jūtamas un tās ir smagas. Visi pārtikas produkti veikalu plauktos ir kļuvuši daudz, daudz dārgāki. Tas ir noticis Uzbekistānā, Azerbaidžānā – visās valstīs, kas veidoja pietiekami lielu pārdošanas apmēru,” sacīja Endele. Tāpat atsevišķi bijušie Latvijas zivrūpnieku produkcijas iepircēji Krievijā esot izveidojuši paši savas ražotnes un strādās pie tā, lai iespēju robežās apgādātu vietējo tirgu ar savu produkciju paši.
Jau ziņots, ka “Karavela” 2016.gadā strādāja ar 28,304 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 55,6% un bija 747 753.
Uzņēmums “Karavela” ir reģistrēts 2001.gadā un ir viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 49 700 eiro. “Karavela” pieder trijām privātpersonām, lielākais īpašnieks ir Jānis Bite (56%).
