Karavīri var vienoties 0
Otrā pasaules kara laikā tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nebija citas iespējas kā doties karot. Turklāt bieži vien – pretējo pušu armijās. Šodien sirmie karavīri ir gatavi Latvijas attīstības vārdā pieņemt jaunu izaicinājumu – piedot un samierināties ar saviem kādreizējiem pretiniekiem.
“Viens no galvenajiem Latvijas neveiksmju cēloņiem ir tautas sašķeltība,” uzrunājot Saeimas rīkotās konferences dalībniekus, teica arhibīskaps Jānis Vanags. Viņš atgādināja Mateja evaņģēlija 12. nodaļas vārdus “ikviena valsts, kurā ir iekšējs naids, aizies bojā, un neviena pilsēta vai nams, kurā ir iekšējs naids, nevar pastāvēt”. Pēc arhibīskapa domām, tieši vecie karavīri ir tie, kas varētu rādīt pārējai sabiedrībai piedošanas un samierināšanās piemēru. “Jūs esat simbols, kas var iedvesmot citus. Savulaik jūs šāvāt cits uz citu. Tāpat kā jūsu pretimstāvēšanā ierakumos izšķīlās sašķeltība, tā arī jūsu izlīgumā var sākties tautas izlīgšana,” veterānus uzrunāja Vanags. Kara veterāni no pieredzes zinot, ko nozīmē, pārvarot šaubas un bailes, cīnīties par mērķi, kura augļus baudīt varbūt nevarēs viņi paši, bet gan viņu bērni, mazbērni un līdzcilvēki. Savukārt pārējos cilvēkus arhibīskaps aicināja “neapzīmogot” citas pārliecības ļaudis ar apzīmējumiem “fašists” vai “okupants”.
Konferences laikā visdažādākās karavīru organizācijas visas kā viena apstiprināja, ka ir gatavas izlīgumam un netur ļaunu prātu uz saviem agrākajiem naidniekiem. Spriežot pēc veterānu stāstītā, izlīgums viņu starpā faktiski jau ir sācies. Daudzas no tām jau savstarpēji sadarbojas kopīgu mērķu sasniegšanā, bet Latviešu strēlnieku apvienības biedru rindās ir gan sarkanajā armijā, gan latviešu leģionā karojušie. Tādēļ var tikai piekrist vairāku organizāciju aizrādījumam, ka drīzāk par savu uzvedību vajadzētu padomāt pašiem politiķiem.
“Domāju, pienācis pēdējais laiks risināt šo jautājumu, ka abas Otrā pasaules karā karojušo puses arī šodien tiek nostādītas viena pret otru. Un labumu no tā gūst trešā puse. Šī nostādīšana un labuma gūšana notiek politiskā plāksnē,” teica Latvijas Nacionālo karavīru biedrības vadītājs Edgars Skreija.
Savukārt biedrības “Daugavas vanagi” pārstāvis Andrejs Mežmalis atgādināja Saeimas sabiedrības saliedētības komisijas deputātes Irinas Cvetkovas (“Saskaņas centrs”) publiskos izteikumus par to, ka “Daugavas vanagi” esot nacistiska organizācija un trešā reiha ideju turpinātāji. “Kādā veidā šādi publiski apvainojumi no politiķu puses sekmē sabiedrības saliedētību Latvijā?” vēlējās uzzināt A. Mežmalis. Kaut gan minētā deputāte bija ieradusies uz konferenci, atbildi uz savu jautājumu “Daugavas vanagi” tā arī nesagaidīja.
Konferences laikā veterānu organizācijas izteica savus komentārus par Saeimā topošo Otrā pasaules kara dalībnieku likumu un deklarāciju par vienotu attieksmi pret Otro pasaules karu. Karavīru organizācijas bija vienisprātis par to, ka likumā solītie pabalsti un sociālās garantijas būtu jāattiecina uz abās pusēs karojošajiem, tomēr domas dalījās, piemēram, jautājumos, vai tie jāpiešķir arī nepilsoņiem, partizāniem un pretošanās kustību dalībniekiem. Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāve Marija Raševska uzskata, ka abās pusēs karojušie veterāni pelnījuši morālu un materiālu atbalstu no valsts neatkarīgi no tā, vai viņi ir pilsoņi vai nav. Turpretim Latvijas Virsnieku apvienības pārstāvis Aleksejs Ozoliņš uzskata, ka likuma izpratnē par kara dalībniekiem varētu atzīt tikai tās personas, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam dienēja Latvijas bruņotajos spēkos un vēlāk tika iesaukti kādā no okupācijas armijām. Pašreizējā likuma redakcija, kas atrodas izskatīšanā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, attiecas tikai uz tiem Otrā pasaules kara dalībniekiem, kuri mobilizēti Latvijas teritorijā. Tātad personas, kuras vēlāk ieradās kā “atbrīvotāji” un šeit arī palika, sociālos labumus nesaņemtu. Paredzams, ka par šo lietu komisijā vēl gaidāmas karstas debates. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pēc konferences atzina, ka veterānu viedokļi deputātiem noderēšot darbā ar likumu. Tas gan atsākšoties, ātrākais, nākamā gada janvārī.
