Kārdinošās zemeņavenes – kādas ir to audzēšanas prasības? 1
“Vēlos noskaidrot, kā sauc attēlā redzamās ogas. Krūmiņi ir apmēram 50 cm augsti, stumbri klāti ar asumiem. Izskatās līdzīgas avenēm, bet ne tik saldas, vairāk dekoratīvas. Kāda ir šo ogu vērtība, izmantošanas iespējas un audzēšanas prasības?” E. Vanaga
Fotogrāfijā redzama aveņu ģints suga Rubus illecebrosus, ko Latvijā audzētāji sauc par zemeņaveni. Dažkārt to dēvē arī par japāņu zemeņaveni (Japanese strawberry raspberry). Auga īstā dzimtene ir Japāna, citās valstīs tas sastopams arī kā dārzbēglis.
Krūms ir ap 60 augsts, ar zaļām, šaurām lapām, lieliem (līdz 5 cm diametrā), baltiem ziediem un spilgti sarkanām, ļoti izskatīgām ogām. Ražo jūlijā, augustā uz viengadīgiem dzinumiem, kas pēc ogu novākšanas rudenī jānogriež līdz zemei.
Pūres Dārzkopības pētījumu centra pētniece Valda Laugale teic, ka zemeņavenes ir viegli audzējamas. Tāpat kā vairums ogaugu tās dod priekšroku vāji skābām (pH 5,7 – 6,7) augsnēm. Ļoti skābā zemē augi nespēj uzņemt nepieciešamos barības elementus, tāpēc slikti attīstās. Šādas augsnes nepieciešams kaļķot jau pirms stādījuma ierīkošanas. Zemeņavenes labi aug saulainā vietā, auglīgā, pietiekami drenētā smilšmāla augsnē, kurā iestrādāts organiskais mēslojums.
Stādīšanai nav piemērotas vietas, kur ilgi turas gan sniega, gan lietus ūdeņi: ja augiem bieži ir slapjas kājas, tiem bojājas saknes, stādījumi izsūt vai izslīkst. Nav jēgas arī stādīt starp augļu kokiem, jo noēnojumā slikti ražos.
Vairojas ar sakņu atvasēm, tāpēc jāierobežo to izplatība. Lai iegūtu stādus, sakņu atvases krūmā atstāj līdz rudenim, tad atdala un stāda pastāvīgā vietā. Krūmi ir izturīgi, tāpēc pa ziemu nav jāpiesedz.
Ogas – lielas, sulīgas, viegli aromātiskas, taču vairāk der pārstrādei, jo nav tik garšīgas kā avenēm vai zemenēm. Var ēst svaigas, taču to saldskābā garša daudziem šķiet visai pliekana. No tām var pagatavot garšīgu ievārījumu (pēc termiskās apstrādes ogas saglabā savu dabisko formu un krāsu), džemus, želejas. Ogas lieliski noder kūku un dažādu saldēdienu rotāšanai.
Citās Eiropas valstīs zemeņavenes galvenokārt izmanto kā dekoratīvu augu – dzīvžogiem, zemsedzei. Tās var stādīt arī gar žogu (attālumam starp žogu un krūmiem gan jābūt ne mazākam par 1,5 m), pie ēku sienām labi izgaismotā, no vēja pasargātā vietā.
