Foto-LETA

Kardioloģijai – papildu 20 miljoni trijos gados
 0

Naudu vajadzēs kardioloģijas kabinetu izveidei, jaunām ārstēšanas metodēm
.

Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis šodien Veselības ministrijas galvenos speciālistus iepazīstinās ar “Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013. – 2015. gadam”. Lai būtiski palielinātu sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai lietoto procedūru skaitu, tuvinot to vidējiem Eiropas Savienības standartiem, kā arī uzlabotu to kvalitāti un ieviestu jaunas ārstniecības metodes, kardioloģijai papildus būtu nepieciešami gandrīz 20 miljoni latu trīs gadu laikā.

Plāns patiešām ir rūpīgi izstrādāts, jo šajā darbā piedalījās ne tikai ārsti, bet arī Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta speciālisti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, zinot, ka medicīna ir lielās naudas grūtībās, vai uzrakstītais nepaliks tikai uz papīra? Šaubas rodas tādēļ, ka līdzīgs dokuments bija arī onkoloģijai, kuru pieņēma Ivara Godmaņa valdība 2009. gadā un kur līdz 2015. gadam bija paredzēts daudz kas lietderīgs, lai samazinātu saslimstību un mirstību no onkoloģiskajām kaitēm, kas ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām. Taču plāns, izņemot krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu, kā arī vēl vienu otru pasākumu, tā arī nav īstenots. Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško sacīja, ka nākamgad ministrija šo dokumentu pārskatīšot, lai lemtu par turpmāko rīcību. Bet daļa onkologu uzskata, ka, iespējams, process virzītos uz priekšu tāpat kā kardioloģijā, ja vien nozarei būtu tikpat ietekmīga un sarunās ar politiķiem neatlaidīga personība kā kardiologiem Ērglis.

Ko tad paredz pieminētais kardioloģijas dokuments? Piemēram, divos gados – 2014. un 2015. – izveidot valstī kardioloģijas kabinetus – vienu uz 40 000 iedzīvotāju, kurā strādātu gan kardiologs, gan arī medicīnas māsa un kas būtu nodrošināts ar nepieciešamo aprīkojumu. 2014. gadā tiktu slēgti līgumi ar 30 ārstniecības iestādēm, bet 2015. gadā – jau ar 50 ārstniecības iestādēm. Tiesa, jāatgādina, ka kaut kas līdzīgs jau kādreiz ir bijis – Sirds veselības kabineti, kurus pagājušajā gadā likvidēja.

 

Sirds un asinsvadu slimību samazināšanas procesā plānots aktīvāk iesaistīt arī ģimenes ārstus. Viņiem, sākot no 2014. gada, būs jāveic obligātās profilaktiskās apskates 9 – 11 gadus, kā arī 19 – 21 gadu veciem jauniešiem, jo pētījumi atklāj skaudrus sirds veselības rādītājus šajā vecumā.

 

A. Ērglis uzsvēra, ka, pateicoties kardioloģijas attīstībai, ir samazinājusies mirstība no sirds un asinsvadu slimībām arī Latvijā, taču naudas trūkuma dēļ sarukusi sniegto pakalpojumu kvalitāte, nemaz nerunājot par pacientu rindu pieaugumu. Pagājušajā gadā, gaidot operāciju, miruši 15 sirds un asinsvadu slimnieki. Kardioloģijas centra vadītājs uzsvēra, ka pacientiem nedrīkstētu likt stentus bez zālēm, bet ar zālēm pildītie ir dārgi. Tāpēc ļoti būtu nepieciešami papildu līdzekļi, lai ar laiku pacientiem varētu ievietot musdienīgus stentus – tādus, kas paši uzsūcas. Tuvāko gadu laikā ikdienas klīniskajā praksē būs pieejami arī bioabsorbējošie stenti, kas koronārajā artērijā saglabāsies noteiktu laiku, bet tad pakāpeniski absorbēsies. Tādējādi artēriju būs iespējams izārstēt, tajā neatstājot svešķermeni – stenta protēzi.

Reklāma
Reklāma

Kardiologi prasīs ministrijai pakāpeniski trīs gadu laikā paaugstināt neatliekamās kardioloģiskās palīdzības tarifus no pašreizējiem 2348 latiem līdz 4523 latiem 2015. gadā, jo tiem jāatbilst faktiskajām izmaksām.

Veselības ministre Ingrīda Circene sacīja, ka plāns tiks īstenots atbilstoši reālajām finansiālajām iespējām un nākamgad papildu līdzekļi tam nebūs nepieciešami. Papildu naudu ministrija lūgs, sākot no 2014. gada. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis atzina, ka šis dokuments būs labs arguments prasībai pēc lielākām naudas summām, jo ir rūpīgi aprēķināts, cik kas maksā.

 

Uzziņa

2012. gadā plānotais finansējums kardioloģijai Ls 26 754 649: 
ārstēšanai ambulatori 
Ls 7 674 792; stacionāriem Ls 19 079 857.

Šogad, pateicoties cenu pārskatīšanai, par 27% izdevies samazināt izmaksas ar zālēm pildītu stentu angioplastijām.