Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. jūlijs, 2013
Drukāt

Kardiologs Andris Ērglis: Infarktu ir mazāk

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Diskusiju par valsts nodrošinātu ārstu, kas rūpētos par Valsts prezidenta veselību, vēlas rosināt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis.

Līdz 15. augustam Latvijā pirmo reizi notiek sirds un asinsvadu veselības pārbaudes divām vecuma grupām: bērniem no 9 līdz 11 gadiem un 45 gadus veciem vīriešiem. Iecerēts veikt veselības pārbaudi vairāk nekā 800 bērnu un 500 vīriešu.

 

Projektu īsteno Liepājā, un ģimenes ārsti projektā iesaistītajiem cilvēkiem pārbaudes veic par brīvu. Agrīni atklājot sirds un asinsvadu saslimšanas, laikus var uzsākt to ārstēšanu un tādējādi samazināt mirstību no tām. Tiem cilvēkiem, kuriem pārbaudē konstatēs sirds un asinsvadu saslimšanu, būs nodrošināta Liepājas Reģionālās slimnīcas kardiologu konsultācija. Kā saglabāt savas sirds veselību, stāsta Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, profesors ANDREJS ĒRGLIS.

 

– Latvijā sirds un asinsvadu slimnieku skaita un mirstības ziņā esam apsteiguši daudzas citas Eiropas valstis. Ir speciālisti, kas domā, ka pie mums šie statistikas dati tiek aprēķināti nepareizi, citi uzskata, ka iedzīvotājiem pašiem nerūp sava veselība, bet vēl citi vaino ģimenes ārstus. Kāds ir jūsu viedoklis?

A. Ērglis: – Noteikti nepiekrītu uzskatam, ka ģimenes ārsti pie mums slikti strādā. Problēma tiešām varētu būt statistikas datu interpretācijā. Šobrīd kopā ar Veselības ministriju un citām organizācijām veicam ļoti plašu pētījumu – auditējam tūkstoš mirstības apliecības. Visticamāk, pēc audita noslēguma, nedaudz mainot sistēmu, par desmit līdz piecpadsmit procentiem samazināsies kardiovaskulāro saslimstību dati kā nāves cēlonis.

Piemēram, onkoloģiskās slimības bieži vien beidzas ar kardiovaskulāru nāvi, jo saslimušajam rodas tromboze, plaušu embolija, kas it kā ir nāves cēlonis. Patiesībā iemesls ir cits – onkoloģija. Tāpat neraksta – mirstība alkoholisma dēļ, bet gan alkohola kardiomiopātijas dēļ. Tas ir absurds, jo cēlonis nav kardiomiopātija, bet alkoholisms.

Pašlaik jāturpina ieviest sirds un asinsvadu veselības programmu. Jau tagad, piemēram, esam panākuši, ka akūtu koronāru sindromu jeb, kā tautā tos dēvē, infarktu skaits septiņu gadu laikā ir samazinājies divas reizes. Tas pats tagad būtu jāpanāk attiecībā uz insultiem.

– Kāds, jūsuprāt, ir mūsdienu pacients un situācija kardioloģijā?

– Kopumā sabiedrība ir kļuvusi daudz izglītotāka veselības jautājumos, cilvēkus interesē, kā labāk un kvalitatīvāk nodzīvot dzīvi. Veselība kļūst daudz lielāka vērtība. Protams, krīze negatīvi ietekmējusi veselību un arī veselības aprūpes sistēmu. Uzskatu, ka ir nepareizi cilvēkiem neļaut lietot ārsta ieteiktos medikamentus, bet gan lētākos. Krīzes dēļ arī mazāk varam izmantot modernās tehnoloģijas. Tomēr kopumā situācija ir laba.

Noteikti iesakām sekot līdzi savam asinsspiedienam. Paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riskiem, kas var veicināt vai izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu vai insultu. Ja cilvēks vēl arī smēķē, neveselīgi ēd, nav fiziski aktīvs, risks dabūt insultu vai infarktu ir 16 līdz 64 reizes lielāks.

Tāpēc par to tik ļoti uztraucamies. Protams, ideālas sistēmas nepastāv, tomēr risks ir daudzkārt mazāks, ja nav trīs četru veselībai kaitīgu faktoru kopā.

– Kādam vajadzētu būt normālam asinsspiedienam?

– Tam jābūt 120/80 mmHg robežās neatkarīgi no cilvēka dzimuma un vecuma. Diemžēl Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir katram otrajam pieaugušajam. Šiem cilvēkiem ir īpaši svarīgi noteikt arī citus riska faktorus, vēršoties pie sava ģimenes ārsta. Pēc īpaši izveidotas risku tabulas (SCORE) ģimenes ārsts var aprēķināt un izvērtēt pacienta sirds un asinsvadu slimību riskus, iekļaujot tajā datus par dzimumu, vecumu, asinsspiedienu, kopējo holesterīna līmeni un smēķēšanu vai nesmēķēšanu. Ņemot vērā šos aprēķinus, ārsts var noteikt kardiovaskulāro slimību risku turpmākajiem 10 gadiem un ieteikt, kā to mazināt.

Ja ārsts uzskatīs, ka jālieto medikamenti asinsspiediena samazināšanai, tad tas jādara, jo pagaidām vēl nekas labāks nav izdomāts, kā to samazināt. Eiropā deviņdesmitajos gados dzīves ilgums kļuva garāks par septiņiem līdz desmit gadiem, tieši ieviešot jaunos uz pierādījumiem balstītos medikamentus asinsspiediena pazemināšanai.

Nākotnē, piemēram, mainot simpātiskās un parasimpātiskās sistēmas balansu, varēsim samazināt asinsspiedienu, līdz ar to mazāk lietot zāles.

– Zināms, ka sirds un asinsvadu slimības visvairāk skar gados vecus ļaudis. Kādēļ Liepājā sirds veselību nolēmāt pārbaudīt skolēniem un vēl samērā jauniem vīriešiem?

– Katras slimības sākums ir meklējams daudz agrāk. Jo agrāk pievēršam uzmanību veselībai, arī tam, ka skolās jābūt fiziskās kultūras nodarbībām un uzturam – veselīgam, jo labāk. Pārbaudot deviņu līdz vienpadsmit gadu vecu bērnu veselību, gribam atklāt riska grupu un tad tai pievērst lielāku uzmanību. 45 gadus vecus vīriešus pētījuma grupā iekļāvām tādēļ, ka šie cilvēki ir ekonomiski aktīvi, viņiem vēl bērni jāaudzina. Ja viņiem varēsim infarktu vai insultu atbīdīt vismaz par divdesmit gadiem vai vispār novērst, rezultāts būs ļoti labs.

– Nesen, apmeklējot D3 vitamīnam veltītu ārstu konferenci, dzirdēju interesantus datus, ka tā atbilstošas devas lietošana (ja analīzes uzrādījušas tā trūkumu) par 50% mazina miokarda infarkta risku un arī citu slimību riskus veciem ļaudīm. Savukārt Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis iesaka visiem vecumā pēc 65 gadiem lietot zivju eļļu ar omega-3 taukskābēm. Varbūt šie līdzekļi ir panaceja pret sirds slimībām?

– Apinis to iesaka tādēļ, ka es to viņam ieteicu (smejas). Un arī par D3 vitamīna lomu ir gūti zinātniski pierādījumi, tomēr aizrauties ar to lietošanu nevajadzētu, pirms ar analīzēm organismā nav pierādīts to trūkums.

Mēs saviem pacientiem zivju eļļu izrakstām kā medikamentu pēc pārciestām sirds slimībām, operācijām. Par to, vai vajadzētu lietot zivju eļļas, kas ir uztura bagātinātāji, katram ieteiktu individuāli konsultēties pie sava ģimenes ārsta.

– Vai saviem pacientiem ļaujat dzert kafiju, vai tā slikti neietekmē sirdi?

– Pierādīts, ka kafiju nevajadzētu lietot stundu pirms lielas fiziskās slodzes, jo tad tā fizioloģiski var nedaudz samazināt koronāro plūsmu. Ja kafiju nedzer vairāk par četrām krūzītēm dienā, tā nevar nodarīt neko ļaunu. Protams, tā var nedaudz uzbudināt un pulss kļūs ātrāks, tomēr to var lietot. Dažreiz tā ir pat vajadzīga. Mums jādomā arī par cilvēka labsajūtu, jo arī tā ārstē un organismam liek sasparoties cīņā ar slimībām.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+