Kargina bijušo sievu attaisno apsūdzībās par krāpšanu un dokumentu viltošanu 0
Rīgas apgabaltiesa šodien attaisnoja bijušā AS “Parex banka” prezidenta Valērija Kargina šķirto sievu Tatjanu Karginu un viņas māti Elvīru Iņušovu apsūdzībās par krāpšanu un dokumentu viltošanu.
Prokurors Eduards Bartkevičs abas apsūdzētās bija lūdzis atzīt par vainīgām un sodīt. Karginai valsts apsūdzības uzturētājs kā galīgo sodu bija lūdzis noteikt reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem ar mantas konfiskāciju. Savukārt Iņušovu prokurors bija lūdzis sodīt nosacīti ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem, paredzot tikpat ilgu pārbaudes laiku un piemērojot viņai arī mantas konfiskāciju.
Ar šodienas spriedumu Rīgas apgabaltiesa arī atcēla arestus virknei Karginas un Iņušovas nekustamo īpašumu, vairākiem banku kontiem un investīciju portfeļiem, kā arī kapitāla daļām uzņēmumos.
Turpretim krimināllietā par cietušo atzītā Andreja Kalēja kompensācijas pieteikumu vairāk nekā viena miljona latu apmērā tiesa atstāja bez izskatīšanas.
Šodien lietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams pēc 14 dienām. Pēc tam likumā paredzētajā kārtībā nolēmumu varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā.
Karginas un Iņušovas advokāti pēc attaisnojošā sprieduma noklausīšanās aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to. “Zinot, kā veidota apsūdzība, šis ir ļoti loģisks iznākums,” atzīmēja viens no trim Karginas advokātiem Armands Šūmanis.
Turpretim prokuroram Bartkevičam pagaidām esot grūti spriest, kādēļ viņa uzturētā valsts apsūdzība izgāzusies. Bartkevičs aģentūrai LETA sacīja, ka pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu viņš par to iesniegs apelācijas protestu.
Kā ziņots, pērn maijā prokurors Karginai grozīja apsūdzību. Sākotnēji viņai tika inkriminēta tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana, kas paredzēti Krimināllikuma 275.panta 2.daļā kopā ar 20.panta 2.daļu – par darbību, kas saistītas ar dokumentu viltošanu un nodarījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai, organizēšanu. Prokurors no apsūdzības izslēdza 20.panta 2.daļu, proti, Kargina vairs netika apsūdzēta par minētā noziedzīgā izdarījuma organizēšanu, bet par tā izdarīšanu.
Tāpat prokurors apsūdzībā salīdzinoši nebūtiski mainīja summu, kuras izkrāpšana tika inkriminēta Karginai un viņas mātei Iņušovai.
Karginas apsūdzībā tika saglabāta KL 177.panta 3.daļa – krāpšana, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Arī Iņušovai apsūdzība tika uzrādīta pēc KL 275.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas.
Bargāks sods likumā ir paredzēts par krāpšanu lielā apmērā. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 13 gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Kā ziņots, apsūdzība abām sievietēm celta saistībā ar it kā notikušu krāpšanu pret Karginas biznesa partneri – SIA “Imperius” 50% kapitāldaļu īpašnieku -, kurš tagad arī atzīts par cietušo, iepriekš pastāstīja advokāts Mihails Kļaviņš.
Jau vēstīts, ka pirms vairākiem gadiem Andrejs Kalējs sameklējis vērtīgu zemesgabalu Pierīgā, taču viņam pietrūcis līdzekļu, lai iegādātos visu nolūkoto zemi. Viņš piesaistījis Karginu, kura investējusi savus līdzekļus, un kopīgi nodibināta SIA “Imperius”, par kuras īpašniekiem kļuvis pats Kalējs un Karginas māte Iņušova. Katram piederējuši 50%. Savukārt uzņēmuma valdē bijis Kalējs un Kargina. 2006.gada beigās cita firma – SIA “SPT” – izteikusi piedāvājumu atpirkt “Imperius” no īpašniekiem līdz ar visu firmai piederošo nekustamo īpašumu par 4,3 miljoniem eiro (3,01 miljonu latu).
Šī darījuma izdošanās gadījumā abi īpašnieki iegūtu katrs 50% no peļņas. Lai iegūtu nevis 50% no summas, bet vairāk, Kargina un Iņušova 2006.gada 21.novembrī esot sasaukušas fiktīvu dalībnieku atkārtoto sapulci ar mērķi palielināt pamatkapitālu. Kalējs nav ticis informēts par šo sapulci, par to, ka pamatkapitāls palielināts līdz 20 000 latu un ka viņam no tā atlikuši tikai 5%. Pat to, ka viņš atlaists no valdes priekšsēdētāja amata, Kalējs esot uzzinājis tikai pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs jau reģistrējis šīs izmaiņas.
Kalējs ierosinājis civilprasību, un Vidzemes priekšpilsētas tiesa nospriedusi atzīt pamatkapitāla palielināšanu par nelikumīgu un atceļamu. Tiesa konstatējusi, ka ārkārtas atkārtotā dalībnieku sapulce nemaz nav notikusi, bet sapulces dokumenti sagatavoti ārpus “Imperius” telpām – apsardze liecinājusi, ka sapulces dienā uzņēmuma telpās vispār neviena nav bijis, jo visu dienu signalizācija nemaz nav bijusi izslēgta.
