Karikatūra
Gatis Šļūka. Valdības vadītājs krīzes laikiem.

Atšķirībā no Nacionālās apvienības, kuras premjera kandidāts, eiroparlamentārietis Roberts Zīle nepiekrita veidot, viņaprāt, potenciāli nestabilu valdību, “Jaunā Vienotība” (“JV”) nevarēja atteikties, jo tad “tā būtu beigusies,” uzskata vairāki premjera kandidāta Krišjāņa Kariņa kolēģi. “Vienotība” esot dzimusi kā varas partija, kuras vēlētājs nesaprastu atteikšanos.

Jau otro reizi tai vara ir “nolikta pie kājām” grūtā situācijā. Taču tie, kas domājot, ka K. Kariņš godkāres dēļ ir piekritis to paņemt, viņu nepazīstot. Politiķa pieeja esot – jo lielāks izaicinājums, jo lielāka sportiskā griba panākt rezultātu. Tas lielā mērā izdevies, pateicoties K. Kariņa Eiropas Parlamentā (EP) izkoptajiem kompromisa meklētāja dotumiem.

Pēc diviem neveiksmīgiem valdības veidošanas mēģinājumiem K. Kariņš apvienoja koalīcijā piecus politiskos spēkus. “JV” ir mazākā frakcija ar astoņiem mandātiem, kas savā ziņā atviegloja sarunas, jo partijas ar lielāku vietu skaitu – “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “Attīstībai/Par!” – negribēja cita citai atdot varu, bet piekrita iet “JV” valdībā, kuru Saeima plāno apstiprināt šodien. Pirms vēlēšanām “JV” kampaņas veidotāji piedāvāja izgatavot nozīmīti, uz kuras rakstīts “Bez Kariņa nav mieriņa,” toreiz, visticamāk, nenovērtējot, ka tas varētu būt tālredzīgi.