Ilgais valdības veidošanas process trešdien varētu noslēgties 0
Vairāk nekā trīs mēnešus ilgais valdību veidošanas process rīt varētu noslēgties ar pozitīvu uzticības balsojumu par “Jaunās Vienotības” premjera kandidāta Krišjāņa Kariņa piedāvāto Ministru kabinetu, kas var cerēt uz, iespējams, vismaz 61 deputāta atbalstu. Par iekļaušanos jaunajā koalīcijā nobalsoja arī 11 no 16 frakcijas “KPV LV” parlamentāriešiem, ekonomikas ministra amatam izvirzot Saeimas deputātu Ralfu Nemiro, kurš ir jurists ar iepriekšēju darba pieredzi Jelgavas novada pašvaldībā.
Gandarīts par veiksmīgi pabeigto darbu pie jaunās koalīcijas dokumentiem bija ne tikai K. Kariņš, bet arī Jaunās konservatīvas partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Bordānam tāpat kā “KPV LV” premjera kandidātam Aldim Gobzemam iepriekš neizdevās izpildīt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa doto uzdevumu un izveidot valdību. J. Bordāns ir aicināts tieslietu ministra un premjera biedra amatā, bet A. Gobzems izšķīries par labu darbam opozīcijā, kurā būs “Saskaņa” un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Dalību jaunajā valdībā neatbalsta pieci “KPV LV” deputāti – jau iepriekš par to bija paziņojuši A. Gobzems, Linda Liepiņa, Karīna Sprūde un Didzis Šmits, bet Latvijas Televīzijas rīcībā ir informācija, ka kolēģiem vēl pievienojusies Iveta Benhena-Bēkena. Viņa esot bijusi tā, kas aicinājusi ekonomikas ministra amatu uzticēt Artusam Kaimiņam, kurš piedāvājumu noraidījis.
“Man ir cita profila pievienotā vērtība. Šodien notiek ļaužu mānīšana. Tautas sapulce arī ir tikai tāpēc, lai šajā valstī būtu lielāks bardaks dažu politbiznesmeņu interesēs, bet viņu nav daudz,” sacīja A. Kaimiņš.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs žurnālistiem sacīja, ka frakcijas iesaistīšanās valdībā esot pašsaprotama, jo partneri ir izpildījuši visas “KPV LV” prasības, veicot izmaiņas arī sadarbības līgumā. “KPV LV” vēlējās, lai koalīcija ar cieņu izturētos pret opozīciju un vērtētu arī tās priekšlikumus, ja kāda koalīcijas frakcija to rosinās.
Līgums paredz, ka sadarbības sanāksmēs piedalās pa diviem pārstāvjiem no katras partijas, nepieciešamības gadījumā uz to uzaicinot arī ar konkrēto jautājumu saistītos ministrus, parlamentāros sekretārus un citas amatpersonas, bet sanāksmēs nevarēs piedalīties personas, kas ar izskatāmo tematu nav saistīti. Kā zināms, līdz šim koalīcijas padomes sēdes apmeklēja reģionālo partiju līderi, kuri sadarbojās ar kādu no valdības partijām.
Līgums arī nosaka, ka pēc vienprātības principa tiek izteikta rekomendācija valdībai un Saeimai, bet, ja vienošanos nevar panākt, tad jautājumu izskata attīstības komitejā. Jau iepriekš K. Kariņš bija atzinis, ka tas prasīs laiku, bet viņš esot gatavs to ieguldīt. Līdzīgi kā iepriekšējās valdībās tikai pēc vienprātības principa koalīcija varēs grozīt Satversmi, lemt par izmaiņām Pilsonības likumā, budžetā un ar valsts valodu saistītos jautājumos.
Tajā pašā laikā koalīcija ir vienojusies, ka “Attīstībai/Par!” kā liberālai apvienībai varēs būt sava atšķirīga pozīcija un iespēja rosināt Saeimā iniciatīvas par Kopdzīves likumu, Stambulas konvenciju, Holokausta rezultātā zudušo Latvijas Ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju. Savukārt konservatīvā Nacionālā apvienība varēs izmantot iespēju neatbalstīt pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.
Koalīcija respektēja arī “KPV LV” prasību neveidot jaunu demogrāfijas lietu ministra amatu, kurā bija paredzēts deleģēt Imantu Parādnieku (NA).
Atšķirībā no pārējiem partneriem, kuriem ir katram trīs posteņi, NA valdībā būs tikai divi ministri, bet vienlaikus NA pārstāve Ināra Mūrniece ir Saeimas priekšsēdētāja.
Uz vaicāto, vai NA tomēr nejūtas apdalīta, partijas līderis Raivis Dzintars atbildēja: “Mēs jūtamies gandarīti, ka pēc ilgstošām sarunām esam nonākuši līdz valdībai. Nacionālā apvienība nav politiski egoistiska, liekot amatu ambīcijas priekšplānā.” Partiju vienošanās paredz, ka atbildību par demogrāfijas jomu uzņemsies I. Parādnieks. Viņš turpinās vadīt Demogrāfijas lietu centru. I. Parādnieks arī varētu būt premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos.
