Ekonomika
Nauda

Kariņš: Banku uzraugam turpmāk būs jāseko, vai bankas tiek galā ar naudas atmazgāšanas riskiem0


Krišjānis Kariņš.
Krišjānis Kariņš.
Foto: LETA/Edijs Pālēns

Banku uzraugam jeb Finanšu un kapitāla tirgus komisijai turpmāk būs jāseko, vai bankas tiek galā ar naudas atmazgāšanas riskiem, par gaidāmajā likumu izmaiņām šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Attiecīgās izmaiņas tiks veiktas, pieņemot grozījumus saistībā ar tā dēvēto finanšu sektora “kapitālo remontu”.

Pēc premjera vārdiem, tiks uzlabots banku uzraugu darbības regulējums, kā arī ieviesti risinājumi prokuratūras darba atslogošanai, lai prokurori vairāk laika varētu veltīt cīņai ar liela apmēra noziegumiem finanšu sektorā.

Politiķis pauda, ka saistībā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb “Moneyval” rekomendāciju ieviešanu Latvija iet “soli tālāk”, lai izveidotu vienu no labākajām sistēmām cīņai ar “netīro naudu”.

Par plānotajām izmaiņām vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.

Kā ziņots, “Moneyval” rekomendāciju izpildē panākts būtisks progress iepriekš norādīja Kariņš.

“Procesā iesaistīto institūciju sadarbība ir vērtējama kā laba. (..) Guvām apstiprinājumu tam, ka jau šogad tiks ieviesti tie pasākumi, kuru izpilde iepriekš tika prognozēta pēc diviem gadiem,” pauda premjers.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu. Tās ziņojumā par Latviju kopsavilkumā skaidrots, ka kontroles režīms pastiprināts, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

“Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Ministrija sagatavo grozījumus

Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi likumprojektus izmaiņām finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Ņemot vērā valdības apņemšanos nekavējoties veikt pasākumus, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidot kredītiestāžu likvidācijas regulējumu, FM r sagatavojusi grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un Kredītiestāžu likumā. Likumprojekti ir daļa no Ministru prezidenta izsludinātā nozares “kapitālā remonta” un paredz nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzaugošajās iestādēs.

Lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu finanšu un kapitāla tirgū, FKTK likuma grozījumos ietverta iestādes darbības mērķa, funkciju un atbildības paplašināšana. Vienlaikus saglabāts likumā jau noteiktais FKTK darbības mērķis attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku prudenciālo uzraudzību un finanšu stabilitātes nodrošināšanu.

Lai arī jau tagad FKTK veic noteiktas funkcijas finanšu noziegumu apkarošanas jomā, iestādes likumā esošās funkcijas papildinātas ar pienākumu uzraudzīt un kontrolēt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus finanšu noziegumu apkarošanas likuma un Starptautisko un nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanā.

Tāpat grozījumi paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību, nosaka termiņa ierobežojumu padomes locekļiem, kā arī nosaka, ka FKTK amatpersonas un darbinieki nav atbildīgi par tiesisku lēmumu radītajām sekām, kas radušās finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un trešajām personām.

Grozījumi nosaka, ka visus padomes locekļus turpmāk amatā iecels Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.

Uz padomes locekļa amatu Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, paredzot pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

Tiek papildinātas arī padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata kandidātam izvirzāmās prasības, nosakot, ka FKTK padomes locekļa kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis augstāko izglītību, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, kā arī kuram ir vismaz piecu gadu pieredze finanšu un kapitāla tirgus jomā.

Tāpat kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju, kompetentam finanšu vadības jautājumos un ar praktisko vadītāja pieredzi. Kandidātam arī obligāti jāatbilst prasībām, lai saņemtu pieeju valsts noslēpumam, tādēļ tiek virzīti grozījumi likumā par valsts noslēpumu, ņemot vērā finanšu sektora sasaisti ar valsts ekonomiskās drošības jautājumiem un nepieciešamību izvērtēt sensitīvu informāciju.

Savukārt, grozījumu Kredītiestāžu likumā mērķis ir precizēt normas, kas regulē kredītiestāžu likvidācijas procesu, pilnveidojot tā uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas kontroli. Likumprojekts nosaka, ka FKTK ir pienākums veikt likvidācijas procesa uzraudzību, vienlaikus arī nosakot tiesības iegūt nepieciešamo informāciju šī uzdevuma izpildē.

FKTK darbības mērķis ir veicināt ieguldītāju un noguldītāju interešu aizsardzību, un ir svarīgi, ka tā turpinātu nodrošināt aizsardzību arī likvidācijas procesā, jo ne jau visi noguldītāji būs saņēmuši savus noguldījumus no Noguldījumu garantiju fonda un tos atgūs tikai likvidācijas procesa ietvaros.

Tāpat Kredītiestāžu likumā tiek precizēts, ka kredītiestādes likvidatoram ir pienākums nodrošināt finanšu noziegumu kontroli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un atbilstoši likvidējamās kredītiestādes darbībai piemītošajam riskam, tai skaitā ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par likvidācijas procesā konstatētiem aizdomīgiem darījumiem.

Vienlaikus, atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam, likvidatoram ir jāizstrādā metodoloģija to kontrolei atbilstoši FKTK un FID prasībām. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, šie grozījumi nodrošinās sekmīgāku atbildīgo uzraudzības un kontroles iestāžu savstarpējo sadarbību bankas likvidācijas procesā.

Lai uzlabotu administratīvo sankciju savlaicīgumu, kā arī to, lai FKTK administratīvo sankciju režīms un uzraudzības izpildes sistēma būtu pārredzama, prognozējama un tās procedūra skaidri uzskatāma, Kredītiestāžu likumā iestrādāts pilnvarojums FKTK izdot noteikumus, nosakot kritērijus finanšu noziegumu būtiskiem pārkāpumiem.

Šādu noteikumu izdošana ļaus skaidrāk izprast administratīvo sankciju sistēmu, kā arī to, kuros gadījumos FKTK vērsīsies Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar priekšlikumu anulēt kredītiestādes licenci. Tā kā licences anulēšana Banku savienības ietvaros ir ECB kompetence, šis ir viens no virzieniem, kur sistēmas pilnveidošanai darbs turpinās arī Eiropas Savienības līmenī.

Papildus valdība plāno izskatīt FM izstrādātos grozījumus finanšu noziegumu apkarošanas likumā. Ar šo likumprojektu plānots nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām. Ar to tiks noteiktas skaidrākas klienta izpētes prasības sadarbībai ar augsta riska trešajām valstīm un prasības, kas piemērojamas veicot padziļināto klienta izpēti.

Likumprojektā sadarbībā ar FID iestrādāti grozījumi, lai konceptuāli mainītu dienestam sniegto aizdomīgu darījumu ziņojumu kārtību, kā arī paredzēts atteikties no neparasta darījuma jēdziena.

Ar grozījumiem paplašināts likuma subjektu loks ar maksātnespējas administratoriem. Gan fiziskas, gan juridiskas personas maksātnespējas procesā viena no pirmajām veicamajām darbībām ir parādnieku dokumentu un mantas pilna inventarizācija. Tomēr neviens maksātnespējas jomu regulējošs tiesību akts neparedz tādus kritērijus vai pienākumus parādnieka mantas atsavināšanas rezultātā, lai nešaubīgi pārliecinātos par mantas izcelsmes legalitāti.

Ņemot vērā administratora funkcijas maksātnespējas procesā, ir samērīgi un pamatoti noteikt, ka administratori ir finanšu noziegumu apkarošanas likuma subjekti, lai nodrošinātu, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Saistītie raksti

Sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru (UR) iestrādāti grozījumi, kas piešķirs UR lielākas pilnvaras iesniegtās informācijas izvērtēšanā un sekmēs tiesībsargājošo iestāžu savlaicīgu informēšanu par uzņēmumu nepatiesi sniegtajām ziņām UR. Tāpat minētie grozījumi ļaus noslēgt patieso labuma guvēju atklāšanas procesu 1740 augsta riska sabiedrībām ar ierobežotu atbildību jeb SIA, kuras vēl joprojām nav izpildījušas likumā noteikto pienākumu.

FM uzsvēra, ka šie visi iesniegtie normatīvo aktu grozījumi vēl vairāk efektivizēs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu, stiprinot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai.

Plānots, ka visu šo likumu grozījumus valdība izskatīs jau tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

LA.lv