Pasaulē
Eiropa

Kariņš: Eiropadomes lēmums Lielbritānijai dod iespēju izstāties no ES prognozējamā veidā0

ZUMA Press/Scanpix/LETA

Eiropadomes sēdē Eiropas savienības (ES) dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi atbalstīja lēmumu atlikt breksitu līdz 22. maijam ar nosacījumu, ka Apvienotās Karalistes parlaments jaunnedēļ atbalstīs vienošanos par izstāšanos no ES. Tas Apvienotajai Karalistei dotu laiku pieņemt nepieciešamos likumus, lai nodrošinātu prognozējamu izstāšanos līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām maija beigās.

Ja Apvienotās Karalistes parlaments tomēr neatbalstīs izstāšanās līgumu nākamās nedēļas laikā, tad ES ir gatava pagarināt sarunas par izstāšanos līdz 12. aprīlim, sagaidot, ka Apvienotā Karaliste piedāvās savu redzējumu par tālāko procesu.

12. aprīlis ir arī galīgais datums, līdz kuram Apvienotajai Karalistei jāizlemj, vai tā piedalīsies EP vēlēšanās.

“Eiropadome vienoti nolēma Apvienotajai Karalistei dot papildu laiku izlemt, kādā veidā tā vēlas izstāties no Eiropas Savienības. Mēs ļoti ceram, ka Apvienotā Karaliste, tāpat kā 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, vēlas, lai breksits notiek organizētā veidā un atbilstoši panāktajai vienošanai. Tas būtu labākais risinājums visiem, ja reiz mums ir jāšķiras,” noslēdzoties Eiropadomes sēdei, pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Eiropadomes laikā ES dalībvalstu līderi būtisku uzmanību pievērsa arī ES un Ķīnas attiecībām, ņemot vērā gaidāmo ES un Ķīnas samitu.

“Apzināmies, ka pasaule mainās un Eiropas Savienībai ir jāspēj pielāgoties šai jaunajai situācijai, tostarp arī runājot par iekšējo tirgu un ārējās tirdzniecības politiku. Mūsuprāt, atbilde ir pašu konkurētspējas celšana, nojaucot esošās barjeras Eiropas Savienības vienotajā tirgū un pielāgojot to digitālajai attīstībai. Strauja barjeru veidošana sadarbībā ar trešajām valstīm, tostarp Ķīnu, nav labākais risinājums mūsu ekonomikām. Ķīna ir spēlētājs, ar kuru jārēķinās, bet ir svarīgi, ka ar to Eiropas Savienība runā vienā balsī,” uzsvēra Kariņš,

Diskutējot par cīņu ar dezinformāciju EP vēlēšanu kontekstā, līderi uzsvēra, ka dezinformācija ir izaicinājums, ar kuru saskaras visas ES dalībvalstis, līdz ar to ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija cīņai ar to. EP vēlēšanu konteksts ir tikai pirmais solis šajā procesā.

Saistītie raksti
Tāpat samita laikā ES līderi atkārtoti pauda vienotu ES atbalstu Krimas aneksijas neatzīšanas politikai un Ukrainas teritoriālai integritātei.

Jau vēstīts, ka no 21. līdz 22. martam Briselē tikās ES dalībvalstu līderi, lai lemtu par tādiem aktuāliem jautājumiem kā breksits, ES un Ķīnas attiecības, ES izaugsme un konkurētspēja, cīņa pret dezinformāciju un situācija Ukrainā.

LA.lv