Latvijā
Izglītība

Kariņš: Jāsakārto izglītības sistēma, lai risinātu pedagogu atalgojuma jautājumu1


Krišjānis Kariņš LIZDA sanāksmē, 20.02.2019.
Krišjānis Kariņš LIZDA sanāksmē, 20.02.2019.
Foto: Karīna Miezāja

Solot apņemties darīt visu, lai 2020.gadā izpildītu pedagogiem dotos solījumus, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsver nepieciešamību veikt izglītības sistēmas sakārtošanu.

Kariņš šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) ārkārtas padomes sēdē pauda, ka labi saprotot, ka pedagoga darbs ir sarežģīts, uzsverot, ka skolotāji ne individuāli, ne kolektīvi nav vainīgi par to, kāda situācija ir valstī.

“Jūs darāt savu darbu un prasāt attiecīgu atalgojumu, jūs pat neprasāt debesmannu. Taču līdzīgi prasa arī ārsti, policisti, ugunsdzēsēji. Grūtības sagādā tas, ka izaicinājums nav tikai vienā sektorā,” skaidroja Kariņš.

Politiķis atgādināja, ka pieņēmis lēmumu veikt finanšu sektora “kapitālo reformu”, uzsverot, ka arī izglītības sistēmā nepietiekot tikai “ar pašpaktelēšanu”.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijas izglītības sistēmā ir liela nevienlīdzība un neviendabība, un tā “nav aršana”.

Tāpēc nepieciešams paskatīties uz sistēmu kopumā, lai saprastu, ko var darīt, lai palīdzētu pedagogiem strādāt un nopelnīt.

Kariņš norādīja, ka ar 9 miljardiem eiro, kas ir Latvijas budžetā, nav pietiekami, lai segtu visas vajadzības, “tāpēc ejam parādos”, taču “arī ar visu to, ka gadu no gada palielinām izdevumus, mums arvien nepietiek”. “Es saku – kaut kas nav kārtībā. Es spēšu atrisināt šo problēmu. Mums sistēma ir jāmaina, lai varam atļauties to, ko gribam atļauties,” teica Kariņš.

Šogad mums ir tehniskais budžets, pauda Kariņš, atgādinot, ka “bija tik daudz valdības solījumu, neieskaitot pedagogu algas, ka aiz visa parāda sasolīti vēl 144 miljoni eiro”. “Visā šajā stāstā ir tā, ka es esmu mantojis iestrādātu budžetu, kur man ir sasietas rokas un man vienkārši nav, no kurienes ņemt. Vienīgais – paņemt no kaut kā,” teica Kariņš.

Kariņš pieļāva, ka neviens īsti nevēloties nodokļu celšanu, turklāt nodokļu celšana ik reizi, ir problēma, ir ceļš uz nekurieni. “Mums risinājumu klāstā ir administratīvi teritoriālā reforma, kas ilgtermiņā sakārtos skolu sistēmu un veselības tīklojumu,” sacīja Kariņš.

“Mēs no valdības puses varam apņemties, ka droši vien ne šī gada četros mēnešos, bet 2020.gadā darīt visu, lai varam pildīt to, kas bijis runāts. Jāatrod veids, kā piespiest pašvaldības darīt to, kas ir noteikts,” pauda premjers.

Viņš skaidroja, ka ir jāatrod veids, kā atrisināt situāciju. “Es jums solīt tagad nevaru. Ja jūs izdomājat kā arodbiedrība streikot, es jūs nevaru apturēt. Bet varu teikt, ka, ja tādā veidā varētu uzburt papildu naudas, tad būtu viegli. Bet tā tas nav,” vērtējot LIZDA iespējamo protesta akciju, sacīja Kariņš.

“Es nevaru jūs atrunāt no jūsu tiesībām rīkoties, bet cenšos pateikt godīgi, kā es saredzu iespējas, kas nav lielas manevra iespējas,” teica premjerministrs, atkārtoti uzsverot, ka ir nepieciešams sakārtot visu izglītības sistēmu.

“Man vajag, lai pašvaldības dara to, kas pašvaldībām ir jādara,” uzsvēra Kariņš.

Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Kariņa iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.

Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks, kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750 eiro, 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz 830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.

Šuplinska solīja, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana būs Izglītības un zinātnes ministrijas pirmā prioritāte 2020.gadā.

LA.lv