Kariņš: vairumam emigrējušo Latvija nav vienaldzīga 0
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V), tiekoties ar tautiešiem Īrijas pilsētās Dublinā, Limerkā un Korkā, neesot sastapis nevienu prom aizbraukušo, kurš apgalvotu, ka nevēlas atgriezties Latvijā.
“Es nesastapu nevienu, kas teiktu, ka negribētu [atgriezties Latvijā]. Visi gribēja atgriezties. Tikai es pieņemu, ka ir jautājums par darbu, kāds ir salaulājies ar cittautieti,” aģentūrai LETA sacīja eiroparlamentārietis, bilstot, ka Īrijā saticis sievieti, kura kopā ar vīru tuvāko mēnešu laikā grasās pārcelties uz dzīvi dzimtenē.
Turklāt cilvēki, kas vēlas atgriezties Latvijā, ir nobažījušies ne tikai par praktiskiem reintegrācijas jautājumiem, bet arī par sabiedrības attieksmi pret viņiem. “Mums tās durvis ir jātur vaļā, jo mūsu ir par maz, lai atļautos ignorēt 10% tautas.”
Kariņš uzsvēra, ka vairumam emigrējušo Latvija un notikumi Latvijā nav vienaldzīgi. “Ļoti tiek uzsvērta un tiek saglabāta latviešu identitāte. Nav tā, ka šie cilvēki ir valsti atstājuši un viņiem valsts ir vienaldzīga. […] Tas, ko viņi meklē, ir stabilitāte, lai varētu rēķināties ar nākotni,” sacīja deputāts.
Viņš uzsvēra, ka valstij ir jāpalīdz prom aizbraukušajiem saglabāt latvisko identitāti un mācīt bērniem latviešu valodu, kā arī nepieciešams domāt, kā valdība varētu aicināt aizbraukušos atgriezties mājās. “Mūsu ekonomika tagad ir nostabilizējusies, ekonomiskā izaugsme ir vērojama. Ja mēs šo stabilitātes kursu noturam, tad mums būs nepieciešams darbaspēks. Un šeit [Īrijā] mums ir milzu potenciāls. Jāsāk domāt, kā no valdības puses aicināt šos cilvēkus atgriezties mājās. Jāpalīdz turēt durvis atvērtas, lai viņi šeit varētu atgriezties. Pēdējos desmit gados, pēc tautas skaitīšanas rezultātiem, apmēram 200 000 jeb desmitā daļa ir izbraukusi. Tā vairs nav indivīda izvēle, tā ir valsts problēma.”
Kariņš no latviešiem Īrijā bieži dzirdējis jautājumus, vai viņi valstij ir vajadzīgi. Līdzīgus jautājumus deputāts dzird, kad viesojas Latvijas reģionos. “Tas ir trauksmes zvans, ir nopietnāk jādomā, kas ir jāmaina valsts varas attieksmē pret mūsu pašu iedzīvotājiem. Sūdzības par birokrātiskajām prasībām un sīkumainām prasībām, tā ir daļa no tā, kā cilvēks sastopas ar valsti. Nodokļu sistēma šobrīd ir labvēlīgāka pret tiem, kuriem ir lieli ienākumi. Tur būtu maiņas ieviešamas, lai mēs paši labāk justos savā valstī. Mums Latvijā ir jādomā, kas vēl ir jādara, lai drošības un stabilitātes jušanu kāpinātu.”
EP deputāts uzskata, ka Latvijai ir jāpalīdz Īrijā apmācīt skolotājus, kuri māca prom aizbraukušo bērnus. “Es domāju, ka nav runa par ļoti lielām naudām, vairāk ir runa par mācību metodoloģiju, par skolotāju apzināšanu, iespējams, vēl papildu apmācību.”
Deputāts par saviem vizītes secinājumiem ir plānojis iepazīstināt arī kolēģus partijā “Vienotība”.
LETA jau ziņoja, ka Kariņš vizītē Īrijā uzturējās 18. un 19.maijā.
