Latvijas lielākais izaicinājums enerģētikā ir milzīgā importa atkarība (ap 63%) no Krievijas resursiem. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir vienota Eiropas Savienibas (ES) enerģētikas politika, lai panāktu monopola diktāta laušanu un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem, tā veicinot arī tautsaimniecības izaugsmi.


Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Notriektā tautumeita 6

Lasīt citas ziņas

Neapšaubāmi Latvijas pirmā un, iespējams, vissvarīgākā prioritāte ir nodrošināt “enerģētikas salas” statusa likvidēšanu. Latvijas intereses enerģētikas nozarē EP pārstāv K. Kariņš, kuram, aktīvi strādājot, ir izdevies pārliecināt kolēģus par atbalstu starpsavienojumu izveidei, lai saslēgtu Latviju un visu Baltiju ar kopējiem ES enerģētikas tīkliem un, veicinot konkurenci, samazinātu atkarību no Krievijas resursiem.

K. Kariņš ir panācis, ka stratēģijā par ES enerģētikas infrastruktūras attīstību līdz 2020. gadam kā viena no galvenajām prioritātēm ir Baltijas valstu enerģētiskās izolētības izbeigšana, veicinot vienota enerģētikas tirgus izveidi, starpsavienojumu pilnveidošanu un konkurences ieviešanu. Un tas nozīmē arī prioritāru ES finansējumu Latvijai.

VIDEO. “Sit tā, it kā gribētu mani nogalināt!” Magone uzvelk boksa cimdus

Putins tagad fokusē hibrīduzbrukumus pret Somiju, lai destabilizētu šo valsti

“Vai tad nevarēji rītu sagaidīt? Ko tu vispār atbrauci?” Paciente piedzīvojusi pazemojošu situāciju slimnīcā

Šobrīd Eiropas institūcijās norit darbs pie vienotas ES enerģētikas politikas, kas veicinātu energoapgādes drošību un pēc iespējas zemākas cenas patērētājiem visās dalībvalstīs. Pirmais nozīmīgais solis ES likumdošanā šajā virzienā ir likumprojekts par ES informācijas apmaiņas mehānismiem attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešajām valstīm enerģētikas jomā, kura sagatavošanu un parlamenta viedokļa pārstāvēšana sarunās ar padomi un komisiju kolēģi ir uzticējuši K.Kariņam.

ES dalībvalstīm ir 60 dažādi līgumi ar enerģētikas resursu piegādātājiem, lauvas tiesa no tiem ar Krieviju. K. Kariņa izstrādātā likumdošanas iniciatīva paredz, ka ES dalībvalstis runātu vienā balsī ar trešo valstu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka tiktu lauzta arī Krievijas “skaldi un valdi” politika. K. Kariņa likumprojekts stiprinātu arī Latvijas nākotnes pozīcijas sarunās ar Krieviju par gāzes piegādēm.