Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. janvāris, 2016
Drukāt

Karjeras izglītībai vajag piecus miljonus

Valsts izglītības attīstīas aģentūras fotoValsts izglītības attīstīas aģentūras foto

Karjeras nedēļas laikā skolēni pērn varēja piedalīties dažādos atraktīvos pasākumos, arī tikties ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, piemēram, radio dīdžeju Tomu Grēviņu. Tomēr sistemātiskas karjeras izglītības skolās trūkst.

Šā gada laikā karjeras attīstības atbalsta pasākumiem plānots izlietot pat vairāk nekā piecus miljonus eiro. To paredz pagājušā gada nogalē valdībā atbalstītais Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015. – 2020. gadam.

Karjeras izglītība nepieciešama, lai jau skološanās laikā jaunieši iemācītos apzināt un novērtēt savas intereses, spējas un iespējas un atbilstoši tām izvēlētos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virzienu. Svarīgi arī, lai jaunieši gūtu pietiekami plašu informāciju par profesiju daudzveidību, darba tirgus pieprasījumu u. c. Nepietiekama karjeras izglītība var novest pie neapdomīgas izvēles, kuras sekas var būt bezdarbs un sociālā atstumtība. Pareizi to īstenojot, samazinās jauniešu skaits, kas priekšlaikus pamet skolu, bet talantīgi jaunieši tiek iesaistīti zinātnē un tehnoloģiju attīstībā. Savukārt, ja karjeras izglītība iztrūks, pretēji valsts iecerēm nepieaugs izglītojamo skaits profesionālās izglītības iestādēs, nevairosies skolēnu vēlme apgūt dabas zinātņu un eksaktos mācību priekšmetus, neveidosies jauniešu izpratne par karjeras izvēli, nesamazināsies to jauniešu skaits, kuri nestrādā un arī nemācās. Pērn pirmajā ceturksnī Latvijā bija teju 44 tūkstoši šādu jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem.

Plānā atzīts, ka līdz šim Latvijā karjeras izglītības īstenošana skolās nav bijusi sevišķi veiksmīga – par to atbildīga Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), turklāt tam nav bijuši piešķirti nepieciešamie līdzekļi no valsts budžeta.

Līdz ar to vairākumā skolu karjeras atbalsta pasākumi īstenoti fragmentāri. Nākotnē plānots ieviest vienotu karjeras izglītības modeli visās skolās, kā arī izstrādāt vadlīnijas, saskaņā ar kurām šī izglītība īstenojama. Plānots arī apmācīt skolotājus, lai viņi spētu prasmīgāk izglītot skolēnus karjeras jautājumos. Jāsaka gan, ka jau patlaban skolotājiem iespējams apgūt tā saukto B kursu, lai iegūtu karjeras konsultanta papild­izglītību. Četrās Latvijas augstskolās iespējams iegūt maģistra grādu un kvalifikāciju “karjeras konsultants”. Šādu studiju programmu pabeiguši jau 313 kvalificēti karjeras konsultanti. Taču, tā kā nav finansējuma šādu konsultantu darbībai skolās, lielākā daļa diplomēto karjeras konsultantu nemaz šajā profesijā nestrādā. Līdz 2008. gadam Latvijā mūsdienīgas karjeras izglītības izveide tika finansēta no ES struktūrfondiem, taču, attiecīgajam projektam beidzoties, apsīka arī skolēnu izglītošana karjeras jautājumos. Līdz 2008. gadam visā valstī bija plānots izveidot 48 karjeras informācijas centrus profesionālās un vispārējās izglītības iestādēs, bet tie tā arī netika izveidoti. Tagad IZM atkal plāno karjeras konsultantus skolās nodarbināt vairāk. Plānā atzīts: valsts rīcība karjeras izglītības īstenošanā nav bijusi konsekventa, un tādēļ sagatavotie karjeras konsultanti bijuši pakļauti bezdarba riskam. Tagad valdība plāno, ka līdz 2020. gadam jāpanāk, lai uz katriem 700 skolēniem būtu viens pilnu slodzi nodarbināts karjeras konsultants. Ziņas par pašreiz skolās nodarbināto karjeras konsultantu skaitu liek secināt, ka dažu gadu laikā tam jāpieaug pat desmit reizes. IZM dati liecina, ka vismazāk karjeras konsultācijas pieejamas Vidzemes skolēniem – visā reģionā karjeras konsultantam skolās nav pat vienas pilnas slodzes!

Lai īstenotu minētās ieceres karjeras izglītībā, nepieciešami apjomīgi finanšu resursi. Tāpēc plānots atkal gūt finansējumu no Eiropas struktūrfondiem. No valsts budžeta nākamajam gadam karjeras izglītībai gan plānoti vien 79 500 eiro, bet 2017. gadā – 45 000. Taču no struktūrfondiem iecerēts piesaistīt karjeras izglītībai 4,6 miljonus eiro gan šogad, gan arī nākamajos divos gados.

Cik veiksmīga līdz šim bijusi skolēnu izglītošana par karjeras jautājumiem?

Talsu 2. vidusskolas karjeras izglītības skolotāja Mārīte Tīsa: “Kaut skolas vadība ļoti atbalsta karjeras izglītību, ar to nav viegli iespraukties skolēnu ļoti piesātinātajā ikdienā. Visa mācību diena pilna ar svarīgām mācību stundām un dažādiem pasākumiem, grūti atrast spraudziņu, ko veltīt karjeras izglītībai. Savukārt pēc stundām skolēni parasti ir noguruši. Tāpēc būtu nepieciešams noteikt kādu konkrētu stundu, kura būtu skaidri paredzēta tieši karjeras izglītībai. Arī projektu nedēļas ietvaros kādu dienu varētu veltīt tai. Tomēr ne jau tikai karjeras izglītības skolotājs izglīto skolēnus šajos jautājumos. To dara visi kolēģi, jo sevišķi sociālo zinību skolotājs un klases audzinātājs. Mācību materiāli, protams, varētu būt plašākā izvēlē, taču esošie ir labi. Piemēram, izmantoju VIAA diskus par dažādām profesijām. Patīk interešu tests Nodarbinātības valsts dienesta mājas lapas aģentūrā.”

20160106204326_5598

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+