Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
29. decembris, 2016
Drukāt

Kārļa Auzāna ūdenszīmes

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kārlis Auzāns

30. decembrī uz diviem tradicionālajiem Vecgada lielkoncertiem Rīgas Kongresu namā aicina pazīstamākā Latvijas čellu apvienība – trio “Melo-M”. Šajā reizē klausītājus gaida gan lielākie “Melo-M” grāvēji, gan vairāki pirmatskaņojumi un iepriekš nedzirdētas “Melo-M” versijas par pasaulē populārām rokmūzikas skaņdarbu tēmām. Centrā – trio dibinātāja, komponista un mūziķa Kārļa Auzāna jaunradīta mūzika, kas šoreiz ved ūdens pasaulē.

Komponists, multiinstrumentālists, filmu un teātra izrāžu mūzikas autors, koncertu producents un grupu menedžeris un ģimenes tēvs – Kārļa Auzāna radošā darba lauks ir patiesi plašs, un var tikai brīnīties, kā šo visu iespējams apvienot vienā cilvēkā. Starp daudzajiem radošajiem projektiem Kārļa Auzāna pārziņā ir Imanta Kalniņa daiļrades popularizēšana un iedzīvināšana jaunās skaņās, rokmūzikas manierē to darot grupas “Autobuss debesīs” sastāvā, kur skan Kārļa Auzāna ģitāras un čella partijas, bet aizskatuvē viņš atbildīgs par grupas menedžmentu.

Arī aiz klausītāju iemīļotā Imanta Kalniņa un tautas mūzikas projekta “Raxtu Raxti” ir Kārļa Auzāna neatlaidīgais producenta un arī koncertu menedžera darbs, bet uz skatuves, protams, daudzu un dažādu stīgu instrumentu spēlētprasme. Šogad klajā nācis grupas otrais studijas albums “Līgo”, kurā muzikālā satura pamatā ir gan latviešu tautasdziesmas “Raxtu Raxtu” mūziķu veidotos aranžējumos, gan Auzāna, Marta Kristiana Kalniņa un Emīla Zilberta oriģinālkompozīcijas ar latviešu tautasdziesmu un I. Kalniņa brāļa Vika tekstiem. Pēc pilnībā izpārdotiem koncertiem valsts svētku laikā šobrīd grupa gatavojas koncertiem vēlā pavasarī. Ir tikai likumsakarīgi, ka mūziķis jau daudzus gadus iesaistījies arī ikgadējo Imantdienu veidošanā.

Paralēli Kārļa Auzāna komponista talants arvien biežāk gūst izpausmi teātrī un kino. sadarbojoties ar režisori Lauru Grozu-Ķiberi, radīta mūzika teātra izrādēm “M-Butterfly”, “Pīters Pens” un “Frankenšteins” Dailes teātrī, Viestura Kairiša iestudētajai izrādei “Uguns un nakts” Nacionālajā teātrī, kā arī izrādēm “Ziloņcilvēks”, “1984” un “Piafa”. Jaunākais darbs – “51. fotogrāfija” Liepājas teātrī iestudēts šoruden. Pašlaik top mūzika Dailes teātra izrādei “Doriana Greja portrets”, kuras pirmizrāde gaidāma 3. februārī. Kārlis ne tikai raksta mūziku izrādei, bet pirmoreiz palīdz aktieriem iejusties mūziķu lomās. “Mēģinu apmācīt aktierus uzvesties kā mūziķiem. Patiesībā tas nemaz nav grūti, jo Dailes teātra aktieri ātri mācās un lieliski uztver mūziķa lomu.”

“Teātris ir ļoti liela daļa no manas radošās dzīves. Tā ir iznācis, ka visvairāk sadarbojos tieši ar Lauru Grozu-Ķiberi. Mani ļoti saista visas tēmas, ko viņa izvēlas, līdz ar to ir diezgan viegli strādāt, jo arī pašam par šīm tēmām ir savs redzējums,” stāsta Kārlis. Viņaprāt, mūzika teātra izrādei ir kas līdzīgs vesela albuma ierakstam. “Man ir prieks, ka izdevies arī gluži taustāmi gan “Ziloņcilvēka” gan “Frankenšteina” mūziku fiksēt kompaktdiska formātā.”

Visai garš pēdējo gadu laikā izaudzis arī to kinolenšu saraksts, kuru skaņu celiņos skan Kārļa Auzāna radītā mūzika – par mūziku filmai “Medības” komponists saņēmis Lielā Kristapa balvu, bet animācijas filma “Eži un lielpilsēta”, kurā skan viņa mūzika, saņēmusi Berlināles speciālbalvu. Šogad uz ekrāniem nonākusi Viestura Kairiša filma “Melānijas hronikas”, un arī tajā līdzās Artura Maskata un Aleksandra Vaicahovska skaņu celiņiem dzirdams Kārļa Auzāna muzikālais rokraksts. Vienu apbalvojumu pēc otra šogad starptautiski pelnījusi arī krievu kinorežisora Vitālija Manska lente “Saules staros”, kur Kārlis ir vienīgais mūzikas autors.

“Jā, darba ir daudz,” pasmaida Kārlis un atzīst, ka par paveikto runājot nelabprāt un gada nogales kopsavilkumu neveidojot. Komponista darba formula esot vienkārša – ikdienas darbs, lai cik prozaiski tas neizklausītos. “Es dzīvoju ar skatu uz nākotni, jau tagad skaidri zinu, ko darīšu nākamajā pusgadā. Protams, es priecājos, ja kaut kas no padarītajiem darbiem pats kaut kādā veidā atgādina par sevi, atnāk pie manis, tad ir gandarījums. Nemēdzu, piemēram, Vecgada vakarā iedomāties kādas nākotnes vēlēšanās, jo zinu, ka notiks tikai tas, ko pats būsi nolēmis un saviem spēkiem paveicis. Laikam gan neesmu viens no tiem komponistiem, kam radošam darbam vajadzīgas īpašās jaunrades sesijas vai brīvdienas, tādi izrāvieni, jo vienkārši strādāju katru dienu. Ja atrodos Latvijā, darbs ir visu laiku. Protams, laiku pa laikam vajadzīgs atslēgties, un to var, izbraucot kādā ceļojumā kopā ar ģimeni. Taču arī šādā atpūtā man netīk vienkārši gulšņāt – esmu aktīvu un izzinošu braucienu piekritējs, vienmēr gribu izbaudīt vietējo kultūru. Tas ir arī laiks, kad visā pilnībā varu veltīt laiku ģimenei.”

Jau 11 gadus darbojas Kārļa Auzāna dibinātā trīs čellu apvienība “Melo-M” – grupa, kas ne tikai spējusi pulcēt pilnas koncertzāles Latvijā, bet arī regulāri sniedz koncertus aiz dzimtenes robežām – ASV, Krievijā, Francijā, Lielbritānijā, Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Ukrainā, Lietuvā un Turcijā. Šogad čellu trio laidis klajā oriģinālmūzikas albumu “No meža mēs nākam” un apceļojis Latviju, kā arī pulcējis pilnas Igaunijas lielākās koncertzāles rokmūzikai veltītā programmā, uzstājoties kopā ar radniecīgu apvienību “C-Jam”. “Savā ziņā varam priecāties, ka igauņi mūs apsteidza koncertzāļu būvniecībā, jo tagad mūsu zāles Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs ir jaunākas un svaigākas, un jāatzīst, ka “Gors” skanējuma ziņā šobrīd šķiet pārāks par visām,” vērtē mūziķis. “Ir prieks, ka tāda mūzika, kādu spēlē “Melo-M”, tiek uztverta visur pasaulē, jo runājam mūzikas valodā, ko saprot arī bez valodas zināšanām. Varbūt igauņu publika pēc temperamenta ir mazliet atturīgāka nekā pie mums, bet tikai mazliet.”

Gada nogales koncerti Rīgā “Melo-M” jau ir kļuvuši par skatītāju novērtētu tradīciju – arī šogad tāpat kā citus gadus klausītāju ievērojamās intereses dēļ ir izsludināts papildkoncerts. Šoreiz koncerti Rīgas Kongresu namā aizritēs ūdens zīmē, piedāvājot jaunu un pārsteidzošu audiovizuālu programmu “Ūdens mūzika”. Muzikālo saturu veido Kārļa Auzāna jaundarbi. Ir tapis viens pilnīgi jauns Kārļa radīts oriģināldarbs trim čelliem un bungām ar nosaukumu “Ūdens mūzika”, kas Kongresu namā piedzīvos pirmatskaņojumu. Vairāki skaņdarbi ir saistīti ar ūdeni – jūrām, upēm un vienkārši ūdeni kā matēriju, atklāj Kārlis.

“Tā laikam iznāk, ka no meža esam iebriduši ūdeņos,” smejot saka Kārlis. Viņš atklāj, ka doma par ūdeņiem mūzikā bijusi sen, un priecājas, ka beidzot tā īstenojusies. “Ūdens motīvs mums ir kā iedvesmas un enerģijas avots – viļņu un upju enerģija, ūdens arī kā artērija, kas cilvēkam sniedz garīgu iedvesmu. Turklāt tas ir mūsu fiziskas eksistences pamats, jo mēs paši savā ziņā esam no ūdens – cilvēka ķermenī ūdens procents ir ļoti augsts un tas ir burtiskā nozīmē dzīvības pamats.” Starp citu, jaunās programmas fotosesijai “Melo-M” mūziķi paši burtiski ienira Baltijas jūras ūdeņos, turklāt to darīja kopā ar īstiem mūzikas instrumentiem. “Tie bija speciāli instrumenti tādiem mērķiem. Tagad tie ir izžuvuši un noteikti noderēs vēl,” smejas Kārlis.

Līdz šim savas darbības 11 gados mūziķi radoši apcerējuši gan roka un popmūzikas vēsturi, veltījuši programmas mežam un pat piedzīvojuši sastāva maiņas, piemēram, kādreizējais grupas mūziķis Valters Pūce tagad pats izveidojis savu čellu apvienību “DaGamba”. Pašlaik kopā ar Kārli Auzānu trio sastāvā muzicē čellisti Miķelis Dobičins un Jānis Pauls, bet lāgiem viņiem pievienojas arī bundzinieks Miķelis Vīte.

“Protams, “Melo-M”, gadiem ejot, ir mainījies,” atzīst Kārlis. “Esam auguši gan profesionāli, gan vispārējā mūzikas izpratnes ziņā. Tagadējā sastāvā esam lieliski saspēlējušies, jo aiz muguras ir milzīgs skaits koncertu. Mūsu ceļš vienkārši turpinās, un ceram, ka to izjūt arī klausītāji. Koncertos šo novērtējumu parasti jūtam noslēgumā, kad cilvēki ir noklausījušies, ko spējam un varam viņiem dot ikreiz no jauna. Arī šoreiz Vecgada koncertos, kas tradicionāli izvēršas par tādiem kā gada atskaites koncertiem, būs ne tikai mūsu pazīstamie skaņdarbus, bet arī Rīgas Kongresu namā nekad neskanējusi mūzika. Rīgas publikai noteikti būs interesanti. Pēcāk, pavasarī, ūdens mūzika skanēs arī lielākajās Latvijas koncertzālēs.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+