Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
18. septembris, 2015
Drukāt

Žurnālu “Mājas Viesis” vērtē aktieris KĀRLIS TOLS

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Aktieris Kārlis Tols

“Vai zvaigznes tik spoži mirdz tādēļ, lai katrs reiz varētu atrast savējo?” – “Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām.” – “Būtiskais nav acīm saredzams…” Antuāna de Sent-Ekziperī pasaka līdzība “Mazais princis” daudziem ir kļuvusi par ētikas ābeci, ko gandrīz visu iespējams izrakstīt citātos par draudzību, mīlestību un atbildību.

– Māksla nav didaktika, tā neaudzina, bet liek cilvēkam, identificējoties, piemēram, ar izrādes varoņiem, apjaust savu būtību un sūtību, – pārdomās dalās šā gada Latvijas Kultūras akadēmijas Aktiermākslas kursa absolvents Kārlis Tols. Latvijas Jaunatnes teātrī ir tapusi Jura Kulakova muzikālā izrāde pēc Sent-Ekziperī pasakas motīviem, kur režisors Jānis Mūrnieks Kārlim ir uzticējis iejusties titullomā.

– Šo darbu es zinu ļoti labi, esmu to lasījis oriģinālā, jo mācījos Rīgas Franču licejā. Pieaugušam skatīt pasauli bērna acīm ir sarežģīti, bet interesanti… Esmu pateicīgs savai vecmāmiņai, kas man mācīja tautasdziesmas, māmiņai Ilzei un tētim Armandam, kas ieveda mani mākslas pasaulē. Atceros, bērnībā gribēju kļūt par vilciena vadītāju, vēlāk mani ieinteresēja vēsture, pat olimpiādēs sekmīgi piedalījos… Varbūt tādēļ liktenis man vēlāk lika iejusties vēsturiskas personas tēlā – monoizrādē “Nakts pēc kāzām” tēlot Gēbelsa sievu…

Kārlis Tols spriež, ka šī izrāde būtībā ir par ideoloģijas saindētas personas traģēdiju:

– Pavadot dzīves pēdējās dienas pazemes bunkurā Berlīnes centrā, Gēbelsa sieva atskatās uz savu dzīvi un tās ideāliem… Ar šo izrādi es vēlos atklāt, kas notiek ar cilvēka apziņu, kas bijusi pakļauta spēcīgai ideoloģijas ietekmei. Kā šķietami pievilcīga, visnotaļ inteliģenta un pat ar savdabīgu humoru apveltīta dāma spēj izdarīt šausminošu noziegumu – noindēt savus bērnus. Viņu droši varētu dēvēt par 20. gadsimta Mēdeju.

IZLASĪJU

4. septembra “Mājas Viesī” izlasīju Brigitas Ektermanes rakstu “Akas zīme – jauns sākums”. Ceļā uz nākotni noder tautas senatnes gudrības.

Sajūsmināja Vijas Beinertes “Prieks radīt” – saruna ar gleznotāju Džemmu Skulmi, kas atgādina, ka māksliniekam allaž jābūt radītājam.

Kā lai neizlasa Ilzes Vītolas rakstu “Meklē bārdainus un garmatainus”– stāstu par “Zelta zivtiņas” reklāmas puišiem, ko redzam televīzijā vai ik vakaru. Amizanta sakritība radījusi veiksmīgu iznākumu.

PIEREDZĒJU

+ Tikko biju Raiņa bērnības un jaunības vietās Tadenavā, Randenē, Berķenelē, kur publikai lasīju Raiņa dzeju, vēstules un dienasgrāmatas. Atpakaļceļā uz Rīgu uznāca negaiss un braucējiem kļuva neomulīgi… Un tad mēs visi sākām dziedāt, un drūmums izzuda, kā ar roku noņemts. Tas bija jauks brīdis!

– Žēl, ka vairākums ļaužu dzenas tikai pēc izdevīguma, naudas… Zūd garīgums, aicinu biežāk izjust mākslas brīnumu, jo “īsti mēs redzam tikai ar sirdi”.

PLĀNOJU

27. septembris

Uz koncertzāles “Rīga” skatuves spēlēšu Antuāna de Sent-Ekziperī “Mazo princi”.

30. septembris

Klāt teātra festivāls “Patriarha rudens”, un Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā rādīšu savu monoizrādi “Nakts pēc kāzām”.

3. oktobris

Dabas burvību un enerģētisko jaudu centīšos gūt Pokaiņos un pie Ķeveles avotiem.

Pievienot komentāru

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildība (1)Izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+