Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. novembris, 2012
Drukāt

Kārlis Ulmanis fotoliecībās

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Vakar ”Dauderos” tika atvērts valsts svētkiem pieskaņotais Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un A/S “Lauku Avīze” ar Latvijas Zemnieku savienības atbalstu kopīgi sarūpētais izdevums “Kārlim Ulmanim – 135. Liecības par Kārli Ulmani no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma”.

 

Sākotnēji grāmata iecerēta vien kā fotoliecību albums, taču faktiski iznācis bagātīgi ilustrēts Kārļa Ulmaņa dzīves un politisko gaitu pārskats no bērnības līdz pat nāves brīdim. Kā foto, tā ar valstsvīru saistītie priekšmeti sadalīti pa viņa dzīves posmiem, pirms katras nodaļas dodot īsu tā brīža notikumu pārskatu. Grāmatā ir arī pastmarkas un banknotes ar viņa attēlu, tāpat jau mūsdienās tapušu gleznu reprodukcijas un medaļas. ”Šāds Ulmaņa dzīves gājumu ilustrējošs muzejisko liecību kopums, kas savā veidā atspoguļo gan politiķa dzīves gājumu, gan viņa vietu Latvijas vēsturē, pie lasītājiem nonāk pirmoreiz. Grāmata ir citādāka nekā visi iepriekšējie izdevumi par Kārli Ulmani. Mēs te nemēģinām izteikt ne savu viedokli, ne vērtējumu, ne nostāju pret šo politiķi. Mēs tikai vēlamies parādīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, kas atspoguļo Ulmaņa dzīvi un darbību, bagātību,” norādīja projekta vadītāja Irina Zeibārte. Kopā ar kolēģi Intu Robežnieci viņa arī ir galvenā izdevuma sastādītāja. Visai daudz “Kārlim Ulmanim – 135” atrodamo foto un priekšmetu publiskoti pirmo reizi. Tās, piemēram, ir fotogrāfijas no Ulmaņa braucieniem pa Latviju 20. – 30. gados, viņa vēstule ASV studiju biedram Viljamam Dautam, rakstīta 1910. gadā, un tāpat leģendām apvītā ”Walther” pistole – vācu diplomātu dāvana saistībā ar Latvijas neatkarības 20. gadskārtu.

Grāmatas atvēršana ”Dauderos” bija saskaņota ar Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (JRRMV) audzēkņu gleznu izstādes “Kārlis Ulmanis jaunā mākslinieka acīm” atklāšanu. Jauno mākslinieku asociācijas ar ulmaņlaikiem jau iepriekš bija novērtējamas Ministru kabineta ēkā, taču tagad 26 darbi pieejami aplūkošanai plašai publikai. Tajos pazīstamais valstsvīrs parādīts gan kā personība, gan simbols, gan pat popkultūras elements. ”Šodien vēsturiskā tēma mākslā netiek apskatīta. Nezinu, kādēļ tā,” variāciju sērijas tematisko izvēli komentēja JRRMV direktors Jānis Ziņģītis.

 

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+