Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. septembris, 2014
Drukāt

Karnīze – griestu detaļa, kas priecē acis

Foto - Uldis MuzikantsFoto - Uldis Muzikants

5. Diemžēl salaidums nav izdevies gluži precīzs – varbūt pamēģināsiet nozāģēt pusapaļu asimetrisku profilu vajadzīgajā leņķī, ar roku to kastē pieturot? Šādām situācijām meistaram pie rokas ir ass nazītis. Ja apakšējā mala nomērīta precīzi, šuve ir tikpat bieza kā parasti.
 Starp citu, šādai karnīzei ir pilnīgi vienalga, vai platāko pusi stiprina pie sienas vai griestiem. Tas ir tikai gaumes jautājums.


Grīdlīstes funkcionālā nozīme ir skaidri saprotama – noslēpt spraugu un pasargāt sienu no gadījuma kontaktiem. Līdzīgai detaļai pie griestiem, ko parasti saucam par karnīzi, ir tikai dekoratīva jēga, jo šīs divas plaknes perfekti savienot nav problēmu, bet iespējamās plaisas salaidumā parādās vēlāk. Un tomēr telpai ir pavisam cits, pabeigtāks iespaids!

Karnīzes filozofija ir vienkārša – precīzi norobežot griestus un sienas, aizpildot aso šķautni ar telpisku profilu, kas nogludina, noapaļo šo horizontālo līniju. Praksē tas nozīmē, ka griesti beidzas līdz ar karnīzes apakšējo malu, un diskutējams ir vien jautājums, vai arī to krāsot baltu vai tomēr sienas tonī, ja, protams, tur nesākas tapetes.

Šī ir samērā jauna lieta tiem, kas pazīst vien dekoratīvo lenti tapešu augšmalā. Arī tā veic līdzīgu norobežojošu funkciju, taču vizuālais efekts jebkurā gadījumā ir daudz pieticīgāks. Varbūt šoreiz, mājokli remontējot, pielikt karnīzes?

Ideja nav peļama, patiesībā arī diezgan vienkārši īstenojama, taču iesācējam pirmoreiz var sagādāt diezgan lielas ciešanas, it sevišķi, ja sienas nav līdzenas un griestu augstums katrā stūrī atšķirīgs, kā tas ierasts daudzos paneļu namos. Protams, šīs vainas ir novēršamas, ja gribas dzīvot perfektā vidē. Tāpēc pats grūtākais uzdevums drīzāk ir jaunā dekora izvēle. Dažādi materiāli (koks, ģipsis, polistirols, poliuretāns), visvisādi izmēri un neskaitāmi profili (vienkārša līste un sarežģīta karnīze – gan ar vienāda, gan atšķirīga platuma malām), par cenu amplitūdu pat nerunājot, – saproti nu, ko īsti vajag!

Būvmateriālu lielveikalos vienkāršu divmetrīgu putuplasta griestu līsti, kas, iespējams, izpresēta nezināmā uzņēmumā kaut kur Polijā, var nopirkt aptuveni pat par vienu eiro gabalā. Zinātāji stāsta, ka tās grūti stiprināt – izmēri mēdz nesakrist, vairāk atgriezumu, lielāka ķēpa brāķa noslēpšanai. Ja vien saimnieks netīko pēc koka vai ģipša, optimāla izvēle esot ekstrudētais polistirols no tālākām zemēm. Laba reputācija profesionāļu aprindās ir, piemēram, beļģu kompānijai “NMC” – lielam starptautiskam koncernam, kurš jau vairāk nekā 50 gadu ražo polistirola un poliuretāna dekoratīvos apdares materiālus interjeru un fasāžu rotāšanai. Protams, šo preču cenas pie izplatītāja SIA “Royal-Tec” ir pavisam citādas – starp 5 un 15 eiro atkarībā no platuma un sarežģītības par vienu divmetrīgu karnīzes posmu sērijai, ko pazīst, piemēram, ar preču zīmi “Nomastyl”. Vai tas ir dārgi? Salīdzinoši laikam ne, jo par vienu šādu karnīzes fragmentu specializētajos salonos iespējams izdot arī piecreiz lielākas summas. Starp citu, tur pieejamas arī atbilstīgas griestu rozetes, frontoni, pilastri un pat kolonnas, kas izskatās tiešām burvīgi…

Labas karnīzes nav jāpērk ar lielu rezervi, jo atgriezumi ir minimāli, tie veidojas vien stūros. Vēl nepieciešama laba, speciāli šim materiālam domāta līme un, protams, daži instrumenti (līmes pistole, ass zāģītis un zāģēšanas kaste, garāks lineāls vai taisna latiņa, špakteļlāpstiņa), ja pašam gribas pamēģināt un pietiek dūšas riskēt. Lai vairotu saimnieku apņēmību ietaupīt darbaspēka izmaksas, kopīgi palūkosim, kā karnīzes liek meistari, kas par to algu saņem.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+