“Karoga ceļš”, pilsētnieku hobiju izstāde un zaļā nedēļa – idejas Cēsu 810. jubilejai 0
Otrdien, 2. decembrī, kopā sanāca ap 25 cēsniekiem, lai piedalītos ideju ģenerēšanā Cēsu 810. gadadienai, kas tiks svinēta 2016. gadā, portālam LA.lv pastāstīja novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.
Diskusijā, ko iniciēja un vadīja pašvaldības aģentūras “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” direktora vietniece Ilona Asare, cēsnieki tika aicināti aizdomāties par to, ko uzlabot pilsētā gan līdz Cēsu 810. jubilejai, gan Latvijas simtgadei.
Sanākušie tika sadalīti darba grupās, katrai piešķirot kādas no spēcīgākajām Cēsu asociācijām – “Radošās Cēsis”, “Zaļās Cēsis”, “Lepnās Cēsis” un “Darbīgās Cēsis”. Pēc darba sesijas grupas prezentēja savu veikumu un varēja novērtēt pārējo idejas, balsojot par tām.
Tā, piemēram, darba grupa “Zaļās Cēsis” ierosināja svinēt svētkus, rīkojot zaļo nedēļu, kas pildīta ar visdažādākajiem pasākumiem, kā arī rīkot akcijas, aicinot iedzīvotājus un uzņēmējus stādīt kokus, tādā veidā dāvinot gaisu nākotnei. “Zaļās Cēsis” ieteica arī izveidot vairāk velosipēdu novietņu, ko savukārt klātesošie papildināja ar ideju par īpaši stilizētu Cēsu novietņu dizainu. Tāpat tika ieteikts rīkot sacensības starp daudzdzīvokļu namiem par atkritumu vākšanu un šķirošanu, otrreizējo materiālu izmantošanu mākslā un īpašu pasākumu rīkošanu, kuros jāiztiek bez elektrības, vai arī apmeklētāji to saražo paši.
Sanākušie arī rosināja sakārtot Cēsīm pieguļošos dabas objektus, piemēram, Ērgļu klintis, un, kaut arī administratīvi tie atrodas citos novados, pulcināt cēsniekus talkām, lai vismaz sakoptu to apkārtni.
Grupa “Darbīgās Cēsis” ieteica Cēsīs rīkot neierastu un interesantu pilsētnieku hobiju iepazīšanas un parādīšanas pasākumus un iespējamas meistarklases tiem, kuri vēlētos tos apgūt. Tāpat dzima ideja par Cēsu sportistu aleju un paraugdemonstrējumiem un sportošanu netradicionālās Cēsu vietās. “Darbīgās Cēsis” arī ierosināja radīt pilsētā gadsimtu elpu ar tērpu, auto, moto, aksesuāru un citām parādēm un izstādēm, ko papildināt ar kafejnīcu sacensībām kulinārijas jomā.
Savukārt darba grupa “Radošās Cēsis” akcentēja nepieciešamību pēc radošās mājas jauniešiem, kurā tie neatkarīgi no vecuma vai pieredzes var saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī pēc “dzīvās” skatuves pilsētas centrā, kas būtu atvērta Cēsu talantiem. Tāpat tika ieteiktas idejas radīt cēsnieku operu, pilsētas informācijas stendu labirinta veidā, veidot zaļumballes un īpašas mūzikas skolas programmas pieaugušajiem.
Grupa “Lepnās Cēsis” ierosināja izveidot slaveno cēsnieku katalogu, kurā apkopoti dižākie pilsētas dēli un meitas, kā arī sarīkot īpašu godināšanas pasākumu tiem, kuri veiksmīgi nes Cēsu vārdu Latvijā un pasaulē. Vienlaikus “Lepnās Cēsis” ieteica rīkot Cēsu izpildītāju lielkoncertu un īpašu Cēsu mākslinieku izstādi. Savukārt, ņemot vērā, ka Cēsis ir Latvijas karoga dzimtene, darba grupa izteica ideju par īpašu akciju “Karoga ceļš”, kurā pulcināt cēsniekus, izveidojot dzīvu karogu no sarkanbaltsarkanos kreklos tērptiem cilvēkiem, kas simboliski varētu vīties pa Rīgas ielu – ceļu, kas vēsturiski savienojis Cēsis ar Latvijas galvaspilsētu. Izskanēja arī idejas par īpašu “Cēsīm 810” karnevālu, Cēsu muzeja rīkotu 810 interesantu priekšmetu izstādi, AS “Cēsu alus” svētkiem, konkursu skolēniem un pieaugušajiem “Gaišākais Cēsu prāts”, kā arī par speciālu Cēsu vēstniecību Rīgā, kurā gadu līdz “Cēsīm 810” svinībām notiktu īpaši informatīvi un izklaidējoši pasākumi, rosinot interesi par Cēsīm, to vēsturi un gadadienu.
Balsojumā, kas notika pēc prezentācijām, vislielāko klātesošo atzinību izpelnījās grupas “Zaļās Cēsis” ideja par mākslas pasākumiem un akustiskajiem koncertiem, kuros jāiztiek bez elektrības, izmantojot dabīgus skaņas pastiprinātājus, dzīvo uguni, vai arī saražojot nepieciešamo elektroenerģiju uz vietas, kā arī “Lepnās Cēsis” ideja par dzīvo “Karoga ceļu”, kurā varētu iesaistīties ne tikai cēsnieki un kas varētu izskanēt arī visas Latvijas mērogā, iespējams, uzstādot jaunu Ginesa rekordu.
Ilona Asare norādīja, ka izkristalizējušās lieliskas un realizējamas idejas un ka populārākās no tām tiks apkopotas un virzītas tālākai sabiedrības apspriešanai.
Cēsis savu 810. jubileju svinēs 2016. gadā. Cēsis dibinātas 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Straujāko attīstību Cēsis piedzīvoja Livonijas laikos, kad pilsēta izveidojās par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes galveno attīstības centru. Pilsētas tiesības Cēsis iegūst 1323. gadā, savukārt 1367. gadā Cēsis iestājas Hanzas pilsētu veidotajā Ķelnes konfederācijā.
