Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Alvīne
Piektdiena, 15. decembris, 2017
23. janvāris, 2017
Drukāt

Jurģis Klotiņš: Kādā noformējumā valsts simtgadi sagaidīs Rīga? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

“Pūšat, taures, skanat, zvani, saule, plašu gaismu lej! Karogs sarkanbaltisarkans vējos atraisījies skrej.” Edvarts Virza klausās, kā viņa dzejas vārdi Jāzepa Vītola dziesmā “Karogs” pāršalc Rīgas centru sesto Latvju vispārējo dziesmu svētku koncertā Esplanādē 1926. gada 20. jūnijā. Edvarts Virza atskārst, ka vēl nākamais gads un tad jau Latvija svinēs savas neatkarības desmit gadus. Prezidents Jānis Čakste pēc uzrunas tautai aizdomājas: “Kāda būs mūsu Rīga un Latvija, kad mūsu mazmazbērni sagaidīs Latvijas simtgadi? Vai mūsu stiprajai tautai būs tas gara pacilājums un prieks par savu valsti? Par spīti ikdienas grūtībām un darba sūrumam.”

2017. gads ir sācies, un šis ir gads, kad mūsu valstī sāksies simtgadei veltītie pasākumi. Svinības sāksies 4. un 5. maijā, atzīmējot Latgales latviešu kongresa simtgadi. Rēzeknē pie “Gora” – Latgales vēstniecības – plīvos Latvijas un Latgales novada karogi, tā apliecinot valstisko un novada pašapziņu. Bet kādā noformējumā valsts simtgades sākumu sagaidīs Rīga? Ja nu notiktu tā, ka Jānis Čakste šodien brauktu no Zemgales uz Latvijas galvaspilsētu pa ceļu A8? Kur viņš kā pirmo Rīgā ieraudzītu plīvojam Latvijas karogu?

Jau nāk Rīgas robeža un iztālēm var pamanīt zilibaltos rotājumus pie lampu stabiem. Jau redzama baltā zīme un trīs zilibalti Rīgas karogi. Latvijas karogu pagaidām neredz. “Ā, re!” neviļus sadrūmusī seja atplaukst vieglā smaidā. Pirmie Latvijas valsts galvaspilsētā Rīgā pamanāmie Latvijas valsts karogi ir uzstādīti pie ārvalstu uzņēmumu ēkām Vienības gatves sākumā. Tie ir “Onninen Express”, “Scania” un “Sanistål”. “Vismaz somi un zviedri mūsu valsts karogu tur cieņā,” Čakste atzinīgi nodomā. “Būs jāaizsūta kompliments Somijas prezidentam Relanderam, kuru toreiz, 1926., centos pārliecināt, lai investē Latvijā. Bet kas gan ir pašreizējais Rīgas mērs, ka nevar nodrošināt, lai Latvijas karogi pastāvīgi plīvo pie pilsētas robežas un sagaida pilsētas viesus? Vai tad viņš nezina, ka šogad sāk atzīmēt Latvijas simtgadi!”

2016. gada 20. decembrī RD koalīcijas deputāti pašvaldības budžeta sēdē neatbalstīja priekšlikumu, ko biju iesniedzis: piešķirt 8685 eiro, lai, sagaidot Latvijas simtgades svinēšanas sākumu 2017. gadā, pie A klases ceļiem, pie Rīgas robežas līdzās esošajiem trīs Rīgas karogiem uzstādītu trīs Latvijas valsts karogus. Rīgas domes Pieminekļu padome šo priekšlikumu bija atbalstījusi.

Ir prieks redzēt, ka Latvijas valsts simtgades pasākumiem 2017. gadā Rīgas pašvaldības budžetā ieplānoti 1 354 907 eiro. Taču Latvijas simtgade ir tā vērta, lai pie galvaspilsētas robežas valsts karogi parādītos ne tikai ap 4. maiju un 18. novembri, bet būtu izvietoti pastāvīgi. Jautājums nav par to, kas nāk ar iniciatīvu un iesniedz priekšlikumu. Jautājums ir par to, ka Latvijas galvaspilsētai Rīgai ir cienīgi jāsagaida Latvijas simtgades atzīmēšanas sākums 2017. gada maija sākumā. Zināms, ka Rīgas pašvaldības rīcībā ir atbilstoša izmēra Latvijas karogi. Vajag tikai papildus uzstādīt trīs mastus. Vai pašreizējā Rīgas domes vadība spēs atkāpties no sava līdzšinējā kursa, kuru raksturo centieni ar pilsētvides simboliku un saimnieciskiem līdzekļiem nodalīt Rīgu no pārējās Latvijas? Vai nodalīt Latviju no Rīgas? Katrā ziņā nekādi neakcentēt pilsētvides simbolikā to, ka Rīga ir Latvijas valsts galvaspilsēta.

Latvijā ir vērojama tendence, ka Latvijas pašvaldības – pilsētas un novadi – tiecas aktualizēt vietējo novada vai pilsētas identitāti un ar to celt iedzīvotāju lokālpatriotismu, piederības apziņu pilsētai vai novadam. Tie ir labi centieni, un pilsētu un novadu karogiem ir jābūt pamanāmiem pilsētās un ciemos. Taču, ceļot lokālpatriotismu, nevar un nedrīkst aizmirst par kopējo patriotismu, kas vieno Latvijas valsti un tās tautu. Šī patriotisma simbols gandrīz jau simt gadus ir Latvijas valsts karogs. Jā, valsts, novada un pilsētas karogs nav tikai dekoratīvs elements. Tas ir simbols ar komunikācijas uzdevumu un misiju vēstīt: “Es esmu Latvija. Latvija esmu es.”

Cienītie un godātie Latvijas viet­varu deputāti un deputātes pilsētās un novados! Aicinu jūs nodrošināt, ka 2017. gada maija sākumā līdzās jūsu pilsētas vai novada karogiem, kur tie grezno jūsu pilsētu, plīvo tikpat liels skaits mūsu Latvijas Republikas karogu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lasu komentārus un nesaprotu pa kuru laiku izauguši šitie sūda brāļi.
    žēl, ka valsts simtgade ir plānots tikai kā rīdzinieku kārtējās izpriecas un dažu grupu projekts naudas likumīgai šķērdēšanai.

  2. Sarkanā FAŠISTA MAZDĒLIŅS ar savu Saulcerīti ienīst LATVIJU ….. !!!

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Gaidi ar maisu!

Nacionālā apvienība apspriešanai koalīcijā sagatavojusi likuma grozījumu projektu, kas paredzēs bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāds priekšlikums iesniegts, lai atvieglotu šo dokumentu pētīšanas procesu un to publicēšanu ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis sacījis, ka VDK dokumentu nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam būs politiķu izšķiršanās, nevis drošības iestādes kaprīzes vai negribēšana. SAB priekšnieks sacīja – ja dokumenti tiek pārvietoti uz valsts arhīvu, ir jālikvidē Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kā arī jāgroza likums. Bijušās VDK Zinātniskās izpētes komisijas pārstāvji līdz šim bieži sūdzējušies par SAB liktajiem šķēršļiem, lai varētu pētīt dokumentus.

Vai CSDD valdes loceklis ir piemērota izvēle slimnīcas vadītāja amatam?
Draugiem Facebook Twitter Google+