Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
23. janvāris, 2015
Drukāt

Pēteris Korsaks: tiesāšanās par karogu – necieņa tautas svētumam (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Laikam esam paguvuši aizmirst, kā cīnījāmies, kā vācām parakstus, iestājoties par karoga atjaunošanu.

Cilvēki par to atdevuši dzīvību, daudzi par karoga uzvilkšanu okupācijas gados tika bargi sodīti. Bruno Javoišs septiņdesmitajos gados septiņus gadus novergoja lēģerī Sibīrijā. Sējas pagastā 1941. gadā čekisti atkāpjoties nošāva kaimiņmāju “Ziediņu” māti un meitu par to, ka mastā jau bija uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Cilvēkiem bira asaras, kad pēc garajiem okupācijas gadiem pirmo reizi ieraudzīja dārgās karoga krāsas. Tā tas bija 1988. gada kapusvētkos Vecpiebalgā.

Un tagad sākas diskusijas, vai, prasot pacelt valsts karogu, netiek pārkāptas cilvēktiesības? Nē, netiek pārkāptas, jo ir pienākums cienīt un godāt mūsu tautas simbolu, nevis diskutēt par pārprasto demokrātiju. Lai cienījamā juriste papēta savas dzimtas radurakstus. Gan atradīs, ka arī viņas dzimtā ir kādi represētie, jo latviešu tautai gandrīz nav tādas ģimenes, kas nebūtu cietusi no vienas vai otras totalitārās varas.

Karoga jautājums paceļas tagad, kad daudz tiek runāts par patriotismu. Karogs, himna un valoda ir patriotisma apliecinājums. Tūlīt būs ceturtdaļgadsimts, kopš atkal esam neatkarīga valsts. Vai valstij nozīmīgajās dienās visur plīvo karogi? Nē. Kad svētku reizēs caur Straupi, Cēsīm, Vecpiebalgu, Madonu, Barkavu, Varakļāniem un Maltu dodos uz Latgali, nobraucu ap 300 km. Vēroju, vai laukos karogu mastos plīvo sarkanbaltsarkanais. Nākas secināt, ka karogu ir ļoti maz. Ciematos, pilsētās situācija vēl ir pieņemama, bet laukos ne. Tiem, kas nespēj, būtu jāpalīdz uzlikt mastus vai iegādāties karogus. To varētu darīt radi, kaimiņi un pašvaldība. Nav jāatņem Satver­smes tiesai dārgais darba laiks. Jācer, ka uz Latvijas simtgadi sarkanbaltsarkanais karogs plīvos pie katras latvju sētas. Šo tiesāšanos drīzāk uzskatu par zaimošanu un necieņas apliecināšanu mūsu tautas svētumam.

Pēteris Korsaks,

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Visu cieņu 3-Zv. Oredeņa kavalierim Pēterim Korsakam, kuru man nav gods pazīt, bet doma, ka patriotismu var “iedzīt” ar varu nav brīvai un demokrātiskai sabiedrībai pieņemama. Latvijā pieņemtā, izkropļotā “karoga politika” līdzinās tai, kura pieņemta diktatūru valstīs (Krievijā, Baltkrievijā, KTDR etc.) Attīstītās demokrātijās nav pieņemts cilvēkiem ar varu un sodu palīdzību uzspiest “mīlestību” pret karogiem, himnām, prezidentiem vai monarhiem…

  2. Nopērkot mājiņu, pavalstnieks bonusā saņem pienākumu izkārt karogu. Pastāsti, ordeņa virsniek, ko darīt patriotam bez savas mājiņas?

  3. Ja ko ciena, tad ciena katru dienu, nevis dažas dienas… Tā pacelšana vai nepacelšana vēl nenozīmē, ka konkrētā persona ciena vai neciena… Daudzi neciena Latvijas valsti, bet paceļ karogi tikai tāpēc, ka likums to pieprasa… Tāda liekulība..
    Un runājot, par laukiem – protams, ka visur netiks pacelti karogi, jo daudziem mājas ir laukos, bet reāli dzīvo un strādā vai nu Rīgā, vai ārzemēs. Kurš gan var atļauties katros svētkos un sēru dienās doties uz lauku mājām pacelt karogu. Varbūt valsts varai vispirms jāsāk cienīt tauta, lai tā ne tikai sirdī, bet arī tīri finansiāli varētu atļauties cienīt Latvijas valsti, karogu, tās svētku un sēru dienas.
    Domāju, ka raksta autors ar savu skaļo bļaušanu var iet….. Pirms pārmet kādam par necieņu, lai izvērtē savu cieņas līmeni, tur droši vien tādus sūdus var uzrakt…

  4. Olsone…..nelaiķis Grūtups labi aprakstīja šāda veida sievietes.

  5. Protams ka karogs ir svēta lieta,tikai sanāk ka arī kolaboracionisti arī iet ar to pašu karogu un man tas nav pieņemami.Arī raksta autors droši vien ir liels kolaboracionistu draugs un ar viņu metodēm grib panākt lai visi kļūtu par tādiem.

  6. Ar varu mīļš nekļūsi,tieši pretēji,jebkura uzspiesta lieta rada nepatiku un mazina patriotismu.

  7. Avīze varētu mudināt deputātus Saeimā pārskatīt sēru dienas. Pietiek ar vienu dienu, kad pieminam izsūtītos un nobendētos Latvijas pilsoņus.

    • Varu tam piekrist un ši Lielā sēru diena arī varētu būt drīzāk 25. marts . Kāpēc? Tas skāra Latvijas plašākos iedzīvotāju slāņus un pie tam zemniecību – valsts balstu.Slikti tā teikt, bet 14. jūnijs skāra politisko eliti ar tās līdzatbildību par valsts okuoāciju 1940. gadā… Varēja jau kaut nosacīti pretoties vai ko līdzīgi.. Tad iznāca kā nesen Krimā…

  8. Piespiedu patriotisms Atbildēt

    Ir neciena pret karogu, neciena pret valsti, neciena pret tautu.

  9. Es gan domāju, ka neko nevajag samazināt,… šīs neiedomājami stulbais likums gluži vienkārši ir jāatceļ!!! Jebkurā normālā demokrātiskā, civilizētā valstī soda par valsts simbola zaimošanu vai necieņas izrādīšanu pret to, taču obligāta lojalitātes demonstrēšana valstij pastāv tikai totalitāros režīmos. Iesaku LA ievākt un publicēt informāciju, kurās vēl ES valstīs karoga izkāršana ir obligāta. Pirms dažiem gadiem tādas bija tikai divas – Latvija un vēl viena Baltijas valsts (neatceros, kura tieši – Lietuva vai Igaunija, taču – kas zīmīgi – abas bijušās PSRS republikas,..nu grūti atteikties mums no padomiskās domāšanas1), turklāt tā otrā grasījās šo likumu atcelt. Bet Latvijā dažu eksaltētu deputātu iegribu dēļ cilvēkus vēl joprojām tracina. Protams,..ja privātmājā dzīvo vairākas paaudzes un mājā vienmēr kāds ir, kurš to karogu var izkārt un noņemt, tad problēma mazāka, taču ir gana daudz cilvēku, kuriem šis likums sagādā daudz praktisku un PILNĪGI NEVAJADZĪGU neērtību!

    • Latviju droši var uzskatīt par savdabīgu,padomju okupācijas režīma aktīvistu pārvaldītu valsti ar daudzam slēptam un atklātām totalitārām pārvaldes iezīmēm.Cilvēks nav šādas pārvaldes objekts,bet tikai līdzeklis.

  10. Manuprāt, jāsamazina to dienu skaits, kad karogs ir obligāti izkarams. Pietiktu ar 18.novembri kā svarīgāko valsts svētku dienu un varētu būt arī kāds sēru datums (piemēram, okupācijas gadadiena – 17.jūnijs; var diskutēt – varbūt 14.jūnijs vai 25.marts ir piemērotāki datumi). Divas reizes gadā karogu tiešām var izkārt vai vismaz sarunāt, lai to izdara kaimiņš vai draugs. Un, protams, patriotiski noskaņoti cilvēki karogu var uzvilkt augstu mastā kaut vai ikdienas – ja pret šo karogu izrāda cieņu, to turot tīru un kārtīgu.

    Bet šobrīd ir veseli pieci datumi, kad jāizkar karogs sēru noformējumā. (Un vēl vairāk – tādu, kad bez sēru noformējuma.) Vēstules autoram Pēterim Korsakam iesaku veikt nelielu aptauju jebkurā Latvijas apdzīvotā vietā – cik daudzi cilvēki tiešām zina, par ko ir jāsēro 4.jūlijā vai decembra pirmajā svētdienā. Ja cilvēki nesaprot, bet seko instrukcijai – tad karogu izkāršana ir tukšs vingrinājums. Ja neskaita pašus vissvarīgākos datumus, labāk uzvilkt karogu iekšējas pārliecības dēļ nevis baidoties no administratīvā soda.

    • ja tagad veiktu aptauju par to vai karogs jāizkar vai ne tieši starp tiem kam tas jādara nevis abstraktiem garāmgājejiem kurus tas neskar, varu saderet ka 99% aptaujāto butu pret obligāto karogu karināšanu. ir muļķigi prasit domas šjā jautajumā kādam kam pat savas dzivesvietas nav, īre kautkur iztabu, daudzdivokļu namā. viš neko nezin viņu tas neskar, viš var but patriots, bet kad es atgriezies no nedeļu ilga ceļojuma saņemu sodu par karoga neizkāršnu, tad tas man kautkā patriotismu nevairo.

  11. Pilsētās un ciematos situācija “pieņemama” tikai tāpēc, ka tur policija naska uz “štrāpēšanu”. Ja ne šis apstāklis, tad karogs pat latviskākajos privātmāju rajonos būtu diezgan liels retums. 18 – jā un, varbūt, 11-jā novembrī to būtu vairāk, taču sēru dienās noteikti ļoti maz. Korsaka kungs, kas Jums liedz izkārt karogu?! Ja vēlaties, tad dariet to,…kāpēc paģērēt, lai visi to darītu obligāti?! Es noteikti neesmu nepatriots un savulaik gan uz barikādēm gāju (Jūs tur bijāt?), gan visās svarīgākajās demonstrācijās un citos pasākumos. Taču, kad dzīvoju privātmājā, tā obligātā karogošanās burtiski tracināja un pilnīgi noteikti patriotismu neveicināja. Īgnumu un aizkaitinājumu gan! Jo katru reizi, kad “karogotajās dienās” gribēju kaut kur aizbraukt, nācās risināt dilemmu, kas mazāks ļaunums – iespējamā “štrāpe” par neizkārtu karogu vai risks pakļaut māju zagļu apciemojumam, ja karogu izkāršu pirms un noņemšu pēc noteiktās dienas! Un atceros, kā piktojās kaimiņiene, kura privātmājā dzīvoja tikai vasarā, bet pārējā laikā nācās speciāli braukt no Rīgas tikai tāpēc, lai izkārtu un noņemtu to karogu. Taisnība tiem, kuri saka – ja tas nebūs obligāti, tad karogi būs retums. Nu un tad?!!! ja cilvēki paši to nevēlas, tad kāpēc uzspiest?! Lai izkar tie, kuri to vēlas un kad vēlas!

  12. latvietis parastais Atbildēt

    piespiedu patriotisms nav patriotisms, un piespiedu karoga lietošana ar sodanaudām kā reiz degradē karoga nozimi un izraisa pretestibu kas var pāraugt nepatikā. tev vajag lai sāk nicināt un nīst karogu kā simbolu?

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (62)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+