Speciāla pārvalde karos ar Rīgas graustiem 0
Lielākais šķērslis ātrākai graustu sakārtošanai Rīgā ir to īpašnieku vienaldzība, naudas trūkums vai vienkārši nelikšanās ne zinis par savu īpašumu, liecina līdzšinējo gadu pieredze. “Jēzusbaznīcas iela ir ļoti skaista, un ārzemnieki te ir bieži viesi. Diemžēl 17. numura nams izskatās atbaidoši un godu nedara nevienam,” norāda biroja darbiniece Svetlana, kura ik dienas iet gar šo namu.
Izrādās, arī Rīgas dome ar nama īpašnieku Jevgēniju Mūrnieku sarunās par nepieciešamību sakārtot namu bezjēdzīgi pavadījusi jau piecus gadus – Rīgas Austrumu izpilddirekcija ēkas īpašnieku jau 2008. gadā brīdinājusi, ka tā jāsakārto līdz 2008. gada 31. decembrim, tomēr rīcība nav sekojusi. Tad aizvadītā gada novembrī Īpašuma departaments lūdzis Mūrniekam informāciju, ko viņš plāno iesākt ar savu īpašumu, taču atbilde nav saņemta, tādēļ šā gada aprīlī graustam piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apjomā. Aizvadītās nedēļas nogalē Pilsētas īpašuma departaments iesniedzis izskatīšanai Rīgas domē lēmumprojektus par graustu Jēzusbaznīcas ielā 17, kā arī Pērnavas ielā 22 piespiedu sakārtošanu.
Savukārt grausts Pērnavas ielā 22 atrodas līdzās sabiedriskā transporta pieturvietai un tiešā veidā apdraud garāmgājēju veselību un dzīvību. Šajā gadījumā saruna ar īpašnieci tomēr notiek, jo Īpašuma departaments saņēmis informāciju, ka jau ir sākts process, lai saņemtu dokumentāciju ēkas nojaukšanai.
Šāda situācija Īpašuma departamentam likusi nākamā gada budžetā plānot papildu finansējuma piešķiršanu jaunām darba vietām, lai izveidotu īpaši graustu apkarošanai paredzētu struktūrvienību – graustu pārvaldi. “Patlaban departamentā tikai viena persona nodarbojas ar graustu apsekošanu un administratīvo lietvedību, taču šo problēmu nepieciešams risināt efektīvāk, turklāt jāņem vērā, ka no 2015. gada paaugstināta nekustamā nodokļa likme varētu tikt piemērota arī graustiem ar kultūras pieminekļa statusu, tādējādi sagaidāms, ka darba apjoms pieaugs,” uzsver departamenta direktors Oļegs Burovs.
Joprojām graustu sakārtošanu apgrūtina ne vien to kultūrvēsturiskais statuss, bet arī tas, ka nav iespējams vienoties par tā sakārtošanu ar īpašniekiem. Piemēram, ja objekts ir kopīpašums, dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas, vai arī grausti pieder ārvalstniekiem, tostarp ofšoru kompānijām. Vairākus graustus pašlaik nav iespējams sakārtot, jo notiek tiesvedība par objekta īpašuma tiesībām vai objekta īpašnieks atrodas maksātne-spējas procesā.
Fakti
Grausti Rīgā:
Kopumā Rīgā konstatēts 471 grausts, no tiem 272 būves ir uzskatāmas par bīstamām un ir iekļautas A un B kategorijas graustu sarakstā.
Graustu sarakstā 262 namiem ir kultūrvēsturisks statuss – 27 nami ir valsts un vietējas nozīmes numurētie pieminekļi, 113 būves atrodas aizsargājamas apbūves teritorijās, bet 122 ēkas ir koka nami.
92% graustu ir privātīpašums, 2% pieder valstij, 3% – pašvaldībai, bet 3% graustu saimnieki nav zināmi.
