Latvijā
Novados

Karosta sabrūk. Studente cer pievērst problēmai plašāku uzmanību 4


Slavenākā Karostas Ziemeļu fortu atlūza, kas iemūžināta neskaitāmās fotogrāfijās
Slavenākā Karostas Ziemeļu fortu atlūza, kas iemūžināta neskaitāmās fotogrāfijās
Foto Kate Šterna

Kas liek dokumentālā un mākslas kino producentiem ar visu aprīkojumu mērot simtiem un pat tūkstošiem kilometru līdz Latvijas rietumu piekrastei? Kas dīda tos tūristu tūkstošus, kas apmeklē Karostu ik gadu? Kas liek cilvēkiem nakšņošanai izvēlēties cietuma kameras, ar čīkstošām atsperu gultām, mitrām sienām un zemiem griestiem, ar restēm uz logiem un skarbiem sargiem, kas nakts melnumā rupji modina gulētāju un rīko kratīšanu, īpaši ietiepīgos nosūtot pie cietuma ārsta uz apskati vai iespundējot vieninieku kamerā? Kas liek mākslas un vēstures pētniekiem, tai skaitā arī Latvijas Mākslas akadēmijas studentei Katrionai Luizei Rožlapai veltīt visas pūles, lai aptvertu kaut daļu šīs vēstures notikumiem tik ļoti piesātinātās vietas pētīšanai?

Liepājas Karosta ir tāda kā atsevišķa republika, kura no iepriekšējiem režīmiem mantojusi skarbu militāru tēlu. Viena tās daļa – eleganta cariskās Krievijas virsnieka frencī tērpusies, jau nobružāta, vietām izdemolēta, bet joprojām cieņpilna. Otra vien atmiņās un dokumentos – rosīgās pirmās brīvvalsts laika Kurzemes divīzijas un citu karaspēka vienību mājvieta. Trešā… Jā trešā un visskarbākā – Padomju savienības mantojumā atstātā maska. Tā ar tumšzaļu krāsu notriepa cara laikā celto ēku iekštelpu gleznojumus, ar liekām sienām sašķēla plašās, skaistās istabas un radīja milzu valsts mašinērijas daļiņām piemēroto, skudru pūznim līdzīgo mitekļu virtenes, kur visi dzīvoja kā viens un nebija un nedrīkstēja nekādu noslēpumu.

Galerijas nosaukums

Šī trešā tēla izpausme pielipa Karostai uz ilgu laiku un ļoti to izmainīja, bet ne iznīcināja. Joprojām slejas lepnais Virsnieku saietu nams, Divi admirāļi, kazarmas un ūdenstornis, protams, manēža un hospitāļu ēku komplekss. Dažas ēkas ir nobrukušas līdz pamatiem, dažām nav jumta un sienu, citas vēl ir salīdzinoši labā stāvoklī un būtu restaurējamas, bet atsevišķās pat dzīvo cilvēki, kuri labi zina šo pamatīgo celtņu vērtību. Ūdenstorsnis stāv kā sardzes dižkareivis, bet slavenā Jūras, jeb Svētā Nikolaja katedrāle ir atjaunota teju pilnībā un saulainā dienā žilbina acis vārda vistiešākajā nozīmē – tās restaurētie kupoli ir klāti ar zeltu un tiek uzturēti ideālā kārtībā. Starp citu, reti, kurš zina, ka Jūras katedrāli sākotnēji bija paredzēts apjumt ar matēta sudraba plāksnēm klātiem kupoliem un necilu jumtu. Šis dievnams atrodas militārajā objektā un pagājušā gadsimta sākuma nemierīgajos, valstu savstarpējo draudu un karadarbūbas pilnajos gados nevarēja pieļaut, ka aviācijas uzlidojuma laikā katedrāle jel kā piesaistītu ienaidnieka pilotu skatienu. Taču modernajos laikos šāda piesardzība vairs nav nepieciešana, tādēļ ar mecenātu atbalstu Svētā Nikolaja katedrāles kupoli iemirdzējušies tīrā zeltā. Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle jeb Karostas katedrāle ir  Pēterburgas arhitekta Vasīlija Kosjakova garadarbs un lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā. Lielāko daļu naudas katedrāles celtniecībai ziedoja Krievijas cara ģimene. Tā iesvētīšana par godu Svētajam Nikolajam Brīnumdarim notika 1903.gadā.

Karosta ir unikāls militāro un fortifikācijas būvju komplekss Baltijas jūras krastā. Tam bija un ir liela nozīme pasaules vēsturē un arhitektūrā. 1890.gada 15.janvārī tika nolemts uzsākt Karostas izveidi. Celtniecības darbi sākās jau nākamajā gadā un kopumā izmaksāja 45 miljonus zelta rubļu. Pēc Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra III pavēles tur nolēma ierīkot kara pilsētu un izbūvēt fortus. Pirmā pasaules kara laikā, vācu armijas vadība deva rīkojumu uzspridzināt tos, taču mēģinājums izrādījās nesekmīgs. Liela daļa no militārajām būvēm, dzīvojamām ēkām un fortifikācijām ir pārdzīvojusi Pirmo un Otro pasaules karu un stāv vēl šobaltdien. Pēc īpaša rīkojuma Karosta tika nodēvēta par Imperatora Aleksandra III ostu.

Karosta, atsevišķi tās objekti ir plaši izdaudzināti un zināmi gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārzemju tūristiem. Karostas cietums, angliski Karosta prison ir pasaulē plaši zināms vēstures un ekstrēmo izjūtu cienītāju vidū. Viesnīca, kur var pārlaist nakti padomju stila telpas un piedalīties tematiskās realitātes spēlēs, ir iekļauta vairākos neparastāko viesnīcu un apskates objektu topos. Piemēram, ASV ceļojumu portāls “Premier Travel USA” iekļāvis Liepājas Karostu starp desmit pasaulē neparastākajām tūristu naktsmītnēm. Viens no lielākajiem tūrisma žurnālu, karšu, ceļvežu grāmatu un digitālo tūrisma materiālu izdevējiem pasaulē “WhereTraveler” ierindojis Karostas cietumu 11 pasaules dīvaināko viesnīcu listē. Var minēt arī citus piemērus. Vairākas dokumentālās filmas un mākslas kinolentes ir uzņemtas par Karostas cietumu un šo Liepājas rajonu kopumā. Vides Filmu studija Eiropas Komisijas EDEN (European Destinations of Excellence) projekta laikā uzņēma šeit dokumentālo filmu. Studija “Ego Media” sadarbībā ar “AGS Entertainment Ltd.” (Indija) Karostas cietumā fiklmēja mākslas filmas “Maatraan” daļu. Pat pasaules slavenā amerikāņu kompānija “Ghost Hunters International” ieradās Karostā, lai pētītu šo vietu un noteiktu vai tajā ir spoki. Rezultātā tapa dokumentālā filma, kas bija skatāma “Discovery” kanālā. Pēcāk “Ghost Hunters International” atzina, ka Karostas cietums ir spoku visvairāk apsētā vieta pasaulē.

Kāpēc Karosta kā bakalaura darba tēma?

K.L.Rožlapa: „Pievērsties Karostas pētniecībai pamudināja tieši Jūras Virsnieku saiet nams. Kaut kur redzēju fotogrāfijas no tā, kā tas izskatās mūsdienās, un skats uz plašajām, baltā marmora kāpnēm, tā burvība, kas burtiski dvesa no šī nama, mani tik ļoti iespaidoja, ka nolēmu rakstīt bakalaura darbu par šo tēmu. Sākotnēji bija doma pievērsties tikai Stefana Gaļenzovska projektētajam namam un iespējams apskatīt šī arhitekta darbību, bet pamazām iepazīstoties ar Karostu kā kompleksu un turienes arhitektūras objektiem, kas vēl ir saglabājušies līdz mūsdienām, es atklāju, ka šī vieta taču ir kaut kas brīnišķīgs! Patiesībā ir saglabājies ļoti daudz no cara laikos būvētā, bet reti kurš ir tam pievērsis uzmanību. Visvairāk mani izbrīnīja tieši fakts, ka Latvijas mākslas vēstures kontekstā vispār nekas par šo militāro objektu netiek stāstīts un neviens pamatīgāks, monogrāfiska tipa pētījums no mākslas vēstures viedokļa nav tapis, līdz ar to nolēmu, ka jāapskata Karosta kā komplekss. Ne tikai tās arhitektūras pērles, bet arī pilsētbūvnieciskais princips, jo kā nekā viss tika veidots pēc tā laika vismodernākajiem militārā objekta projektēšanas principiem. Bakalaura darbs ne tikai apskata visu kopumā, izceļot nozīmīgāko, bet tai pat laikā vērtējot situāciju no pieminekļu aizsardzības puses. Daudzas cara laikā būvētās celtnes stāv pussabrukušas, Virsnieku nama restaurācijas darbi finansējuma dēļ nerit tā kā vajadzētu, par laimi Jūras katedrāles labā kaut kas tiek darīts, bet tā kā pašvaldības aizsardzībā ir tikai maza daļa no visas šīs pilsētas daļas, pārējās arhitektūras vērtības, ko nesargā, pamazām brūk kopā. To visu vajadzētu kaut kā glābt, iekonservēt vai vismaz atzīt par būtisku pilsētbūvniecības kompleksu, atzīt kā mantojumu, kas jāsargā. Līdz ar to, viss sākās ar vienu skaistu namu un beigās izvērtās vēlmē izcelt šo Krievijas impērijas arhitektūras lielisko mantojumu, kam veltīts pārāk maz uzmanības.”

Saistītie raksti

Šī pētījuma mērķis, kā saka pati autore, ir visnotaļ vērst uzmanību ne tikai uz pāris zināmākajiem Liepājas Karostas objektiem, bet arī uz mazāk populāriem un iespējams nezinātāja acij paslēptākajiem, koncentrējoties vairāk uz šo visu kā kompleksu, ne tikai izraujot šķietami būtisko ārpus konteksta. Iepriekš pielietotā prakse apstāstīt tikai zīmīgākos objektus ir novedusi pie tā, ka daudz kas, uz ko nav tikusi vērsta uzmanība, nu iet bojā. Ne tikai sabiedrības uzmanības trūkums, bet tai pat laikā arī pilsētas pašvaldības, kuras aizsardzībā ir vien neliela daļa no lielā 19./20. gadsimta mijā būvētā kompleksa. Izraut daļu no šī grandiozā krievu inženieru radītā projekta nav pareizi, tāpat kā stāstīt tikai par pāris zīmīgākajiem arhitektūras un industriālajiem pieminekļiem.

K.L.Rožlapas darba vadītājs ir docents, Mag. art. Rihards Pētersons, kurš strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, arhitektūras nodaļa. Jau 1.jūnijā ir paredzēta jaunās Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnieces bakalaura darba aizstāvēšana, kas notiks pašā augstskolā. Pēc tam šis koncentrētais pētījums būs pieejams apskatei un Māksalas akadēmijas Informācijas centrā.

LA.lv