Karpu kaites 1
Kas ir karpu herpes? Vai šī slimība varētu būt arī Latvijā audzētām karpām? Līvija D. Pārgaujas novadā
Karpas ir tradicionāla, Latvijas akvakultūrā dominējoša suga. Audzējot lielās ūdens platībās dīķsaimniecībās, zivis diemžēl nevar pilnībā norobežot no apkārtējās vides un savvaļas dzīvnieku ietekmes. Dīķos vai to tuvumā mīt ūdensputni un dažādi grauzēji, bieži vien tie ir dažādu slimību pārnēsātāji.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants norāda, ka Latvijā dīķsaimniecībās visbiežāk izplatītas parazitārās slimības, piemēram, trihodinoze, daktilogiroze, diplostomoze, filometrioze. Tās būtiski ietekmē pieaugumu, zivis nīkuļo vai pat nobeidzas. Parazītu izraisītām saslimšanām ir sezonāls raksturs, un to izplatībā vainojami dīķa iemītnieki gliemeži, mazie vēzīši un citas ūdens radības.
Dīķsaimniecībās audzētām zivīm līdz šim nav konstatēti cilvēka veselībai bīstami parazīti, tomēr aizdomīgas zivis ar vizuāli redzamām kādu slimību klīniskām pazīmēm uzturā lietot nedrīkst.
Koiju herpes vīrusa slimība (KHV) ir vienīgā karpu slimība, kas ir valsts uzraudzībā (tas nozīmē, ka uzraudzību veic un izmeklējumu sedz PVD no valsts budžeta). Šo slimību var uzskatīt par bīstamāko draudu karpu industrijai un arī Latvijas akvakultūrai. Latvijā šī sērga gan vēl nav konstatēta, taču tā ir ļoti izplatīta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā un Polijā. Inficētajās saimniecībās dažās dienās iet bojā līdz pat 90 % zivju. Slimību var ievazāt un izplatīt ar inficētām zivīm un to mazuļiem, zvejas rīkiem, aprīkojumu. Slimības ierosinātājs ir ļoti izturīgs ārējā vidē, tas ilgstoši var saglabāties dīķa augsnē un uz ūdensaugiem. Šī un arī citas vīrusu ierosinātas slimības nav ārstējamas, visas zivis ir jālikvidē, dīķi un aprīkojums jādezinficē. Tas zivkopjiem prasa lielus līdzekļus.
Dīķsaimniecībās, tāpat piemājas dīķos lielākais risks ir ievazāt slimības tieši ar inficētām zivīm, tāpēc noteikti nedrīkst iegādāties neskaidras izcelsmes zivis vai to mazuļus no nezināmām saimniecībām. Kategoriski aizliegts dīķī ielaist veikalā vai tirgū pirktas dzīvas zivis!
Ja rodas aizdomas par zivju saslimšanu, noteikti jāziņo veterinārārstam vai tuvākajai PVD reģionālajai pārvaldei.
Audzējot karpas, jāveic profilaktiskie pasākumi – jāapkaro grauzēji, jāappļauj krasti, nepieciešama regulāra dīķu dezinfekcija (tostarp ziemošana un vasarošana), kvalitatīva barība. Ievērojot šos principus, iespējams samazināt zivju saslimšanas risku un ievērojami palielināt zivju pieaugumu.
