Publicitātes foto

Kārsavas novadā atjauno un dokumentē ebreju kapus 4

Kārsavas novadā atjauno un dokumentē ebreju kapus, portālam LA.lv pavēstīja novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krivmane.

Reklāma
Reklāma
Krievija identificē divas “smirdīgas” valstis, kas būtu tās nākamais mērķis
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Lasīt citas ziņas

Latgale izsenis bijis daudznacionāls novads, kur dzīvo arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, ebreji, krievi un igauņi. Par katras tautas klātesamību vēsta ģimeņu tradīcijas, dzimtu mājas, kā arī senās kapsētas. Tās ne tikai ir piemiņas vietas, bet arī veido būtisku kultūrvēstures pētniecības daļu, norādīja Krivmane.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Kārsavā uz dzīvi sāka apmesties ebreju kopiena, kas attīstīja tirdzniecību un amatniecību, kā arī ierīko ebreju pamatskolu. 1935. gadā ebreji veidoja 42% no pilsētas iedzīvotāju skaita. Līdz ar to Kārsavas veidošanās vēsturē būtiska ietekme ir ebrejiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šobrīd par to vēsta tikai vieta, kura šobrīd ir Kārsavas novada Salnavas pagasta senie ebreju kapi. Tie vairākus gadu desmitus bija pamesti novārtā, bet šobrīd pabeigta to atjaunošana, kuras iniciatori bija vietējie iedzīvotāji, stāsta Krivmane.

“Pirms diviem gadiem brīvprātīgo grupa no Bodenteikas īpašu vērību pievērsa piemiņas akmeņu uzrakstiem un veica to zinātnisko dokumentāciju. Teksti uz kapakmeņiem tika fotografēti un tulkoti no krievu, ebreju un vācu valodas, apkopoti un klasificēti vienā grāmatā, lai nepieciešamības gadījumā radinieki varētu atrast savu ģimenes locekļu atdusas vietas,” stāsta Krivmane.

Maija nogalē Kārsavā tikās ebreju kopienas pārstāvji Moronu ģimene un vācu ekspedīcijas komanda, lai nodotu pētījumu rezultātā tapušo grāmatu, kura tika dāvināta Rīgas ebreju kopienai un Kārsavas novada pašvaldībai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.