Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. augusts, 2014
Drukāt

Karstuma dūriens – kā palīdzēt cietušajam?

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ja temperatūra pārsniedz +25…+30 °C, jāievēro īpaši piesardzības pasākumi, lai izvairītos no karstuma dūriena un tveices radītā nespēka.

Visbiežāk cilvēki no karstuma cieš tad, ja organisms nespēj atdzist un regulēt ķermeņa temperatūru. Raksturīgas pazīmes ir nespēks, paātrināts pulss, slikta dūša, galvassāpes, miegainība, apjukums, agresivitāte, apsārtusi un sausa āda, intensīvas slāpes, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Var būt pat krampji un samaņas zudums.

Tāpēc tveicīgās dienās laiku vajag plānot tā, lai pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdinātās telpās un mazāk saulē, it īpaši no plkst. 11 līdz 15, kad saules stari ir visintensīvākie. Ieteicams gaišs, viegls kokvilnas auduma apģērbs un galvassega. Kad vien iespējams, der atvēsināties vēsā dušā, vannā vai norīvēties ar slapju dvieli.

Pārkarsušam cilvēkam vajag atgulties vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvoties no šaura apģērba, uz pieres, kakla un padusēm uzlikt auksta ūdens kompreses. Taču pilnībā iegremdēties aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +16…+17 °C, gan nevajadzētu! Arī vēss dzēriens malkojams lēnītēm. Lai būtu lielāks efekts, litram ūdens var pievienot tējkaroti sāls. Farmaceite Ineta Kalnbirze piebilst, ka dažos gadījumos drīkst lietot pretsāpju medikamentus vai zāles, kas pazemina ķermeņa temperatūru. Tiesa gan, šie preparāti izmantojami, ja ķermeņa temperatūra ir augstāka par +38,5 °C.

Izdzertā šķidruma daudzums karstā laikā jāpalielina, pirms sāk mocīt slāpes. Farmaceite Jeļena Čaupenoka iesaka pamīšus lietot ūdeni, vāju, nesaldinātu tēju un augļu sulu, kas atšķaidīta ar dzeramo ūdeni vai minerālūdeni. Ķermeņa atūdeņošanos veicina alkohols, stipra kafija un tēja.

Svīšana un šķidruma patēriņš ir atkarīgs no katra organisma īpatnībām, taču karstā laikā izdzertā ūdens daudzums var pārsniegt ieteicamos divus litrus dienā. Slāpes ir pirmā pazīme, ka ķermenī ir kritiski samazinājies organisma normālai funkcionēšanai (galvenokārt vielmaiņai) nepieciešamais ūdens daudzums.

Karstajās dienās riskam īpaši pakļauti pusmūža un vecāka gadagājuma ļaudis, kā arī mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu. Smagāk karstumu pacieš arī gultai piesaistītie slimnieki un cilvēki, kas ikdienā spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, slimo ar hroniskām elpceļu, sirds u.c. slimībām, kam ir garīgās veselības traucējumi. Fizisko pašsajūtu ietekmē vairākas medikamentu grupas. Organisma pārslodzi jūt arī cilvēki, kuri karstā laikā aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu.

Atrasties saulē īpaši bīstami ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās un jālieto daudz šķidruma, jo viņi karstumā zaudē daudz vairāk ūdens nekā pieaugušie. Mazuļus vienus pašus nedrīkst atstāt mašīnā, un jāraugās, lai bērni, pat telpās guļot, nepārkarstu. Ratiņi vai nevēdinātas mašīnas salons var itin viegli pārvērsties par siltumnīcu! Autoražotāja “Renault” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka +33 °C karsts gaiss automašīnā 20 minūtēs uzkarst līdz +50 °C, taču vēl pēc 20 minūtēm sasniedz jau +60 °C. Ilgstoši uzturēties saulē novietotā automašīnā ir bīstami, pat ja āra gaisa temperatūra ir vien +21 °C, jo temperatūra salonā atkarīga nevis no āra siltuma, bet gan saules gaismas daudzuma.

Automašīnā, kas aprīkota ar gaisa kondicionētāju, jānoregulē par dažiem grādiem zemāka temperatūra nekā ārā, jo pārāk liela atšķirība (vairāk par +6…+8 °C) var veicināt saaukstēšanos.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+