Mobilā versija
Brīdinājums +0.6°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
20. septembris, 2017
Drukāt

Karte ir, funkcijas nav. Pašvaldības skeptiskas par sadarbības teritoriju veidošanu (3)

karte_Latvija_Sh

“Slēpts mēģinājums uzspiest jaunu reģionālo reformu”, “neskaidrs pusfabrikāts”, “atgriešanās pie savulaik likvidētajām rajonu padomēm” – tik skeptiski pašvaldības un to organizācijas izsakās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plāniem veidot sadarbības teritorijas. Turpretim ministrijas pārstāvji pārliecināti, ka tas ir loģiskākais un pareizākais ceļš reģionu attīstības nodrošināšanai Latvijā.

Reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards jau 2016. gada vidū sāka runāt par nepieciešamību atgriezties pie reģionālās reformas un pašvaldību apvienošanas, nonākot līdz 16 apriņķiem. Šī iecere gan sacēla tādu sašutuma vētru, ka tika ātri atmesta, 16 apriņķus aizstājot ar 29 sadarbības teritorijām.

Argumenti gan abiem variantiem ir vieni un tie paši. Proti – 2009. gadā noslēgtā reģionālā reforma valdošo partiju politisko interešu un pašvaldību vadītāju savstarpējo nesaskaņu rezultātā esot nepilnīga. Latvijas administratīvais iedalījums ar 119 pašvaldībām (110 novadi un 9 republikas nozīmes pilsētas) esot neloģisks un nelietderīgs. Līdztekus ar teritoriāli un iedzīvotāju skaita ziņā milzīgiem novadiem pastāv pundurnovadi ar pāris tūkstošiem cilvēku (šobrīd jau 57 pašvaldības neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, lai tiktu atzītas par atsevišķiem novadiem vai republikas pilsētām). Mazām pašvaldībām ir ierobežotas budžeta iespējas. Ekspertu un pieejamā līdz­finansējuma trūkuma dēļ tās nespējot īstenot lielus investīciju projektus. Daži novadi, kā Rauna vai Olaine, pat ģeogrāfiski ir neloģiski, jo tos gandrīz kā salu arhipelāgus veido savstarpēji nesaistītas teritorijas.

Vismaz 8000 iedzīvotāju

VARAM šīs nepilnības piedāvā labot ar grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz izveidot 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem (vienīgais izņēmums projektā ir Jūrmala, kas gan ir nacionālās nozīmes centrs, bet šajā projektā pieskaitīta pie Rīgas). Iedalījums esot tapis, par pamatu ņemot 2013. gadā veiktu pētījumu par iedzīvotāju darba un pakalpojumu svārsta migrāciju (uz kurieni iedzīvotāji dodas strādāt un kur saņem valsts vai pašvaldību pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, transportu), iedzīvotāju skaitu (attīstības teritorijā jādzīvo vismaz 8000 cilvēku) un uzņēmējdarbības aktivitāti. Šādas izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību “nostiprināt teritorijas ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tādējādi valstī veicinot policentrisku attīstību”.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ieradumam liels spēks Atbildēt

    Jāveido jaunas,labi apmaksātas darbavietas ierēdņiem!

  2. Jānosaka, ka naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda var saņem tikai tad, ja novadā ir vismaz 8 000 iedzīvotāju.

  3. Jocīgi, ka FUNKCIJĀM nevar atrast latvisko tulkojumu. Valodas sargi, mostieties! Palasi Latvijas mēdekļus un jūties kā ārzemēs! Lēti un labi, nav naudiņa jātērē.

Draugiem Facebook Twitter Google+