Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome šo ēku Rīgā, E. Birznieka-Upīša ielā 12, Foto – Karīna Miezāja

KARTE: Vēsturiskie ebreju īpašumi Latvijā 12

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu restitūcijas fonda valdes pārstāvis Vladimirs Fogels “Latvijas Avīzei” pagājušajā nedēļā sacīja: “Latvijas ebreju kopiena neuzskata, ka ebreju īpašumu restitūcija Latvijā ir pabeigta, un turpinās sarunas ar valdību.”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs paudis pārliecību, ka vienreiz par visām reizēm ir jābeidz kņada ap ebreju īpašumu restitūciju un jāsaņem atlīdzība, kā tas notika Lietuvā.

Rakstu “Ar pieciem īpašumiem vēl nav gana” LASIET ŠEIT

CITI ŠOBRĪD LASA

Portāls LA.lv izveidojis karti, kurā apkopoti vēsturiskie ebreju īpašumi Latvijā. Karte tapusi, izmantojot likumprojektā “Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai” ietvertos datus. Šo likumprojektu 2006. gadā sagatavoja Aigara Kalvīša vadītā valdība, bet 9. Saeima to noraidīja.

Saskaņā ar šo dokumentu, Ebreju kopienai no valsts budžeta desmit gadu laikā būtu jāizmaksā atlīdzība 31 959 870 latu (aptuveni 45 miljoni eiro) apmērā. Likumprojekta pielikumā uzskaitīti desmitiem īpašumu, kuru kadastrālā vērtība veido kopējo atlīdzības summu. Tāpat noraidītajā projektā minēti 14 īpašumi, kuri nododami Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības. Vēlāk – 2016. gadā – Saeimai pieņemot atsevišķus likumus, pieci no minētajiem 14 īpašumiem tika nodoti Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Par citu īpašumu atgriešanu vai to vērtības kompensēšanu pagaidām lēmumu nav.