Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Kārtējais spiegu skandāls – Igaunijā aiztur bijušo VDK virsnieku

Foto - ScanpixFoto - Scanpix

Igaunijas drošības policija “Kapo” notvērusi vēl vienu Krievijas spiegu. Šoreiz tas ir bijušais šī dienesta darbinieks Vladimirs Veitmans, kurš Krievijas izlūkdienestus ar informāciju apgādājis vairāku gadu garumā.


 

Draud mūža ieslodzījums

Pēdējos nepilnos četros gados šī ir jau trešā reize, kad igauņu drošības dienesti aizturējuši krievu spiegu. 2009. gadā bijušajam Igaunijas Aizsardzības ministrijas darbiniekam Hermanam Simam par dzimtenes nodevību tika piespriesti divpa-dsmitarpus gadi cietumā, bet pērn 16 gadu cietumsods tika piespriests vēl vienam “Kapo” bijušajam darbiniekam – Rīgā dzimušajam Aleksejam Dresenam.

63 gadus vecais Veitmans ir bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) virsnieks, kurš Igaunijas izlūkdienestā sāka strādāt pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Sešus gadus vēlāk viņš pievienojās “Kapo”, kur nostrādāja līdz 2011. gadam, kad devās pensijā. Pēc igauņu amatpersonu stāstītā, Veitmans drošības struktūrās nav ieņēmis augstus amatus, bet pildījis tehniskus uzdevumus. Igaunijas raidsabiedrības “ERR” interneta vietne raksta, ka Veitmans savu vainu atzinis, taču pagaidām drošības dienesti neatklāj, kad viņš tika savervēts, kura Krievijas dienesta labā viņš strādājis un kādus dokumentus nodevis Krievijai.

Neilgi pēc Veitmana aresta igauņu izmeklētāji vairākās spiega izveidotajās slēptuvēs atrada ievērojamas summas skaidrā naudā, informē Igaunijas mediji.

“Veitmana atmaskošana nebija nejaušība, bet gan ilga darba un pamatīgas analīzes rezultāts. Varam droši apgalvot, ka viņš strādāja Krievijas specdienestu labā,” paziņoja “Kapo” direktors Arnolds Sinisalu.

Tikmēr Veitmana lietas izmeklēšanas vadītāja Inna Omblera pastāstīja, ka aizturētais spiegs jau paudis gatavību sadarboties ar Igaunijas drošības dienestiem un atklāt personas, ar kuru starpniecību viņš nodeva ziņas Krievijas izlūkdienestiem. Viņa arī pastāstīja, ka Veitmana ģimenes locekļi, visticamāk, nav zinājuši par viņa nelikumīgajām darbībām, un neviens no viņam tuvākajiem cilvēkiem aizdomās netiek turēts.

Veitmans dzīvoja kādā daudzdzīvokļu namā Tallinas centrā. Igaunijas galvaspilsētā viņam pieder vēl viens dzīvoklis, kā arī māja Sauē pašvaldībā. Igaunijas laikraksta “Postimees” žurnālistiem Veitmana sieva pauda izbrīnu par vīra pēkšņo aizturēšanu. “Par ko viņu apsūdz?” žurnālistiem jautāja sieviete, piebilstot, ka vīrs pēc aizturēšana viņai zvanījis tikai vienreiz, lai pateiktu, ka ar viņu viss ir kārtībā.

Veitmanam izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā un spiegošanā, par ko viņam var piespriest mūža ieslodzījumu.

 

VDK mantojums

“Kapo” direktora Sinisalu ieskatā Veitmana lieta ir vēl viens apliecinājums Krievijas pieaugošajai interesei par Igaunijas drošības dienestiem. “Krievija agresīvi turpina vervēt aģentus Igaunijā,” Sinisalu apstiprināja igauņu medijiem, norādot arī uz neseno Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva interviju Gruzijas televīzijas kanālam “Rustavi2”, kurā Medvedevs izteicās, ka Krievija nav apmierināta ar Baltijas valstu dalību NATO. “Krievijas interese par Igauniju ir agresīva, neslēpta un spēcīga. Viņiem nepatīk, ka mēs esam Eiropas Savienībā,” apgalvoja “Kapo” direktors.

Lūgts paskaidrot, kāpēc bijušais VDK darbinieks sācis strādāt neatkarību atguvušās Igaunijas drošības dienestos, Sinisalu norādīja: “Deviņdesmito gadu sākumā Igaunijas drošības dienesti savervēja vairākus bijušos VDK virsniekus, jo tolaik mums trūka kapacitātes, nācās pārņemt arī padomju specdienestu aprīkojumu, un Veitmans to labi pārzināja.

Tādi toreiz bija laiki. Lūdzu, mēģiniet to saprast!” Viņš arī paskaidroja, ka Veitmans sadarbību ar Krieviju neturpināja uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, bet tika savervēts vēlāk.

 

Krievija kļūst agresīvāka

Ņemot vērā, ka šī ir jau trešā reize kopš 2009. gada, kad Igaunijā notverts Krievijas spiegs, Sinisalu atgādināja sava priekšgājēja “Kapo” vadītāja amatā Raivo Aega vērtējumus, ka Krievijas interese par Igauniju aizvien pieaugs. Pērn rudenī publikācijā laikrakstā “Eesti Ekspress” Aegs apstiprināja, ka Krievijas specdienesti aizvien uzstājīgāk vervē aģentus Igaunijā. “Krievijas slepenie dienesti, šķiet, atsakās atzīt, ka Igaunija un citas iepriekš okupētās valstis tagad viņiem neatgriezeniski kļuvušas par ārzemēm, nevis Krievijas vai Padomju Savienības daļu,” rakstīja Aegs. To tagad apstiprināja arī Igaunijas ģenerālprokurors Normans Āss.

“Krievija turpina meklēt Igaunijas nodevējus. Diemžēl pēdējā laikā bijuši vairāki gadījumi, kad rodas aizdomas par nodevību. Tas pierāda, ka sava ģeopolitiskā novietojuma dēļ Igaunija pakļauta milzīgam Krievijas spiedienam,” skaidroja Āss. Arī “Kapo” šā gada pavasarī brīdināja par to, ka Krievija Igaunijā aizvien agresīvāk vervē spiegus.

Jāatzīmē, ka pirms nedaudz vairāk kā gada Igaunijas valdība atvēlēja 26 tūkstošus eiro sabiedriskajai organizācijai “Baltijas centrs Krievijas izpētei”, prasot tai sagatavot divus pētījumus par Krievijas ārējo izlūkdienestu darbībām laikā no 1930. gada līdz mūsdienām. Pētījumam jābūt gatavam tuvākajā laikā. “Tas būs retrospektīvs apskats, kas balstīts uz brīvi pieejamiem avotiem, bet sniegs derīgu informāciju, piemēram, par aģentu vervēšanas metodēm, jo tās pamatā nav mainījušās,” apgalvoja 1999. gadā dibinātās organizācijas direktors Vladimirs Juškins.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+