Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. jūlijs, 2016
Drukāt

Kārtējie likuma grozījumi, ar ko zāģējam sev kājā (2)

bezdarbniek_LETA

No 2017. gada 1.janvāra spēkā stāsies grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas sākotnēji tika plānoti kā grozījumi, kuri attieksies tikai uz mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, taču pēc grozījumu apstiprināšanas kļuvis skaidrs – tie tiks piemēroti visiem, skaidro “Turības” lektore Anna Medne.

Iemaksu starpību segs darba devējs

Saskaņā ar grozījumiem 2017. gadā minimālo obligāto iemaksu objekts par personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 panta pirmajā un otrajā daļā – tas ir darba līguma gadījumā, ja bruto alga ir aprēķināta mazāka par valstī noteikto minimālo algu – būs ¾ no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt, personām, kas noteiktas šā likuma 20.3 septītajā un astotajā daļā, t.i., ja darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, puse no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra. Izveidojušos starpību būs jāsedz darba devējam no saviem līdzekļiem.

Grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu

Grozījumu mērķis, protams, ir apsveicams – papildināt sociālo budžetu. Kā zināms, pastāv četri speciālo budžetu veidi: valsts pensiju speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets, darba negadījumu speciālais budžets un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets, un grozījumu autori cer, ka papildus ienākumi aizpildīs trūkumus tieši pensiju budžetā.

Diemžēl, realitātē labie nodomi visticamāk neizdosies, pirmajā gadā budžeta papildinājuma nebūs, pavisam iespējams, ka daļa darba devēju samazinās savu darbinieku skaitu, attiecīgi, likuma grozījumi radīs pretējo efektu un veicinās bezdarba līmeņa pieaugumu. Turklāt komercuzņēmumiem pastāv arī iespēja darba līguma vietā izmantot uzņēmuma līgumu, kurā aprēķinātā bruto summa nav pakļauta nosacījumiem par Ministru kabineta noteikto minimālo algu. Īpašos gadījumos var piemērot autoratlīdzības līgumu, kurā noteiktā atlīdzības summa ne vienmēr tiek aplikta ar sociālajām iemaksām, bet ir pakļauta iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Sarežģītāka dzīve mikrouzņēmumiem

Paralēli šiem grozījumi tika apstiprināti arī grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2017. gada 1.janvāra nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro 9% vietā būs 5%, savukārt, nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro būs, nevis 12%, kā līdz šim tika plānots, bet 8%. Iespējams, mikrouzņēmuma nodokļa likmes samazinājums domāts kā atbalsts šī nodokļa maksātājiem, tādejādi izlīdzinot pieaugumu, ko radīs izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksās, taču realitātē tas krietni sarežģīs aprēķinus, kas jāveic mikrouzņēmējam, un, ja līdz šim virkne mikrouzņēmumu īpašnieku spēja iztikt bez grāmatvežu pakalpojumiem, tad nākotnē, vismaz pārejas periodā, būs nepieciešami grāmatveža pakalpojumi, kas nozīmē papildus izmaksas.

Triecienu uzņem tas darba devējs, pie kura strādā visilgāk

Ja pieņemam, ka 4% samazinājums tomēr uzskatāms par atbalstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, tad nevar nepamanīt, cik smagi izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” skars uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājus, kā arī darba ņēmējus, kuri strādā nepilnas slodzes, piemēram, skolotāji un pasniedzēji, kuri vienlaikus strādā vairākās darbavietās.

Piemēram, ja skolotājs strādā nepilnu slodzi (nepilnas slodzes vairākās darbavietās), tad, saskaņā ar grozījumiem, “ja aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, obligātās iemaksas no starpības starp Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un obligāto iemaksu objektu aprēķina un saviem līdzekļiem veic darba devējs”. Turklāt, ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta nevienam darba devējam, pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas ir tam darba devējam, kurš pirmais ir iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu.

Pašvaldības jau sāk atlaist darbiniekus

Grozījumi likumā smagi skars arī publiskajā sektorā strādājošos, turklāt, nemaz nav jāgaida 2017. gada sākums, negatīvās sekas vērojamas jau šobrīd, proti, 28. aprīlī Gulbenes novada laikraksts “Dzirkstele” rakstīja, ka pašvaldība ir spiesta reorganizēt bāriņtiesas, jo valstī mainās likumi un vairs nav izdevīgi tādi darbinieki, kuri strādā nepilnu slodzi. Paredzēts, ka Gulbenes novadā līdz šī gada beigām tiks likvidētas visas sešas līdzšinējās bāriņtiesas un no amata tiks atbrīvoti to vadītāji, vietnieki un bāriņtiesu locekļi, lai izveidotu vienu ar būtiski samazinātu darbinieku skaitu.

Ja šādas sekas vērojams jau šodien, ar bažām jāgaida, ko nesīs 2017. gads, kad grozījumi stāsies spēkā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kaut kā neatradu minēto pantu un tā daļas. Skaidrāk varēja uzrakstīt sadalā “Iemaksu starpību segs darba devējs”. Nav saprotams, ko autore vēlējās pasacīt.

  2. Gulbenes novadā sešas (!) bāriņtiesas?! Tak to tiesu ir vairāk nekā bāriņu! Sen bija laiks likvidēt tādas nodokļu šķērdētavas.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+