Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
1. jūlijs, 2016
Drukāt

Kartēšana par ES līdzekļiem šogad nenotiks (4)

Foto - Andris SomsFoto - Andris Soms

Bioloģiski vērtīgu zālāju veido liels skaits dažādu savvaļas ziedaugu sugu, un tajā nedominē pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, nātres, daudzgadīgā airene, suņuburkšķi, pienenes u.c. bieži izplatītas sugas.

Ja bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) īpašnieki nākamgad grib pieteikt atbalstam ES nozīmes zālāju biotopu, par kuru ir augstāka atbalsta likme, viņiem kartēšana šogad jāveic par saviem līdzekļiem.

No 2015. gada par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos atbalsts tiek maksāts atkarībā no zālāju ražības klases. No Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteiktajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem lielākajai daļa nav veikta kartēšana un līdz ar to īpašnieki var saņemt tikai minimālo atbalsta likmi – 55 eiro/ha.

Neskatoties uz to, ka atbalsta maksājuma likme, salīdzinot ar pagājušo periodu, ir nozīmīgi zemāka, tomēr lauksaimnieku interese par BVZ apsaimniekošanu nav būtiski samazinājusies. Atbalstam pieteikti aptuveni 83% no lauku bloku kartēs iezīmētajiem BVZ un līdzīgā apjomā arī ES nozīmes zālāju biotopi jeb klasificētie zālāji ar augstākām atbalsta likmēm.

Liela daļa lauksaimnieku turpina gaidīt zālāju kvalitātes novērtējumu atbilstoši ES nozīmes zālāju biotopu kritērijiem.

 

Jāpagūst līdz septembrim

Par kartēšanu atbildīgās Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode stāsta, ka patlaban biotopu kartēšana jeb vērtēšana par Kohēzijas fonda līdzekļiem nenotiek un, visticamāk, šogad arī nenotiks. Prognozējoši šī gada septembrī oktobrī DAP varētu izsludināt iepirkumu ekspertiem, kuri varētu sākt BVZ kartēšanu nākamā gada pavasarī. Tiesa, nākamgad visi zālāji uzreiz netiks pārkartēti. Šim darbam atvēlēti trīs gadi. “Visi grib būt pirmie, bet mēs visiem nevaram uzreiz novērtēt. Prioritāte nākamgad ir Lubāna, kā arī Ziemeļgauja un Pededze,” piebilda G. Strode.

Ja kāds zemnieks negrib tik ilgi gaidīt, tad var algot sertificētu ekspertu un novērtēt zālāju par saviem līdzekļiem. Iepriekš gan ieteicams parēķināt, vai augstāka atbalsta likme segs izmaksas par eksperta pakalpojumu. G. Strode iesaka neļauties ekspertu spiedienam un maksāt par darbu adekvātu cenu. Turklāt to darīt pēc tam, kad darbs izdarīts, proti, anketa un pārējā informācija iesniegta DAP. Maksa ir atkarīga no platības un sarežģītības. Dabas aizsardzības pārvaldes vidējie izcenojumi ekspertam ir 100 eiro par dienu. Zālāju vērtēšana jāveic, vēlākais, līdz septembrim, kamēr tajā iespējams pārliecināties par sugu daudzveidību.

G. Strode noraida izskanējušās baumas, ka DAP datus par zālājiem LAD sistēmā varēja precizēt līdz 15. jūnijam, ko izplatīja atsevišķi eksperti. “Tā nav taisnība. Visus zālājus, kurus šogad pārkartēs līdz septembrim, rudenī pārbaudīsim un līdz februārim nodosim informāciju LAD. Tie, kas šogad pārkartēs savus zālājus, no nākamā gada varēs pieteikties augstākai atbalsta likmei,” informē DAP speciāliste. 2017. gada sākumā BVZ īpašnieki saņems maksājumu par 2016. gadu. Ja kartēšana veikta šogad, atbalsts ar augstāku likmi bankas kontā iekritīs tikai 2018. gada sākumā. “Līdz ar to sanāk netaisnīgi – tie, kuriem zālājus kartēs pēdējiem, 2018. gadā, maksājumu ar augstāku likmi varēs saņemt tikai vienu gadu.”

 

Kādus zālājus pieteikt kartēšanai?

Kartēšanai var pieteikt dabiskus zālājus, kas izmantoti ekstensīvi kā pļavas vai ganības un nav arti vismaz 20 – 30 gadus, kā arī nav deklarēti Lauku atbalsta dienestā. Tas attiecas arī uz zālājiem, kas kādu laiku bijuši aizauguši, bet vēlāk atjaunoti ar pļaušanu vai ganīšanu. “Esam no LAD saņēmuši informāciju par obligāti vērtējamām platībām, proti, visiem vecajiem BVZ un ilggadīgajiem zālājiem (kods 710). Pastāvīgo ganību un ilggadīgo zālāju apsaimniekotājiem īpašs iesniegums nav jāraksta, jo šie zālāji tiks apsekoti,” skaidro speciāliste. Pirms katras sezonas sākuma (aprīlis, maijs) zemes īpašnieki, kuru pļavas Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti novērtēs, saņems vēstuli.

Vērtēšanai nav vērts pieteikt atmatas, kur, teiksim, pirms pieciem gadiem bija kartupeļu lauks, bet tagad saaugušas pīpenes. “Nevajag domāt, ka pīpene ir kaut kas ļoti vērtīgs. Ja kvadrātmetrā ir mazāk par 15 augu sugām, tad, visticamāk, zālājs nav bioloģiski ļoti vērtīgs.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Zigurds Strīķis Atbildēt

    Samaksāju ekspertei un viņa veica BVZ ekspertīzi jau pagājušajā vasarā. Vēl šopavasar LAD datu bāzē nebija ekspertīžu rezultātu un jau otro gadu saņemšu samazinātu maksājumu par bioloģiski vērtīgajām pļavām.
    Man radies iespaids, ka tā ir Zemkopības ministrijas politika – radīt grūtības atbalsta saņemšanai par bioloģiski vērtīgajiem zālājiem, lai “ietaupīto” naudu izmaksātu piena lopkopjiem viņu ar valsts atbalstu attīstīto neefektīvo un nevajadzīgo saimniecību glābšanai.

  2. Lietuvā kartēšanu veica, pieaicinot arī Latvijas kolēģus, jo saprata, ka netiks galā. Kāpēc tā nevarēja arī Latvijas atbildīgās institūcijas, kad sāk kartēšanu Latvijā? Vai te atkal vecais, labais krievu teiciens ” žagnostj gubila fraiera”? Un tagad zemniekiem, kuri grib ātrāk, pašiem jamaksā?

    • Šobrīd, diemžēl, problēma ir nevis ekspertu trūkums, bet gan kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu par kartēšanas sākšanu – ZM, LOSP, LPS dara visu, lai kartēšanu aizkavētu un padarītu bezjēdzīgu…

  3. Kā 5 līmeņa profesionāls maģistrs mērniecībā unzemes ierīcibā cin. speciāliste līdz mērogam 1:20 000 visā pasaulē ir PLĀNS . Kartēšana ir padomju produkts un26 gadus netiekam vaļā no šiem murgiem . Un skumjākais ka to turpina liela daļa izglītības iestādes.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+