Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
22. decembris, 2014
Drukāt

Drukātajām Ziemassvētku kartītēm uz papēžiem min elektroniskie apsveikumi (4)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Runas par apsveikumu kartīšu beigām ir stipri pārspīlētas – jaunākie tirgotāju ziņojumi vēsta, ka gada nogalē ievērojami palielinājušies Ziemassvētku atklātnīšu pārdošanas apjomi. “Latvijas Pasts” apliecina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, pastkaršu sūtījumu skaits nedaudz pieaudzis. Tomēr papīra kartīšu drukātājiem uz papēžiem min virtuālo apsveikumu meistarstiķi – vienā no Latvijā populārākajām draugu tīmekļu vietnēm izveidotajā Ziemassvētku pastā pērn sabira teju 13 miljoni apsveikumu, šogad cipars varētu būt vēl lielāks.

Virtuālie apsveikumi – lētāki, videi saudzīgāki

Tieši šodien latviešu radītajā sociālā tīmekļa vietnē “draugiem.lv”, kura reģistrēto lietotāju skaits jau krietni pārsniedzis miljonu, sākas Ziemassvētku pasta atvēršana. Līdz 22. decembrim katra drauga pasta kastē apsveikumi krājas kā dāvaniņas zem eglītes, nezinot, kas ir to autors. Mākslinieki piestrādājuši, lai elektroniskās kartītes izskatītos gluži kā īstas, kurā katrs sūtītājs var ierakstīt radošā direktora izvēlētas dzejas rindiņas vai arī likt lietā savu izdomu, stāsta portāla runasvīrs Jānis Palkavnieks. “Šādu apsveikumu sūtīšana iet plašumā, un mums ir izaicinājums katru gadu piedāvāt vēl plašāku izvēli un skaistākas kartītes,” viņš piebilst.

Elektroniskie apsveikumi īpaši uzplauka ekonomiskās krīzes laikā, sākot jau ar 2008. gadu. Ievērojot Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkojumu taupīt naudu, daudzas valsts un pašvaldības iestādes Ziemassvētku un Jaunā gada svētku sveicieniem drukāto atklātnīšu vietā izmantoja elektroniskās kartītes. Nonākot pat pretrunā ar valsts augstāko amatpersonu tradicionālo etiķeti, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers tolaik izvēlējās virtuālo apsveikuma veidu.

Vienam no lielākajiem atklātņu izdevējiem SIA “Puse Plus” korporatīvo pasūtījumu skaits saruka uz pusi – no 150 tūktošiem drukātu kartīšu līdz 75 tūkstošiem.

Lai gan taupības groži pamazām atslābst, elektronisko kartīšu “mode” nav gājusi mazumā. Rīgas dome, kura 2009. gadā līdzekļu taupīšanas nolūkā sāka izmantot virtuālos apsveikumus, turpina tos sūtīt arī šogad. Līdzīgi rīkojas turīgi uzņēmumi, piemēram, akciju sabiedrība “Swedbanka” izvēlējusies šo formātu, lai saudzētu vidi. Bankas klientu skaits kopā pārsniedzot miljonu – lai katram nosūtītu pa pastu sveicienu, apsveikumu kartīšu un aplokšņu izgatavošanai būtu jānozāģē pāris koku, uzņēmuma politiku skaidro ārējās komunikācijas vadītāja Vineta Savicka. Par dabai saudzīgākiem elektroniskos apsveikumus novērtējis arī SIA “Latvijas Mobilais telefons” (“LMT”) – vēl viens vairāk nekā miljonu klientu milzis. “LMT” atzīst, ka pēdējos gados Latvijā īpaši strauji pieaugusi apsveikumu sūtīšana tālrunī, īpaši viedtālruņos, kas ļauj nosūtīt ne tikai SMS veida apsveikumus, bet arī MMS, kas var būt gan sūtītāja uzņemta fotogrāfija vai pat īpaši gatavots elektroniskais apsveikums un video, norāda “LMT” preses sekretāre Elīna Lidere. Vidēji gada nogales svētkos tiek izsūtītas par aptuveni 30% vairāk SMS un MMS nekā ikdienā.

Kad sievas vaigs satumst

“Drukāto kartīšu apjoma samazinājums nav tik liels, lai mēs runātu par šīs tradīcijas beigām,” visai optimistiski par 1993. gadā sāktā biznesa tuvāko nākotni spriež SIA “Puse Plus” valdes priekšsēdētājs Roberts Freidensons, norādot, ka jāņem vērā iedzīvotāju skaita ievērojamais samazinājums un arī paaudžu maiņa, kas nāk ar jaunām tradīcijām.

R. Freidensona aprēķini rādot, ka no diviem miljoniem Latvijas iedzīvotāju vidēji katrs gadā nosūta vai uzdāvina vienu līdz divas atklātnes vai pastkartes. Pusi no kopējā kartīšu apjoma valstī saražojot tieši “Puse Plus”, piebilst vadītājs. Šogad uzņēmums, kurā strādā 25 cilvēki, izgatavojis 3,6 miljonus 800 dažāda dizaina kartītes, no tām gada nogales svētkiem – 430 tūkstošus, apmēram trešdaļa produkcijas nonāk ārvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Somijā. Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam “Puse Plus” piedāvā ap 200 līdz 250 dažāda dizaina apsveikumus, aptuveni divas trešdaļas tiek veidotas jaunā noformējumā. “Lielo mākslu Ziemassvētkos pārdot nevar, katru gadu ir cieņā klasika – egles, sveces, dažādas kompozīcijas, šogad arī skatu kartītes – Rīga ziemā,” skaidro R. Freidensons. Izstrādājot jaunas atklātnes, uzņēmuma māksliniekiem jāņem vērā industrijas mode, kuru galvenokārt nosaka Anglija un ASV. Abās valstīs apsveikumu sūtīšana pa pastu un dāvināšana joprojām tiek turēta lielā cieņā, Anglijā finanšu apgrozījums drukāto apsveikuma kartīšu jomā ir lielāks nekā tējas un kafijas biznesā, ņemot kopā, zina stāstīt R. Freidensons. ASV viens cilvēks vidēji gadā nosūta ap 50 kartītēm. Tur seno tradīciju televīzijā popularizējot asprātīga reklāma – gada nogalē pie svētku galda sieva vīram uzdāvina pašas rakstītu apsveikumu kartīti, laulātais draugs to pieņem un priecīgi pavēstī, ka viņš dzīvesbiedrei nosūtījis sveicienu elektroniski – šajā brīdī sievas starojošais vaigs satumst.

Ko saka etiķete?

Kad biznesa etiķetes, komunikācijas un protokola eksperte Irma Kalniņa 2001. gadā sāka vadīt lietišķās etiķetes seminārus, viņai uz šo jautājumu bija viena atbilde – labākā Ziemassvētku kartīte ir ar roku rakstītā, kurā jāievēro daži likumi. Tolaik Latvijas diplomātiskajās aprindās viens no pirmajiem elektronisko apsveikumu sūtīšanu sācis Lielbritānijas vēstnieks, nosaucot šo veidu kā videi draudzīgāku, atceras etiķetes speciāliste.

Ja apsveikumā tiek izmantots Latvijas Republikas ģerbonis, tas jāsūta papīra formātā, ko nosaka protokols un hierarhija, atgādina I. Kalniņa. Kā stāsta Ministru kabineta Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska, šogad Ministru prezidente Laimdota Straujuma daļu apsveikumu raksta elektroniskā formā, taču 120 ārvalstu līderiem un Latvijas organizācijām būs tas gods saņemt arī drukātas kartītes.

“Citos gadījumos es vairs neesmu droša, ka varam runāt par etiķeti – tā ir gaumes un svarīguma izvēle,” spriež I. Kalniņa. Viņa nesaskata etiķetes pārkāpumu, ja kāds cilvēks ir atsūtījis sirsnīgu apsveikumu elektroniski vai īsziņā mobilajā tālrunī. “Jauki, ja apsveikums ir adresēts, ievērojot uzrunas formu, tā radot personīgāku attieksmi pret saņēmēju,” viņa iesaka virtuālo sveicienu cienītājiem. Mobilo īsziņu sūtītājiem vajadzētu atcerēties uzrakstīt savu vārdu, citādi saņēmējam dažkārt pat neizdodas atšifrēt, no kā saņemta ziņa.

“Ar kartīšu sūtīšanu esam tādā kā pelēkajā zonā, kur svarīgākais ir cilvēku inteliģence, smalkjūtība pret citiem cilvēkiem, labas manieres un stils,” saka etiķetes speciāliste un piebilst, ka pats būtiskākais – izmantot jebkuru iespēju novēlēt priecīgus Ziemassvētkus!

Šogad vienā no mazākajām Latvijas pašvaldībām tapa pašu darbinieku rokām darināti Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikumi. Durbes novada pašvaldības lietvedības sekretāre Madara Lagzdiņa kopā ar kolēģi pa vidu ikdienas darbiem griezušas no papīra eglītes, līmējušas lentes, rakstījušas pantiņus un tā – ap simts atklātnīšu kaimiņu pašvaldībām, valsts institūcijām, lielākajiem sadarbības partneriem u. c. “Gribējās, lai apsveikums ir personiskāks un sirsnīgāks,” par savu ieceri piebilst sekretāre.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Diemžēl lielākā daļa drukātās Ziemassvētku pastkartes ir vienkārši briesmīgas -banalitāte un kičs. Pasaulē ir populāra kustība -postcrossing.com -savstarpēja apmaiņa, sūtījuma adresātu izmet datorsistēma. Latvijā interesantas, stilīgas kartiņas nemaz nav tik viegli atrast, jo pārlokāmās “neskaitās”.
    Savukārt vecākās paaudzes cilvēkiem tas ir dārgi -sanāk vismaz 1 eu par sūtījumu

  2. Es gan par vecajām, labajām SMS!

  3. Draugu pasts ir foršs,man patīk.

  4. Lai dziivo ar roku rakstiitaas Ziemsveetku kartinas!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (6)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+