Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
14. janvāris, 2013
Drukāt

Kartona iepakojums – joprojām stabila vērtība 


Foto - no Latvijas Iepakojuma asociācijas arhīvaFoto - no Latvijas Iepakojuma asociācijas arhīva

“Latvijā ražotos iepakojumus nevaru vērtēt zemāk par citās zemēs tapušajiem, mūsu uzņēmēji strādā ļoti radoši un ar mazākiem līdzekļiem spēj radīt daudz labāku galaproduktu nekā citās valstīs.

 

Latvijas iepakojums varētu būt nopietns konkurents, piemēram, Polijas iepakojumam. Mūsu iepakojums ir konkurētspējīgs un vizuāli izskatīgs,” ir pārliecināta Latvijas Iepakojuma asociācijas vadītāja Iveta Krauja.

Viņasprāt, iepakojumi varēs kļūt vēl interesantāki tad, kad arī nelielajiem uzņēmumiem, kas vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību, būs iespējams izmantot atbil-stošas iepakošanas iekārtas. Pašlaik mazajos uzņēmumos fasēšanu bieži vien veic ar rokām. Tikai lielajos uzņēmumos, kur iespējams piesaistīt investīcijas un daudz līdzekļu, var attīstīt ražošanas tehnisko nodrošinājumu augstā pakāpē, iegādājoties mūsdienīgas ražošanas iekārtas – arī tās, kas saistītas tieši ar iepakojuma procesu. “Šodien pienu neviens vairs nelej ar kausiņu, bet izmanto fasēšanas iekārtas. Jo automatizētāks process, jo modernākus iepakojumus var lietot,” saka I. Krauja.

 

Izejmateriālus ieved

Latvijā pieci galvenie iepakojuma veidi ir koks, plastmasa, stikls, metāls, papīrs un kartons, no kuriem nozīmīgākais ir papīra un kartona iepakojums. Latvijai nozīmīgajā papīra un kartona izstrādājumu iepakojumu tirgū darbojas 80 lielāku un mazāku uzņēmumu (2010. gada dati), viens no lielākajiem koka iepakojumu – paliktņu – eksportētājiem ir uzņēmums “Kronus”.

Visi izejmateriāli, no kā tiek izgatavots iepakojums, valstī tiek ievesti, izņemot koku. Piemēram, katra gofrētā kartona kaste, kurā kaut kas Latvijā iepakots, ir izgatavota no importētā materiāla. Latvijā ražo tikai kastes, nevis to izejmateriālu.

Tas pats attiecas uz transporta iepakojumu, piemēram, gofrētā kartona taru, kurā burciņas eksportē vai pārvadā tepat Latvijā.

“Tiek ievests daudz iepakojuma, piemēram, stikla burciņas, un, kad produkts iepildīts, tiek arī izvests. Starp citu, arī makulatūru ieved mūsu valstī, lai to tālāk pārstrādātu papīrā, jo pašiem savu izejvielu nepietiek. Importējam arī polimēra plēves,” situāciju iezīmē I. Krauja.

Iepakojuma nozares izaugsme šobrīd vērtējama kā tradicionāli vienmērīga. Palielinoties pieprasījumam pēc precēm, arī iepakojuma nozare ir atguvusies no ekonomiskās krīzes radītajām sekām, un to apliecina nozares augšupejoši rādītāji beidzamo gadu laikā.

 

Taupīgāks ražotājam 
un ērtāks patērētājam
Skrejrit_10

Katra iepakojuma pirmais un galvenais uzdevums ir atrisināt tās funkcijas, kas nepieciešamas produkta saglabāšanai, iepakošanai, transportēšanai un ērtai lietošanai.

Latvijas tirgū parādās arvien interesantāki iepakojumi konstruktīvā ziņā, piemēram, bērnu skrejriteņa iepakojums, kas ne tikai nodrošina skrejriteņa nogādāšanu no tirdzniecības vietas līdz patērētāja mājām, bet ir ar papildu funkciju – nedaudz pārveidojot, tas noder kā šīs preces statīvs.

Tirdzniecības vietās raksturīgas vairākas iepakojuma tendences – preci piedāvāt tādā iepakojumā, lai produktu varētu izlietot vienā reizē, vai arī lielos grupas iepakojumos, kad vairāki viena veida produkti sapakoti viena veida iepakojumā. Piemēram, šādā iepakojumā varam nopirkt sešas pudeles uzreiz un pēc izdzeršanas aiznest atpakaļ. Saldos sieriņus varam nopirkt, safasētus pa desmit kopā vienā iepakojumā. Sešpakā, kur ievietotas pudeles, tās iztukšotas var ievietot atpakaļ un nodot ražotājam vai ievietot jaunas. Turklāt raksturīgi, ka šāda sešpaka ir izgatavota no ekoloģiska materiāla – kartona.

Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta materiāla un konstrukcijas izvēlei, poligrāfijai – tā kļūst arvien augstvērtīgāka un ļoti bieži tiek lietotas krāsas, kas ir mazāk kaitīgas videi, vai arī krāsas tiek lietotas mazāk – tas nozīmē, ka iepakojuma ražošanas laikā mazāk kaitīgu vielu izdalīsies vidē.

Šobrīd iepakotāji arī rēķinās, ka iepakojumam jākļūst ilgtspējīgākam, pirmkārt, tam jābūt vairākkārt izmantojamam (lielākoties Latvijā tas attiecas uz stikla iepakojumu jeb stikla taru, tiesa, depozīta projekts ir attīstības stadijā). Arī kartonu nododot makulatūrā, ir iespējama tā vairākkārtēja izmantošana (kā izejmateriāla daļu to iestrādā jaunā materiālā), tiesa, Latvijā iepakojuma kartons netiek izgatavots.

Tāpat materiāli konstrukciju dēļ tiek izmantoti taupīgāk, un tas nozīmē arī mazāk izlietotās enerģijas, krāsu utt.

 

Mānīgais izskats

Iepakojums tiek izmantots arī kā līdzeklis, lai savu preci dabūtu labākā plauktā un ietekmētu pircēja izvēli tirdzniecības vietā.

Ir gadījumi, kad tie ir pircēju maldinoši. Piemēram, ar iepakojuma formu, kad nopērkam lielu kasti un, attaisot to vaļā, redzam, ka tur ir maz produkta. Iepakojuma kārbai var būt biezākas malas, izmantoti t. s. pacelšanas spilveni no kartona vai papīra, kas produktu kastītē paceļ augstāk. Ir vēl daudzi citi paņēmieni pircēja maldināšanai.

Šādas tendences ir un ne tikai mūsu tirgū, bet visā pasaulē – pircējam tiek radīta ilūzija, ka viņš pērk daudz preces.

Grafisko risinājumu arī izmanto pircēja pievilināšanai.

 

Nākotne – 
digitālajai apdrukai

Šobrīd Latvijā un pasaulē visstraujāk attīstās iepakojuma segments, kas saistīts ar apdrukāto iepakojumu, liecina Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas dati. Tas nozīmē, ka iepakojuma produktu grupā paredzama aizvien plašāka digitālās drukas izmantošana, jo tirāžas samazinās, produkcija kļūst daudzveidīgāka un digitālajai drukai uzlabojas kvalitāte.

Raksturojot iepakojuma materiālu tendences, “VG Kvadra Pak” vadošais tehnologs Jānis Ozoliņš teic, ka kartona lietojums saglabās savas pozīcijas arī turpmāk, taču arvien mazāk tiks izmantots papīrs, jo to arvien vairāk aizstās digitālās iespējas, ko piedāvā modernās tehnoloģijas. Tirgū vairāk ielaužas mīkstais iepakojums – tā pakojamās līnijas ir samērā lētas, vienkārši izmantojamas un materiālu viegli aizvalcēt.

Neatbildēts pagaidām vēl paliek jautājums par to, vai, kad un cik ātri tirgū ienāks atjaunojamo resursu materiāli. Vai tiks pieņemtas kādas speciālas regulas, lai to darītu vairāk.

 

Fakti

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija aprēķinājusi, ka 2011. gadā papīra un iepakojuma saražotais apjoms sasniedzis 65,6 miljonus latu.

Lai veicinātu videi draudzīga iepakojuma ražošanas attīstību un progresīvo ekomateriālu ražošanas un iepakošanas tehnoloģiju ieviešanu Latvijā, pēdējos gados iepakojumu konkursos aktualizē ekoiepakojumu grupu.

 

TENDENCES

1. interesantākas konstrukcijas (skrejriteņa garāža)

2. vienreizējas lietošanas paciņa (vienā reizē izēdams jogurts)

3. preču grupas iepakojumi (sešpaka pudelēm, kurā nodot taru)

4. augstvērtīgāka poligrāfija (apdrukā taru bez etiķetes, nekaitīgākas krāsas)

5. ilgtspējīgāks iepakojums (vairākkārt lietojama stikla un kartona tara)

6. maldināšana ar preces apjomu (liela kārba dažām konfektēm)

7. ekoloģiskie iepakojumi (sadalās vidē pēc izmešanas)

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+