Foto – LETA

Praktisks atbalsts tiesībsargam būtu reāla izglītības sistēmas latviskošana 29

“Ja varam palīdzēt tiesībsargam, noteikti to darīsim,” atbild Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars, jautāts, vai nacionāli noskaņotie politiķi aizstāvēs tiesībsargu un viņa biroja darbiniekus.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Pēc pagājušajā nedēļā notikušās tiesībsarga konferences, kurā biroja darbinieki iepazīstināja ar pašu veiktā mazākumtautību skolu monitoringa rezultātiem un rosināja nākotnē vidusskolas klasēs ieviest mācības tikai latviešu valodā, no zināmām aprindām izskan aizvien jauni uzbrukumi tiesībsargam. Tajos iesaistījies arī Saeimas deputāts, amatu apvienošanas kārtībā arī laikraksta “Vesti segodņa” autors Nikolajs Kabanovs, kurš sīki izpētījis monitoringa rezultātus apkopojušās biroja darbinieces biogrāfiju, darba pieredzi un par to centies ņirgāties, saucot viņu par “ne pārāk gudru madmazeli”.

Viktora Guščina koordinētā Sabiedrisko organizāciju padome, kas izcēlusies ar daudzām pretlatviskām aktivitātēm, internetā publicējusi atklātu vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, kurā pieprasa atlaist šo darbinieci, pārtraukt monitoringu veikušās tiesiskās līdztiesības nodaļu darbību un darbiniekus “sūtīt uz kursiem”, kur viņus izglītotu par cilvēktiesību jautājumiem. Pašam tiesībsargam gan šī vēstule nav aizsūtīta. Tāpēc, kā paskaidroja biroja pārstāve Ruta Siliņa, tiesībsargs Guščinu ar atbildi nepagodinās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču līdz tiesībsargam nonākusi Nepilsoņu kongresa vēstule. Tajā pārmests, ka, izsakot savus ierosinājumus, tiesībsargs neesot ņēmis vērā starptautiskus standartus. “Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka J. Jansons nesen tieši vērsies pret nepilsoņu aizstāvju centieniem diskreditēt Latviju starptautiski.

“Patlaban mēs nevēlētos iesaistīties sakairinātā retorikā,” saka R. Siliņa, vaicāta, vai tiesībsargs ko atbildēs šiem aktīvistiem. Bet vai Tiesībsarga biroju pret politiskajiem uzbrukumiem gatavi aizstāvēt nacionālie spēki?

Baiba Broka, kura vada Rīgas domes NA frakciju un bija klāt arī tiesībsarga konferencē, kur diskutēja par izglītību mazākumtautību skolās, sola rosināt NA sagatavot un izplatīt paziņojumu, kurā būtu pausta stingra nostāja tiesībsarga pusē un “aicinājums izbeigt šo linča tiesu”. To, ka pretlatviskajās aprindās Tiesībsarga biroja ierosinājums izsauks sašutumu, viņa manījusi jau konferencē, kur “SC” deputāts Boriss Cilevičs esot interpretējis faktus sagrozītā veidā.

“Šobrīd pret tiesībsargu vēršas ar bļaustīšanos. Mēs paužam savu morālo atbalstu tiesībsargam un viņa biroja darbiniekiem,” saka R. Dzintars. Viņš arī norāda, ka Tiesībsarga biroja paziņojums par skolām NA nav bijis jaunums, jo iepriekš šaurākā auditorijā J. Jansons jau izteicies par vienotu skolu sistēmu. Uzbrukumi tiesībsargam kārtējo reizi parāda, “ka impēriskām aprindām ir svarīgi saglabāt krievu skolas tādas, kādas tās ir”.

NA Saeimas frakcijas deputāte Vineta Poriņa teic, ka acīmredzot politiķiem jārosina rīkoties drošības dienesti, kam būtu taču jāpanāk, lai aiz nevalstisko organizāciju statusa neslēptos organizācijas, kuru “darbība patiesībā ir kaimiņvalsts inspirēta”.

Reklāma
Reklāma

Vai tiesībsarga ierosinājumi pāraugs konkrētos lēmumos par skolu sistēmas latviskošanu? R. Dzintars izskatās spara pilns panākt, lai Izglītības likumā tiktu noteikts datums, no kura valsts un pašvaldību skolās izglītošanās būs tikai latviski. Tas varētu būt, piemēram, 2018. gads, kad Latvija svinēs simtgadi. “Pēc tam varēs diskutēt, kā to ieviest – vai sākt ar bērnudārzu vai jaunākajām klasēm vai arī, kā ierosina tiesībsargs, mācības tikai latviski sākumā ieviest vidusskolā. Šī likumdošanas iniciatīva tad arī būs mūsu praktiskais atbalsts tiesībsargam,” teic R. Dzintars.

B. Broka piebilst: ja pētījumi parāda, ka tā saucamajās krievu skolās lojalitāte valstij ir krietni zemāka nekā, piemēram, lietuviešu un ukraiņu nacionālajās skolās, tad jādomā, kā situāciju labot.