Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūlijs, 2012
Drukāt

Kas apdrošina apdrošinātājus?

Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Kā zināms, kopš 2008. gada līdz 2011. gadam Latvijas apdrošināšanas tirgus apjomi samazinājušies divas reizes. Apdrošināšanas sabiedrībās atzīst, ka to darbības pēdējie gadi nav bijuši paši veiksmīgākie un ka krīzes dēļ bija jāpiedzīvo zaudējumi.

 

Mūsu lasītāji jautā, vai kāda no apdrošināšanas sabiedrībām nevar bankrotēt un vai kārtējo reizi cilvēkiem nebūs jācieš zaudējumi – kā nesen tas notika ar Latvijas Krājbankas klientiem.

 

Salīdzinājums nevietā

FKTK vadītājs Kristaps Zakulis uzskata, ka salīdzinājums ar notikumiem Latvijas Krājbankā nav īsti vietā. Latvijas Krājbankas sabrukumu un maksātnespēju izraisīja pavisam citi iemesli.

FKTK apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas apdrošināšanas sabiedrības strādājušas ar 277 000 latu peļņu. Dzīvības apdrošināšanas sabiedrības kopā nopelnīja gandrīz vienu miljonu latu. Toties daļai nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām radās 722 000 latu zaudējumi. Šajā laikposmā apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo finanšu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai (minimālā norma ir 100%), dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām bija 143%, nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām – 182,9% (2011. gada 1. ceturksnī – attiecīgi 142% un 218,9%).

 

Bizness atšķiras

Kristaps Zakulis piebilst, ka apdrošināšanas bizness atšķiras no komercbanku biznesa. Apdrošināšanas sabiedrība par noteiktu samaksu (apdrošināšanas prēmiju) piedāvā klientam apdrošināšanu pret noteiktu risku (piemēram, pret ugunsgrēku, plūdiem), kas varētu radīt zaudējumus viņam vai viņam piederošajai mantai.

 

Ja apdrošināšanas polisē noteiktajā termiņā klients nekādas pieminētās nelaimes nepiedzīvo un zaudējumi nerodas, tad apdrošināšanas atlīdzību viņam nemaksā. Bet komercbankai, pielīgtajam noguldījuma termiņam beidzoties, nauda vienmēr jāatdod klientam.

 

Apdrošinājuma ņēmējiem gan ir tiesības pārtraukt noslēgtos līgumus, saņemot daļu no apdrošināšanas prēmijas par atlikušo pielīgto laikposmu. Tomēr, pēc FKTK vadītāja domām, šāda klientu rīcība varētu ietekmēt apdrošināšanas sabiedrību darbību krietni mazāk nekā banku klientu rīcība, sabiedrībā paklīstot baumām vai sākoties citiem finanšu sektora satricinājumiem. Pēc FKTK vadītāja teiktā, ikviena apdrošināšanas sabiedrība pati izlemj, cik ilgi kādā tirgū tā grib strādāt ar zaudējumiem – pēc gada bilances vien par sankcijām pret uzņēmumu netiek lemts. FKTK ir svarīgi, vai un kā tā pilda likumus.

 

Pārtraukt 
nenozīmē bankrotu

Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms uzskata, ka, pirmkārt, ir liela atšķirība starp lēmumu pārtraukt nerentabla uzņēmuma darbību un uzņēmuma sabrukumu. Otrkārt, vislielākās izredzes izdzīvot ir tiem uzņēmumiem, kuriem ir pietiekami lieli finanšu uzkrājumi, ar kuriem var segt krīzes radītos zaudējumus.

Viņaprāt, Latvijas iedzīvotājiem – apdrošināšanas pakalpojumu ņēmējiem – nebūtu iemesla bažīties, ka, iestājoties kādam līgumā noteiktajam riskam, viņi varētu nesaņemt apdrošināšanas atlīdzību.

 

Glābiņš – AAF

Apdrošināto personu interešu aizsardzībai pret apdrošinātāja bankrotu 1999. gadā ir izveidots Apdrošināto aizsardzības fonds (AAF).

 

AAF finanšu uzkrājumu veido apdrošināšanas sabiedrību atskaitījumi 1% apmērā no to bruto apdrošināšanas prēmiju kopsummas, kuras saņemtas no fiziskajām personām par likumā norādītajiem apdrošināšanas veidiem, izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu.

 

Atlīdzības izmaksu apdrošinātāja saistību nepildīšanas gadījumā var saņemt tikai fiziskās personas dzīvības apdrošināšanā, izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu – 100% apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 10 000 latu vienam apdrošinājuma ņēmējam, bet pārējos likumā minētajos apdrošināšanas veidos – 50% apdrošināšanas atlīdzības apmērā, bet ne vairāk kā 2000 latu vienam apdrošinājuma ņēmējam. Līdz šā gada marta beigām AAF bija uzkrāti 8,3 miljoni latu.

Uzraudzību pār AAF, naudas uzkrāšanu un garantēto apdrošināšanas atlīdzību izmaksu organizē FKTK. Garantētās apdrošināšanas atlīdzības no AAF maksā tikai pēc apdrošināšanas sabiedrības bankrota procedūras sākšanas.

Ja apdrošināšanas sabiedrība nolemj pārtraukt darbību, ar klientiem noslēgtās saistības tiek pārdotas kādai citai apdrošināšanas sabiedrībai.

 

Uzziņa

FKTK uzrauga apdrošināšanas sabiedrību darbību, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma un apdrošināšanas sabiedrību un to Uzraudzības likuma prasības.

Uzraudzība tiek īstenota divos galvenos virzienos: apdrošināšanas sabiedrībām tiek prasīti darbības pārskati, kas tādējādi ļauj novērtēt darbības atbilstību likumos noteiktajām prasībām; tiek veiktas regulāras un, ja vajag, arī ārkārtas tirgus dalībnieku pārbaudes.

FKTK ir tiesības lemt par sankcijām, piemēram, brīdināt par pārkāpumu, uzdot izstrādāt finansiālā stāvokļa uzlabošanas plānu, uzlikt darbības ierobežojumus vai pat anulēt licenci.

Likumā ir uzskaitīti desmit gadījumi, kad FKTK drīkst anulēt apdrošināšanas uzņēmējdarbībai izsniegto licenci. Arī, piemēram, ja apdrošināšanas sabiedrība vai citas valsts apdrošinātāja Latvijas filiāle pārtraukusi apdrošināšanu ilgāk par sešiem mēnešiem vai ilgāk par diviem mēnešiem pēc FKTK brīdinājuma par licences anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav veikusi maksājumus AAF.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+