Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
16. oktobris, 2017
Drukāt

Kas atbildīgs par aktiera likteni (14)

teatris

Jaunā teātra sezona sākās ar sabiedrību satraucošām ziņām. No štata ārštatā vai pavisam no teātra prom ir pa trim aktieriem no Dailes un Valmieras teātra un seši no Jaunā Rīgas teātra. No vienas puses skatītāji alkst jaunu seju, režisori lielāku izvēli, mēs runājam par paaudžu maiņu, tajā pašā laikā no otras puses par mūža izglītību un nepieciešamību pēc iespējas ilgāk noturēties darba tirgū, un aktieri nav izņēmums. Kur ir trauslā robeža starp objektivitāti un subjektivitāti šajā paaudžu maiņā? Vai noturēšanās štatā nesaistās ar arvien lielāku un nežēlīgāku darba intensitāti? Kur ir tās robeža? Vai ir skaidrs aktiera darba apjoms, lai vienā jaukā dienā netiktu paaicināts pie teātra mākslinieciskā vadītāja vai direktora uz sarunu ar mērķi “savstarpēji vienoties” par darba attiecību maiņu?

Tajā pašā laikā sezonas sākumā Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins atklāja, ka teātrī trūkst aktieru vecumā no 35 līdz 40 gadiem. Jautāts, vai derētu Jaunā Rīgas teātra ārštata mākslinieki, atbilde bija tieša: kāpēc lai man būtu vajadzīgi no cita teātra atlaisti aktieri? Seši ārštatā pārceltie – Edgars Samītis, Gatis Gāga, Iveta Pole, Liene Šmukste, Varis Piņķis un Andris Strods ir beiguši 2004. gadā tā dēvēto Liepājas teātra kursu, no kura absolventiem toreiz tikai divi aizgāja uz Liepājas teātri (un tieši tāpēc pēc tam nākamo teātrim domāto kursu jau skoloja Klaipēdā). Varbūt te tomēr saskatāma zināma likumsakarība?

Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs: “Es nedomāju, ka liela kalibra aktieri varētu kļūt slikti vienā brīdī. Ja konkrētajā teātrī viņi kļuvuši par sliktākiem aktieriem, tad jājautā – kāpēc? Vai viņiem bijusi dota iespēja izaugt par labākiem aktieriem? Tā lielā mērā ir teātra vadības atbildība saskatīt potenciālu, kāpēc konkrētais aktieris ir vajadzīgs teātrim, paņemot aktieri un izlemjot, kāpēc šis aktieris teātrim ir nepieciešams. Un, ja viņš ir paņemts, tad vismaz agrāk pūlējās nodrošināt cilvēkam māksliniecisku izaugsmi.”

Pilnu rakstu lasiet otrdienas “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes”.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Protams, ka cilvēki, kas paliek bez darba ir spiesti domāt par to, kā dzīvot tālāk. Viņi nevar ieslīgt tiesu darbos, ja atlaišanas motīvi ir klaji nekorekti. Neviens jau nav pētījis, cik viegli atbrīvoties no darbinieka, kurš ir aktīvi nodarbināts bijis vēl tajā pašā atlaišanas sezonā, pat, salīdzinot ar tiem, kas palikuši štatā, arī kritikas novērtējums bijis atzinīgs. Arodbiedrība? Arodbiedrības loma vienkārši izsmiekls, par arodorganizācijām nerunājot. Tā ir naudas lieta, kur vieniem jātiek līdz pensijai, bet citiem ievērojamos gados viss jāsāk no nulles. Kāda teātra administrācijai daļa. Ja mākslinieciskais atbildētājs neuzskata par vajadzīgu pat paskaidrot atlaišanas iemeslus, vai tas ir normāli? Ko lai domā par tādu māksliniecisko vadītāju, kurš piedevām tautā zināms kā ļoti smalkjūtīgs, vai iet un lūkoties viņa “sirsnīgajos mākslinieciskajos ražojumos”?

  2. Jā,Latvijā divi ģimetes uzņēmuni-Laukšteina un Hermaņa teātris! Ka nesanāk kā Dzigarhanjana teātrī.Kāpēc KM klusē?Teatra darbinieku savienība? LTDS biedri trīc par savam vietām un klusē…

  3. Kādā sakarā tas jefiņš uz foto?

  4. ka JRT pirmsākumos I.Puķe netika paturēta štatā, tad H.Laukšteina ciniski sacītais (par aktieru vajadzību vai nevajadzību) viņam “atlaistās statuss” aktrisei I.Puķei arī būtu izšķirošs? Kādas tad ir tās mērauklas, lemjot par aktieru likteņiem?

  5. Tomēr žēl, ka netiek noskaidroti fakti – no minētiem sešiem Liepājas kursu beidza trīs. Gatis Gāga beidza Valmieras kursu, Varis Piņķis kā aktieris beidza NT kursu, Andis (un nevis Andris) Strods – Daugavpils teātra kursu, turklāt 10 gadus agrāk, nekā žurnālistei liekas…

  6. plātīšanās ar nesaprašanu nav arguments

  7. Iedomīgais direktors Atbildēt

    …kāpēc lai man būtu vajadzīgi no cita teātra atlaisti aktieri, tā Laukšteins.

    Nu ja, smalkjūtību jau nav ko gaidīt. Atbildēt var dažādi. Liepājas teātra direktors “laiž” visai augstprātīgi. Un forma “man” jau liecina tikai uz viņu pašu.

  8. blats………….kā psrs, tāpēc jau nav labu aktieru

  9. Ja tiktu pārtraukta ārštatu lieta (amerikanizācija), tad, iespējams, pat Hermanim “pielektu”:
    ” Intervijā žurnālam “Ieva” Hermanis saka: “Daudz ko nesaprotu. Arī cilvēkus, kas uz visiem laikiem atstāj Latviju. Šobrīd esot aizbraukuši 200 000, un es to vienkārši nesaprotu. Ja vien tevi nedzen bailes tikt noslaktētam vai aizsūtītam uz Sibīriju… Man var stāstīt par nenomaksātiem kredītiem, grūtībām iztikt, – tās ir muļķības,» uzskata Hermanis.

  10. par aktieriem runājot Atbildēt

    ir vienreiz jāpārtrauc ši štata un ārštata lieta un visiem jābut tikai ārštatā. katrai izrādei aktierus piemeklē pēc vajadzibas , talanta pieejamibas un maka, un aktierim atiecigi maksā par konkrētu lomu konkrētā izrādē. citādi mums pilni teātri stata aktieriem kas saņem algu un uz skatuves uznāk pāris reizes GADĀ!!!! piemeram kā izskanejis tad paša hermaņa sirdsdāma.
    un problēma būs atrisināta. talantigie un pieprasitie aktieri saņems algas atbilstoši savam talantam un pieprasijumam, un pārejie cik ni spēs sevi parādit. kā lielākā daļā profesiju
    teikim labs celtnieks gan dārgi prasa gan darba viņam netrūkst kamer halturists vispār nopelna tikai tad kad kādu neziniti vel izdodas apkrāpt ar savu “piedāvājumu”

    • 200 000 jau “ārštatā”, taču amerikanizācijas process turpinās:
      “…Cilvēki bēg no valsts ne tikai tādēļ, ka šobrīd neatrod sev iespējas un pielietojumu, bet arī tādēļ, ka neredz sev izredzes arī rīt.” Harijs Tumans: Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī.”

    • Jāpārtrauc atbildīgo meklēšana, kaut Latvijas valstī drīz būs 1 000 000 “ārštatā” – aizbraukuši uz neatgriešanos?!
      “Cilvēki bēg no valsts ne tikai tādēļ, ka šobrīd neatrod sev iespējas un pielietojumu, bet arī tādēļ, ka neredz sev izredzes arī rīt.” Harijs Tumans, vēsturnieks (Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī)

Draugiem Facebook Twitter Google+