Latvijā
Sabiedrība

Kas atšķir latviešus no igauņiem un biedē pieredzējušo Valsts policijas šefu Intu Ķuzi 16


Foto – LETA
Foto – LETA
Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis piedalās Valsts policijas jauno automašīnu prezentācijas pasākumā Valsts policijas koledžas teritorijā.

Valdība atbalstījusi amata termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim. Viņš šajā amatā tika apstiprināts 2011. gada augustā. Līdz tam no 2009. gada bija policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. “Latvijas Avīze” iztaujāja I.Ķuzi par plāniem un noziedzības tendencēm Latvijā šogad.

– Vai policisti nākamgad beidzot saņems tādas algas kā pirms deviņiem gadiem?

– Jā, un ir pozīcijas, kur algas ir lielākas. Jau visiem pie algas nākuši klāt 80 – 150 eiro. No 1. janvāra katram nāks klāt 100 – 300 eiro, tas nozīmē, ka mazākā alga policijā tikko dienestu uzsākušam cilvēkam kārtībnieka amatā būs aptuveni 600 eiro uz rokas mēnesī. Policijas priekšnieka alga būs ap 2500 eiro. Tāpat vairs nebūs vienādos amatos vienādas algas – skatīsimies darba apjomu, sarežģītību un paveikto. Agrāk bija teiciens: inspektors arī Āfrikā ir inspektors! Tagad tā vairs nebūs, piemēram, inspektors, ka nodarbojas ar dokumentu izsniegšanu, saņems mazāku algu nekā inspektors, kas izmeklē lietas.

– Vēl lielas izmaiņas, kā noprotu, skars kārtības policiju – tai atņems izmeklēšanas funkcijas.

– Pavisam neatņems. Kārtības policija izbrauks uz notikuma vietu, ievāks liecības, veiks apskati, respektīvi, savāks pirmatnējo materiālu, ko nodos kriminālpolicijai. Tātad visa izmeklēšana būs vienā dienestā.

– Tas nozīmē, ka kārtības policijai vairāk laika prevencijai, to vairāk redzēsim ielās?

– Tieši tā! Visā pasaulē policiju raksturo divi principi: pieejamība un redzamība. Aptaujas liecina, ka Latvijā cilvēki jūtas drošāk, ja viņi redz policiju uz ielām un citās vietās. Interesanti, ka kaimiņiem igauņiem gan vairāk rūp, lai viņi jebkurā laikā varētu viegli policiju sazvanīt un sarunāties.

– Kādas noziedzības tendences uzrāda šis gads?

– Kopaina ir stabila. Mazliet uztrauc Rīgas un Latgales reģioni, kur noziegumu ir nedaudz vairāk nekā pirms gada. Tas skaidrojams ar to, ka ap galvaspilsētu arvien vairāk koncentrējas cilvēki un finanses, arī robeža pievelk likumu pārkāpējus. Rīga un tās apkaime, kā daudzi vērtē, jau kļuvusi kā tāda valsts valstī.

Bet būtiski krities slepkavību skaits. 2015. gadā bija 87 slepkavības, bet šogad, domāju,
skaitli 80 nesasniegs. Atceros, kad pirms gadiem 16 atnācu strādāt uz Rīgu, te vien bija 180 slepkavību gadā, valstī – ap 300. Protams, iedzīvotāju kopējais skaits ir krities, bet ne tik būtiski.

Uztrauc un biedē sadzīviskā vardarbība: pēdējos gadus pieaug gadījumu skaits, kad cilvēki vēršas policijā un tiesā ar sūdzībām, ka tiek ģimenē vardarbīgi iespaidoti. Tas daļēji saistīts ar to, ka kopš 2014. gada varmāku var izlikt no mājokļa. Bet tas ir stāsts arī par narkotikām, dzeršanu, nemotivētu vardarbību, kas rodas no dzīvesveida vai neatrisinātām problēmām. Vardarbības mazināšana un cilvēka drošība sabiedrībā – tā ir viena no mūsu prioritātēm.

Visu interviju ar Valsts policijas priekšnieku I.Ķuzi lasiet ceturtdien “Latvijas Avīzē” vai rīt meklējiet mūsu lapā avīzes elektroniskajā versijā.

LA.lv