Ekonomika
Bizness

Kas bija eksporta dzinējspēks augustā, atklāj eksperti 0


Koksnes pārstrādes uzņēmums SIA “Kronospan”.
Koksnes pārstrādes uzņēmums SIA “Kronospan”.
Foto: LETA

Šodien publicēti dati, kuros redzams, ka Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces astoņu miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,4% jeb 687,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja – par 10,052 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 10,1% jeb 924,4 miljoniem eiro,

Taču vienlaikus daots redzams, ka ārējās tirdzniecības bilance šogad augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 43,6% līdz 42,3%.

Agnese Buceniece, “Swedbank” vecākā ekonomiste: Eksports vēl spirinās izaicinājumu priekšā

Ņemot vērā augošo ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu un ar to saistīto nervozitāti, lēnāku ekonomikas izaugsmi Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, izdaudzināto darbaspēka trūkumu Latvijā, kā arī mazāku graudaugu ražu, preču eksporta sniegums augustā joprojām bija pārsteidzoši labs.

Tomēr jau varam novērot, ka iepriekš minēto apstākļu ietekmē eksporta pieaugums pakāpeniski palēninās. Augustā preču eksporta vērtība pieauga par 7,8%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Tas ir lēnākais pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.

Apskatot dažādas eksporta preču grupas, var novērot, ka eksporta kāpums vairs nav tik visaptverošs un to galvenokārt nodrošina dažas preču grupas. Arī tas ir signāls tam, ka eksporta sniegums nedaudz vājinās.

Augustā gandrīz divas trešdaļas no kopējā eksporta vērtības pieauguma nodrošināja straujš kāpums koka un tā izstrādājumu eksportā, kas šogad uzrāda izcili labu sniegumu un ievērojami izceļas citu eksporta preču vidū.

Eksporta izaugsmi augustā veicināja arī metāls un tā izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, kā arī transporta līdzekļu un to aprīkojuma eksports. Tai pat laikā vairākās citās preču grupās iezīmējās mīnusi (piemēram, optiskās ierīces, plastmasa, pārtika).

Aptuveni pusi no eksporta vērtības pieauguma veidoja cenu kāpums, bet otra puse bija apjomu pieauguma nopelns. Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenu pieaugums eksportētajai produkcijai augustā sasniedza 3,9%, salīdzinot ar pērno augustu. Tas ir straujākais kāpums vairāk nekā sešu gadu laikā.

Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos eksporta vērtības kāpums turpinās pakāpeniski palēnināties bez straujiem tempa kritumiem. Straujāks ražotāju cenu pieaugums eksportētajai produkcijai, visticamāk, nespēs kompensēt apjomu pieauguma tempa kritumu.

Finanšu ministrija: Eksporta kāpums liecina par noturīgu ārējo pieprasījumu

Kā liecina aktuālākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2018. gada augustā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 11,3%. Ārējās tirdzniecības apgrozījuma kāpumu noteica gan eksporta, gan importa straujš pieaugums.

Preču eksporta vērtība sasniedza 1078,3 milj. eiro, kamēr importa vērtība palielinājās līdz augstākajam līmenim kopš 1995. gada, vienā mēnesī sasniedzot 1473,3 miljonus eiro.

Preču eksporta vērtība palielinājās par 7,8%, salīdzinot ar pērnā gada augustu. To pamatā nodrošināja koka un koka izstrādājumu, satiksmes un mehānisko iekārtu, kā arī dzelzs un alumīnija eksporta kāpums.

Eksporta izaugsme bija prognozējama, uz ko iepriekš norādīja stabili ekonomikas konfidences radītāji ES kopumā.

Papildus tam, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs un augošs, apliecina arī dati par Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksportā, jo šā gada augustā reģistrētais kāpums bija 9,8%, bet pirmajos astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā pieauga par 8,4%, salīdzinot ar iepriekšēja gada attiecīgo periodu.

Tas kopumā atbilst arī preču eksporta pieauguma dinamikai kopš gada sākuma, jo eksporta vērtība pirmajos astoņos mēnešos bija par 9,4% augstāka nekā pērnā gadā attiecīgajā periodā.

Lielāko devumu jeb gandrīz divas trešdaļas no eksporta izaugsmes augustā nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 30,9%, salīdzinot ar pērnā gada august. To pamatā nodrošināja kokogles un malkas apaļkoku eksporta pieaugums uz Apvienot Karalisti, Zviedriju un Igauniju.

Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus un pēdējos piecos mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, sasniedzot gandrīz 25% pieaugumu vidēji mēnesī.

2017. gadā koka un koka izstrādājumu kopējā preču eksporta vērtība bija 1905,4 miljoni eiro un deviņu gada laikā, salīdzinot ar 2009. gadu, koksnes eksportētā vērtība vairāk nekā dubultojusies.

Sagaidāms, ka 2018. gadā kopumā koka un koka izstrādājumu eksports pārsniegs divu miljardu eiro atzīmi un sasniegs vēsturiski augstāko eksporta vērtību.

Jāatzīmē, ka šogad galvenais koksnes eksporta dzinējspēks tomēr ir koksnes izstrādājumi ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, piemēram, neapstrādāti kokmateriāli. Taču arī koksnes eksports ar augstāku pievienoto vērtību pieaug, piemēram, koka lādes, kokskaidu plātnes, loksnes finierim un citi koksnes izstrādājumi.

Savu artavu kopējā preču eksporta kāpumā š.g. augustā deva arī reeksporta pieaugums. Tā, mehānismu un mehānisko ierīču eksports palielinājās par 15,6%, ko galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo dzinēju eksporta pieaugums.

Turklāt, satiksmes līdzekļu eksports palielinājās par 30,0%, ko nodrošināja diezgan plašs transportlīdzekļu klāsts – gan gaisa kuģi, gan ūdens pasažieru kuģi, gan arī citi mehāniskie transportlīdzekļi. Taču, tik iespaidīgu eksporta kāpumu abās preču grupās galvenokārt nodrošināja reeksports.

Preču importa vērtība šī gada augustā palielinājās straujāk par eksportu, kopumā par 14,0%, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu par 103,3 milj. eiro, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Importa kāpums būtu uz pusi mazāks, ja izslēgtu minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu par 81,9% jeb 106,2 milj. eiro. Tikai šo preču importa kāpums augustā bijis lielāks nekā kopējais eksporta pieaugums, tādējādi tas būtiski ietekmēja ārējās tirdzniecības bilanci.

Tik strauju naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu gada griezumā, ko noteica dabasgāzes importa pieaugums galvenokārt no Krievijas un Lietuvas, var uzskatīt par vienreizēji ietekmējošo faktoru, kura ietekme mazināsies turpmākajos šī gada mēnešos.

Saistītie raksti

Dabasgāzes imports no mēneša uz mēnesi ir diezgan svārstīgs un tieši augustā, gatavojoties jaunajai apkures sezonai, bija importēts vairāk dabasgāzes nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī.

Piemēram, iepriekšējā gadā augstākais dabasgāzes imports bija sasniegts septembrī. Līdz ar to atkarībā no piegādes perioda, naftas un tās pārstrādes produktu importa dati varētu svārstīties.

LA.lv