Latvijā
Izglītība

Ilze Kuzmina: Kas būs pirmais: novads vai skola?0


Ilze Kuzmina
Ilze Kuzmina
Foto: Valdis Semjonovs

Nesagaidot, kā beigsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciētā administratīvi teritoriālā reforma, Izglītības un zinātnes ministrija uzsākusi sarunas ar pašvaldībām par “ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu”.

Kaut Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) stāsta, ka viens no sarunu mērķiem ir noskaidrot pašu pašvaldību redzējumu par izglītības iestāžu tīklu, pašvaldībās šīs sarunas gaida gan ar rezignētām skumjām, sak, rīdzinieki mums atkal pastāstīs, kā laukos jādzīvo, gan ar uzspēlētu jautrību, sak, aizbrauksim iedzert ministrijā kafiju.

Ministrijas prasītie statistikas dati par skolēnu un skolotāju skaitu, skolēnu pārvadājumiem, skolas ēku noslodzi novadu pārstāvjiem ir kabatā, bet nekādu lielo svaru šīm sarunām vismaz pagaidām novadu ļaudis nepiešķir.

Par šo skepsi nav ko brīnīties. Nebeidzamajā skolu tīkla kārtošanā iesaistītie atceras, ka laikā, kad izglītības un zinātnes ministre bija Mārīte Seile, pašvaldības jau tika aicinātas uz sarunām ministrijā par skolu tīkla sakārtošanu.

Tolaik ministrijas pārstāvji viņus mēģinājuši pārliecināt, ka daļu skolu var slēgt vai reorganizēt, jo nākamā tuvākā skola ir gana tuvu. Taču attālums starp skolām ticis mērīts nevis pa re­āli izbraucamiem ceļiem, bet, piemēram, pāri purvam. Nekādu reālu seku šīm sarunām nebija.

Ja arī kāda skola tika slēgta, tad tāpēc, ka mazā skolēnu skaita dēļ pašvaldība vairs nespēja to uzturēt, nevis tāpēc, ka ministrija vietējo varu būtu par kaut ko pārliecinājusi. Iepriekšējais ministrs Kārlis Šadurskis pasūtīja simt tūkstošus eiro vērtu ideālā skolu tīkla kartējumu un solīja runāt ar visām pašvaldībām par iespējām to īstenot, taču gaidītās sarunas tā arī nesākās.

Tāpēc dabisks ir jautājums – vai šoreiz būs citādi vai arī ministrija aicina pašvaldību ļaudis tāpēc, lai varētu pievilkt ķeksīti dokumenta sadaļā “Skolu tīkls ir apspriests ar pašvaldībām” un imitēt darbības izglītības reformu jomā? Šaubas par sarunu lietderību rada vairāki faktori.

Pirmkārt, vai ir jēga runāt par skolu tīklu, kamēr nav skaidrs, kādas būs jauno novadu robežas?

IZM gan apgalvo, ka “skolu tīkla attīstībai jānotiek saskaņā ar administratīvi teritori­ālās reformas uzstādījumiem”. Taču vismaz šobrīd tā ir tikai frāze, jo uzstādījumi ik pa brīdim mainās, piemēram, tikai šonedēļ parādījusies ideja par Ulbrokas novada veidošanu.

Principā jau skolu tīklu varētu sakārtot, arī neņemot vērā gaidāmo novadu reformu: atstāt skolas tur, kur tās tiešām nepieciešamas, kur ir atbilstoša demogrāfiskā situācija un ekonomiskā aktivitāte, nevis raugoties, lai katram novadiņam būtu pa vidusskoliņai. Būtībā administratīvi teritori­ālo reformu ir iespējams īstenot pēc tam, kad skolu tīkls sakārtots: novadu centrus veidojot tur, kur bijis vērts atstāt skolu.

Taču vismaz pagaidām šķiet, ka tāds nav politikas veidotāju un arī sarunu vedēju mērķis. Administratīvi teritoriālā reforma, kas balstās uz skolu tīklu, kaut arī būtu pat loģiska, diez vai ir iespējama dažādu politisko un pašvaldību interešu dēļ.

Otrkārt, uz sarunām aicināti arī to pašvaldību pārstāvji, kurās īsti vairs nav ko sakārtot: skolu tīkls jau ir optimizēts līdz vienai vidusskolai.

Ir saprotama, piemēram, Skrundas novada pārstāvju piesardzība pirms tikšanās ar ministri: viņi bažījas, ka mudinās atteikties pat no vienīgās vidusskolas, jo garantijas, ka izdosies vidusskolas klasēs noturēt tādu skolēnu skaitu, kas atbilstu valdības apstiprinātajiem kvantitātes kritērijiem, nav.

Taču varbūt bažas nav pamatotas? Pirmajā sarunu dienā uz ministriju jau bija devusies Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore Laila Urbāne. Novadā viss, kas apvienojams, jau apvienots, bet ministrijā nav centušies pārliecināt, ka jātiek vaļā no atlikušās vidusskolas, jo Liepāja tak tepat degungalā.

Tā vietā runāts par vidusskolas attīstības iespējām. Direktorei radies iespaids, ka sarunu vedēji iedziļinājušies tieši Grobiņas problemātikā un vajadzībās, tāpēc tukšu runu neesot bijis.

Jācer, ka līdzīgi varēs teikt arī citu pašvaldību pārstāvji pēc tam, kad būs padzēruši kafiju ministrijā.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
FOTO: Rīga nosvin 818. dzimšanas dienu
4 stundas
GL
Gunta Lūse
Latvijā
“Latvieši ir malači. Daļa gan aizbrauc, bet daudzi paliek un strādā.” Stāsts par Inesi Bērziņu Latgalē
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Pa ceļam uz Roņu salu pazūd pieredzējis laivotājs Aigis Auders
8 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GL
Gunta Lūse
Latvijā
“Latvieši ir malači. Daļa gan aizbrauc, bet daudzi paliek un strādā.” Stāsts par Inesi Bērziņu Latgalē
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Siguldā autoceļš draud ieslīdēt Gaujā 1
3 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Jaunākā sinoptiķu prognoze 7 dienām: kas gaidāms nedēļas sākumā un beigās
7 stundas
Barbara Ālīte
Latvijā
Latvijas tuvumā manīta Krievijas armijas zemūdene, velkonis un korvete 1
3 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Samoilovs un Šmēdiņš izcili, Maskavā atkal skan Latvijas himna
4 stundas