Mobilā versija
-0.9°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
25. augusts, 2015
Drukāt

Egils Līcītis: Uz Berlīni pēc divdesmit gadiem (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Sauc konduktora svilpe. Pie 1. perona pienāk ekspreša ātrvilciens – visās trīs valodās, arābiski, krieviski, latviski pantiņu noskaita reproduktors. Kas būtu domājis, ka transporta infrastruktūra būs tik sakārtota un ar vējiņu bez bēdu pa sliežu ceļa satiksmes līniju aiztrauksimies līdz Berlīnei, un kā tranzītpasažieri – aiz trejdeviņām zemēm! Cik tad sen, kā aizmirstībā apraktas vecās, gāzelīgās RVR električkas. Tās aizkusušas kalpoja tik ilgi, ka jau buksēja, tusnīja un līdz Aizkrauklei vilkās krabja gaitā. Kaujinieki bieži apturēja čukčukbānīšus un, piedāvādami iepazīties ar šauteni, aplaupīja braucējus. Mašīnu izgudrotāji jauno, ugunīgo “Rail Baltic” dzelzs rumaku radījuši kā slaiku bultu, īstu tehnikas meistardarbu.

Pāri Stacijas laukumam soļoju, rokas kabatās sabāzis, kamēr sieva atspērusies velk divus koferus. Sirdīga un šņāc kā lokomotīve. Laikam karsti parandžā. Kas būtu domājis, ka femīnas tik ātri un neatgriezeniski izcīnīs vienlīdzību! Varētu uzsvilpt ratiņstūmējam, bet melnūksnie tīņi aizņemti, ieturēdamies ar kebabiem vai lasot Korānu – negribu traucēt. Agrākos laikos te ņudzēja vien no slāviskas čalošanas. Neslēpsim, izspruka pa stiprākam māmiņas vārdam. Tagad krievu valodu tikpat kā nedzird. Tīņi stacijas veģetācijā ir no arābu ieceļotāju otrās paaudzes. Ar patriotisku audzināšanu iedzīvojušies kā mājās. Apbēdinoši, ka vecos laikos bija nacionāli aprobežoti ksenofobi, kuri sprieda pēc savas samaitātības un barbarisma pakāpes, un gribēja bēgļiem noslēgt Latvijas vārtus ar šleperatslēgu. Bēgļi tak arī dzīvas dvašas! Viņi vairojušies un iejutušies mūsu mazajā sakrustoto nāciju zemītē kā paradīzes dārzā, kur plūst upes, mūžīgi ir augļi un paēna.

Garām platu soli steidzas šmaugs vīrs. Porziņģis! Kas būtu domājis – četrdesmit gadu, bet vēl spēlē basketu! Meistars nolīgts Berlīnes “Albā” par centrinieku. Panākam izejamos uzvalkos ģērbtu zinātnieku grupiņu ar bronzas pierēm. Pakistānieši. Noprecējuši šķīstas kā lilijas latvju zeltenes, atjaunojuši Salaspils kodolcentru, kaut ko tur funktierē. Mūsu atomfizikas zieds! Dodas uz vispasaules konferenci. Čaihanā satieku pazīstamu sīrieti. Kādreiz Muamars – asimilējies kā Māris. Lepns, situēts kungs, kas mūsu valstī ar paša zināšanām un veiklu saprašanu tālu ticis. Par Saeimas “Islāmiešu brālības” frakcijas deputātu. Kā es domājot, vai musulmaņiem jāatbalsta Sudrabas madāmu, īstenu Dieva kalponi, lai beidzot kļūst par prezidenti? Tad taču pavēršoties logs uz labāku, gaišāku pasauli, kas mainīs visu Latvijas cilvēku dzīvi!

Novēlu Mārim ben Abdelkaderam ieraut vēl 100 gramus, kamēr Allāhs neredz – kas būtu domājis, ka muhamedāņi tik veicīgi apgūs valsts pārvaldes mākslu!

No Tallinas ātrais ieskrien aizelsies un dzirkstis šķildams. No lokomotīves kupra perona publikai māj eritrejietis mašīnists Ali, melns kā ogle. Vagona kupejā ar kundzi esam divatā. Veicis laulātā drauga pienākumu – kas būtu domājis tādā vecumā! –, ardievojos no Rīgas. Nu ar dievpalīgu, semafora zaļo gaismu un ogļmelnā mašīnista prasmēm – lai vilciens ripo!

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Uz Ērgļiem pēc 40 gadiem! Atbildēt

    1924.gada 1.jūnijā tika ieviesta tiešā 2.klases vagonu satiksme starp Liepāju un Klaipēdu. Pasažieru satiksme maršrutā Liepāja-Berlīne caur Priekuli tika atklāta jau 1928.gadā un no Liepājas līdz Berlīnei varēja aizbraukt 10 stundu laikā.

  2. Normāls piens pec dažām dienām nekad nevar smirdēt, bet sajāts ar E vielām gan!!! Tāpēc jau arī nesarūgst. Sliktajā padomju laikā pirktais piens gan sarūga un arī alus sarūga… Tagad viss pa jaunam – ne rūgst, ne bojājas, viss STOKOS!!! Ar vēža slimniekiem pilna valsts un slimnīcas!!! Pat bērniem vēzis!!! Vajag MĀCĒT tā DZĪVOT!!?

  3. Provinciāla niekalbja murgi.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (8)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+