Foto: Shutterstock

Egils Līcītis: Uz Berlīni pēc divdesmit gadiem 3

Sauc konduktora svilpe. Pie 1. perona pienāk ekspreša ātrvilciens – visās trīs valodās, arābiski, krieviski, latviski pantiņu noskaita reproduktors. Kas būtu domājis, ka transporta infrastruktūra būs tik sakārtota un ar vējiņu bez bēdu pa sliežu ceļa satiksmes līniju aiztrauksimies līdz Berlīnei, un kā tranzītpasažieri – aiz trejdeviņām zemēm! Cik tad sen, kā aizmirstībā apraktas vecās, gāzelīgās RVR električkas. Tās aizkusušas kalpoja tik ilgi, ka jau buksēja, tusnīja un līdz Aizkrauklei vilkās krabja gaitā. Kaujinieki bieži apturēja čukčukbānīšus un, piedāvādami iepazīties ar šauteni, aplaupīja braucējus. Mašīnu izgudrotāji jauno, ugunīgo “Rail Baltic” dzelzs rumaku radījuši kā slaiku bultu, īstu tehnikas meistardarbu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 53
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 399
Lasīt citas ziņas

Pāri Stacijas laukumam soļoju, rokas kabatās sabāzis, kamēr sieva atspērusies velk divus koferus. Sirdīga un šņāc kā lokomotīve. Laikam karsti parandžā. Kas būtu domājis, ka femīnas tik ātri un neatgriezeniski izcīnīs vienlīdzību! Varētu uzsvilpt ratiņstūmējam, bet melnūksnie tīņi aizņemti, ieturēdamies ar kebabiem vai lasot Korānu – negribu traucēt. Agrākos laikos te ņudzēja vien no slāviskas čalošanas. Neslēpsim, izspruka pa stiprākam māmiņas vārdam. Tagad krievu valodu tikpat kā nedzird. Tīņi stacijas veģetācijā ir no arābu ieceļotāju otrās paaudzes. Ar patriotisku audzināšanu iedzīvojušies kā mājās. Apbēdinoši, ka vecos laikos bija nacionāli aprobežoti ksenofobi, kuri sprieda pēc savas samaitātības un barbarisma pakāpes, un gribēja bēgļiem noslēgt Latvijas vārtus ar šleperatslēgu. Bēgļi tak arī dzīvas dvašas! Viņi vairojušies un iejutušies mūsu mazajā sakrustoto nāciju zemītē kā paradīzes dārzā, kur plūst upes, mūžīgi ir augļi un paēna.

Garām platu soli steidzas šmaugs vīrs. Porziņģis! Kas būtu domājis – četrdesmit gadu, bet vēl spēlē basketu! Meistars nolīgts Berlīnes “Albā” par centrinieku. Panākam izejamos uzvalkos ģērbtu zinātnieku grupiņu ar bronzas pierēm. Pakistānieši. Noprecējuši šķīstas kā lilijas latvju zeltenes, atjaunojuši Salaspils kodolcentru, kaut ko tur funktierē. Mūsu atomfizikas zieds! Dodas uz vispasaules konferenci. Čaihanā satieku pazīstamu sīrieti. Kādreiz Muamars – asimilējies kā Māris. Lepns, situēts kungs, kas mūsu valstī ar paša zināšanām un veiklu saprašanu tālu ticis. Par Saeimas “Islāmiešu brālības” frakcijas deputātu. Kā es domājot, vai musulmaņiem jāatbalsta Sudrabas madāmu, īstenu Dieva kalponi, lai beidzot kļūst par prezidenti? Tad taču pavēršoties logs uz labāku, gaišāku pasauli, kas mainīs visu Latvijas cilvēku dzīvi!

CITI ŠOBRĪD LASA

Novēlu Mārim ben Abdelkaderam ieraut vēl 100 gramus, kamēr Allāhs neredz – kas būtu domājis, ka muhamedāņi tik veicīgi apgūs valsts pārvaldes mākslu!

No Tallinas ātrais ieskrien aizelsies un dzirkstis šķildams. No lokomotīves kupra perona publikai māj eritrejietis mašīnists Ali, melns kā ogle. Vagona kupejā ar kundzi esam divatā. Veicis laulātā drauga pienākumu – kas būtu domājis tādā vecumā! –, ardievojos no Rīgas. Nu ar dievpalīgu, semafora zaļo gaismu un ogļmelnā mašīnista prasmēm – lai vilciens ripo!