Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. jūnijs, 2016
Drukāt

Kas Dacei Melbārdei somiņā? “Mājas Viesis” izzina kultūras ministres prioritātes

Foto - Valts KleinsFoto - Valts Kleins
Dace Melbārde

Kultūras ministre kopš 2013. gada oktobra.
Dzimusi 1971. gada 3. aprīlī.
Absolvējusi Valmieras 1. vidusskolu (Valmieras ģimnāzija).
Beigusi Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti. Ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā LU Ekonomikas un vadības fakultātē un mākslas maģistra grādu kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē Kultūras akadēmijā.
Strādājusi par Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieci, Britu padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāju, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāri un citās darba vietās.
Nacionālās apvienības (NA) biedre kopš 2014. gada.
No NA saraksta ievēlēta 12. Saeimā.
Saņēmusi Spīdolas balvu par veiksmīgu darbu pie valsts kultūrpolitikas vadlīniju izstrādes 2005. gadā un IV šķiras Triju zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībā un tās popularizēšanas veicināšanā pasaulē 2013. gadā.
Ģimenē – meita Dārta.

No malas izskatās, ka Kultūras ministrijas kuģi Dace Melbārde vada veiksmīgāk par savu priekšgājēju – bez skandāliem un sadursmēm ar ledus bluķiem, arī brunču garums etiķetes speciālistus apmierina. Pieredze palīdz, varbūt raksturs saticīgāks?

Nesen Pasaules kultūru festivālā Indijā viņa uzstājās ar uzrunu, kuras nobeigumā trīs miljonu auditorijas priekšā nodziedāja “Pie Dieviņa gari galdi”, lai kultūras sūtņiem no 155 pasaules valstīm apliecinātu – Latvija ir mūzikas zeme. Indieši Melbārdi nosauca par dziedošo ministri.

Vēl viena detaļa – teic, ka rokassomiņa raksturo tās nesātāju. Ja vēlaties zināt, ko savā somā bez naudas maka, vadītāja apliecības un dažādiem sievišķīgiem niekiem ministre vienmēr nēsā līdzi, – lasiet šo interviju.

– Šorīt radio runāja diriģents Andris Nelsons, Bostonas simfoniskā orķestra galvenais diriģents, un reizē ar prieku, ka koncertzāles tapušas Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē, novēlēja arī Rīgā tādu uzbūvēt. Vai jaunu koncertzāli galvaspilsētā varētu saukt par jūsu lielo izaicinājumu?

– Pagājušajā pavasarī, kad biju vizītē ASV, man laimējās dzirdēt Andri Nelsonu diriģējam Bostonas simfonisko orķestri viņu koncertzālē. Kad ir iespēja klausīties mūziku ļoti labā zālē, saproti, cik Latvijas sabiedrība no Rīgas skatupunkta ir apzagta.

Latvijas budžeta situācija ir ļoti saspringta, ja nemeklēsim citas finansēšanas iespējas, koncertzāles celtniecība var nenotikt ātri, tāpēc esam atraduši, kā to varētu izdarīt ar Eiropas Savienības (ES) fondu un privātās – publiskās partnerības palīdzību. Radošā diskusijā, kuru organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, piedaloties ekonomikas ministram, Rīgas domes vadībai, kā arī ārvalstu un citiem minēto jomu speciālistiem, secinājām, ka labākais modelis ir komplekss, kurā atrodas koncertzāle, konferenču centrs, ēdināšana, recepcija. Šādu projektu būs vieglāk aizstāvēt no ekonomiskās atdeves viedokļa, pierādot, ka varam to uzturēt ilgtspējīgi, kas ir būtisks Eiropas Komisijas nosacījums. Arī Rīgas mērs, vicemērs, biznesa un tūrisma sektora pārstāvji uzsvēra, ka šāds centrs Rīgā ir nepieciešams.

– Cerat piesaistīt privāto investoru?

– Ir privātie uzņēmēji, kurus interesē attīstīt šādu kompleksu Skanstes ielas rajonā, Zaķusalā. Neizslēdzam, ka konkursa laikā vēl kāds parādītos.

Rīgas domei izstrādāts Kongresu nama pārbūves projekts. Varam likt priekšā variantus un skatīties, kas no dažādiem skatupunktiem ir tas labākais. Cerams, ka šopavasar valdība noteiks, kādā virzienā iesim.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+