Kas darāms dārzā līdz 27. maijam? 0
20. 21., 22. maijā. Šīs sakņu dienas ir ļoti piemērotas kartupeļu stādīšanai. Ja vagas dzen īsi pirms stādīšanas, jāpievērš uzmanība maijvabolēm un to kāpuriem, ko līdz ar augsni izvērš virspusē. Cik iespējams, jācenšas šos kaitēkļus savākt un iznīcināt.
Stāda sīpolus, selerijas. Sēj burkānus, bietes, kāļus, pētersīļus, pastinakus, melnsaknes. Var sēt arī izturīgāku šķirņu redīsus, kas neizzied vasaras garajās dienās. Īsi pirms sadīgšanas šiem krustziežiem der uzklāt agrotīklu, lai spradži nesacaurumo jaunās lapiņas. Ja agrāk iesēto dārzeņu dīgšana pārmērīgi kavējusies, iespējams, ka augsne sēklu iestrādes dziļumā ir sausa un nepieciešama laistīšana. Sakārto komposta kaudzes, tās pārrokot un pievienojot biokompostētāju.
23. maijā. Līdz pusdienlaikam var stādīt kartupeļus vai darīt ko citu no sakņu dienai piemērotiem darbiem. Kur maija pirmajās dienās izdevies iestādīt iepriekš izdiedzētus agros kartupeļus, tos droši vien jau var apraust un aprušināt.
Pēcpusdienā stāda gan viengadīgās, gan daudzgadīgās puķes. Vēl var stādīt arī ziemā potētās rozes, sausā laikā tās kārtīgi jāsalaista. Jau augošos rožu krūmus mēslo ar atšķaidītiem govju vai putnu mēsliem. Jāapskata, vai uz tām jau nav parādījušies kaitēkļi – laputis, cikādes, zāģlapseņu vai tinēja kāpuri. Ja to ir nedaudz, varbūt izdosies tikt galā bez insekticīdu lietošanas, ja daudz – nāksies smidzināt. Novērtē vasaras otrajā pusē ziedošās ziemcietes: ja dobē tās saaugušas pārāk blīvi, dala un retina cerus. Sēj, stāda un arī ievāc ārstniecības augus. Griež rabarberu kātus (dažā dārzā tie izauguši jau pietiekami lieli, lai tos gatavotu uzglabāšanai).
24. maijā. Stāda dālijas, telpās pārziemojušās un atmodinātās kannas, arī siltumnīcā izaudzētos siltumu mīlošo vasaras puķu stādus. Vēl var dalīt mārtiņrozes, kā arī pavairot flokšus ar spraudeņiem.
25. maijā. Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena. Ravē un apkopj dārzu. No nezālēm, īpaši no nātrēm un tauksaknēm, gatavo nezāļu vircu dārzaugu mēslošanai. Pļauj zālienus un apgriež dzīvžogus. Laista augus, kur tas nepieciešams.
26. maijā. Lai augsni uzturētu mitru, to kaplē un rušina vakaros, bet, ja tā ir pārāk slapja, tas jādara no rītiem. Pašā vakarā var sēt griķus vai facēliju zaļmēslojumam. Griķi aktivizē augsnē kāliju, bet facēlija – fosforu. Lai pasargātu augus no gliemežu uzbrukumiem, ap augiem uz augsnes apkaisa pelnus, sasmalcinātas olu čaumalas, zāģskaidas, superfosfātu.
27. maijā. Apkopj vīnogulājus, veido un uzsien jaunos dzinumus. Ja pieturas sauss laiks, laista maija sākumā iestādītos augļu kociņus. Sēj vai stāda gurķus un citus ķirbjaugus, var sēt arī kāršu un krūmu pupiņas, cukura kukurūzu, arī tomātus un papriku.
