×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.5°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
25. janvāris, 2018
Drukāt

Debatēs satraucas par to, kas diktēs Latvijas ārpolitiku pēc vēlēšanām (15)

Valsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs svinīgās fotografēšanās laikā pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā. Foto - LETAValsts prezidents Raimonds Vējonis (no kreisās), Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs svinīgās fotografēšanās laikā pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta Saeimas namā. Foto - LETA

Tradicionāli ārpolitikas debates Saeimā notiek nedēļā, kurā ir Latvijas de iure atzīšanas diena – 26. janvāris. Tās iesākās ar svinīgu brīdi – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs fotografējās pie Latvijas ārlietu un diplomātijas tēva Zigfrīda Annas Meierovica gleznas. Debates, kurās politiķi diskutēja galvenokārt par Latvijas attiecībām ar Krieviju, NATO, populisma uzplaukumu pasaulē un Eiropas nākotni, neviļus lika uzdot jautājumu, vai tajās atsevišķi deputāti patiešām apzinīgi aplūkoja būtiskāko Latvijas ārpolitikas saturā nākamajam gadam, un vai Meierovics viņiem pateicīgi uzsistu uz pleca, ja būtu tāda iespēja.

Uzrunā deputātiem ministrs E. Rinkēvičs uzsvēra, ka 1918. gada 18. novembrī Latvijai neatkarība netika uzdāvināta, bet dzima cīņās, pēc tam sekoja Latvijas diplomātu darbs. Ministrs uzsvēra: kopš valsts dibināšanas Latvijas ārpolitikas mērķis bijis nemainīgs – valsts neatkarības nodrošināšana, un runā iekļāva Meierovica savulaik teikto Satversmes sapulcē: “Latvija ir paveikusi divus posmus savā cīņā par valsts neatkarību, proti: Latvijas atbrīvošanu un Latvijas atzīšanu. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Pirmās izkaroja ar ieročiem rokās un cilvēku upuriem, otrās neprasīja vairāk kā spalvu un smadzenes.”

Attiecībā uz ES nākotnes izaicinājumiem E. Rinkēvičs izmantoja Imanta Ziedoņa vārdus: “Lai tiktu tuvāk, ir jāiet klāt, nevis jāgaida šurpnākam.” Latvijai esot jādarbojas tā saucamajā Eiropas kodolā. Uzrunā Saeimai ministrs raksturoja Latvijas ģeogrāfisko realitāti un vērtību uzstādījumu: “Apzināmies, ka Krievija mums ir tuva ģeogrāfiski, taču vērtību ziņā – ļoti tālu. Tādēļ attiecības ar šo valsti tiek veidotas, gan īstenojot dialogu, kur tas ir iespējams, gan iestājoties par atturēšanas un sankciju politiku pret Krieviju tik ilgi, cik ilgi Krievija pārkāps starptautiskās tiesības un citu valstu suverenitāti.”

Debatēs Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norādīja, ka Saeimā virzītais lēmums noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām ir Latvijas principiāla nostāja pret cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā. Gan viltus ziņas, gan korupcija pašlaik ir ietekmīgs līdzeklis Kremļa rokās. Viņasprāt, gaidāmajās Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji izšķirs, kurš turpmāk veidos Latvijas ārpolitiku un kāda tā būs. Par sankcijām runāja arī ZZS deputāts Armands Krauze, kurš norādīja, ka Latvija varētu veidot savas sankcijas attiecībā uz personām vai struktūrām, kas nodarījušas ekonomisko kaitējumu Latvijas uzņēmējiem. Šo pieeju E. Rinkēvičs vēlāk debatēs nosauca par “inovatīvu” un vēlējās par to uzzināt vairāk.

Debatēs “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri atgādināja par populisma apdraudējumu Eiropā. “Spēja saņemt nesagrozītu informāciju ir mūsu lielākais izaicinājums. Mums jāspēj turēties pretim viltus ziņām, un esam priecīgi, ka Latvija izrāda aktīvu pretestību viltus ziņām,” sacīja H. Abu Meri. Taču Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāts Imants Parādnieks kritizēja ikgadējo ārlietu ministra ziņojumu. “Virspusējs, formāls ziņojums. Kā var ar tik daudz vārdiem pateikt tik maz,” sūkstījās I. Parādnieks. Viņš pievērsās savai ārpolitikas analīzei un norādīja, ka Krievijai neesot grūti par vienu vai divu tanku cenu iedarbināt savu propagandas mašīnu, lai ietekmētu gaidāmās Saeimas vēlēšanas Latvijā. Tālāk jau I. Parādnieks pievērsās Katalonijas jautājumam. “Par mūsu brāļiem kataloņiem un mūsu reputāciju. (..) Jau vairākas nedēļas Spānijas un Katalonijas lielākajos medijos tiek apspriesta ziņa, ka Latvijas klusēšana par Katalonijas jautājumu Spānijai izmaksājusi 63 miljonus eiro. Runa ir par to, ka Spānijas karavīri uz Latviju nosūtīti apmaiņā pret solījumu klusēt par Katalonijas neatkarības centieniem,” uzsvēra I. Parādnieks.

E. Rinkēvičs viņam atbildēja, ka Katalonijas jautājums ir Spānijas iekšpolitiska lieta, kura risināma saskaņā ar Spānijas konstitūciju. “Latvijas pozīcija Katalonijas jautājumā nemainīsies. ES dalībvalstis atbalstīs Spānijas teritoriālo nedalāmību,” uzsvēra ārlietu ministrs un aicināja arī I. Parādnieku rūpīgāk analizēt informāciju no Spānijas, jo abas iesaistītās puses mēdzot to pārspīlēt. Ministrs skaidroja, ka Spānijas karavīri Latvijā atrodas saskaņā ar NATO mandātu, nevis kādu “darījumu” dēļ. Iespēju aizpildīt savu runas laiku ar Katalonijas jautājumu izmantoja arī deputāts Valdis Kalnozols, aicinot Saeimā nodibināt Katalonijas grupu.

Atbilde uz aina komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (15)

  1. Šīs sejas…

  2. Latvijai ir visas iespējas kļut pas Eiropas Savienības politikas lielvalsti. Arī teritoriāli mazas valstis politikā var būt lielvalstis. Tadi politiķi kā Mūrnieces kundze ar savu polītisko tālredzību būtu vislabākā kandidatūra Eiropas Savienības ārpolitikas komisāres amatam.

  3. Kandidātu izvirzīšana-partiju monopols Atbildēt

    Tie paši!

  4. Tādas debates vajadzētu rīkot visām ministrijām. Atskatīties par padarīto, par izlietotiem naudas līdzekļiem, par Eiropas naudas atdevi LV ekonomikai par plānotajiem darbiem un t.t.. Tad nebūtu tādu slepeno OIK, e-veselība, maksātnespējas administratoru karteļa, Liepājas metalurga, gudrona dīķu, Citadeles afēras…. Tautai būtu daudz lielāka izpratne par valsti un tās pārvaldi un izlietotiem valsts un ES FONDU LĪDZEKĻIEM.

  5. ar tādiem lošiem seimā latvijai diemžēl nākotnes nav!paprasiet viņiem,cik miliardus latvija ir parādā un cipars aug!

  6. Esmu balsojis par NA, bet šinī “Katalonijas jautājumā” galīgi nepiekrītu Parādniekam. Man ir viens jautājums: Vai nostāšanās pret Madridi ir Latvijas interesēs? Tas ir viss, kas ir no svara.

    • Tad balso par Bordānu Atbildēt

      Ja viena tauta apspiež otru – vai tas ir latviešu interesēs? Ja ir, tad varbūt latviešiem nevajag savu valsti – latvieši varētu dzīvot zem krievu kungiem Krievijas impērijas sastāvā?

  7. Izstāstiet, kāds Igaunijas varonis un kāds Lietuvas varonis brauca uz Angliju pēc viņu brīvības !?

  8. LATVIJA IR ES VALSTS UN KO SKATĪTIES ATPAKAĻ? TAČU IR TĀDI, KURI VIENMĒR SKATĀS ATPAKAĻ UN STRĀDĀ ATPAKAĻGAITAS IEDARBINĀŠANAI. VAI TAD UZ VALSTS 100-GADI ŠIE ĻAUDIS GATAVO “DĀVANU”??? KĀ STRĀDĀS DROŠĪBAS IESTĀDES ATTIECĪBĀ UZ VILTUS ZIŅU IZPLATĪBU UN KORUPCIJU, TĀDI BŪS REZULTĀTI! SAEIMAS UN VALDĪBAS NEMITĪGI STRĀDĀJUŠAS PIE ŠOBRĪDĒJĀS SITUĀCIJAS UN TAGAD TIEŠĀM PIENĀCIS LAIKS ”SATRAUKUMAM”…….LAUKI TUKŠI, KUR BIJA LATVISKO PARTIJU STABILIE VĒLĒTĀJI! LIELĀS PILSĒTAS NEKAD NAV BALSOJUŠAS PAR ŠĪM
    PARTIJĀM UN ARĪ TAGAD NEBALSOS! SVEŠĀ MĒLĒ RUNĀJOŠU DARBASPĒKU SĀKUŠI IEVEST…

  9. domāju, ka tie paši kas līdz šim pērk mūsu valdībniekus un domāju, ka precīzi būtu – jeņķu žīdi

    • Tavējos “valdībniekus” jau sen ar visām parpalām un taisnām zarnām ir nopirkusi Krievijas FSB un Vējonis un Rinkēvičs to vairs pat necenšās nomaskēt.

  10. Domāju, ka tas vīrs portretā, labprāt, visiem trijiem, izdauzītuzobus un iedzītu pierē!!!!!!! Pretīgi nodevēji, bez kauna, goda, kā arī, Valsts nodevēji!!!!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+