Mobilā versija
+3.9°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
21. decembris, 2016
Drukāt

Kas draud drošībai un stabilitātātei

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

ASV un Eiropa gadu desmitiem pasaulē bijušas stabilitātes bastions, taču šobrīd ir politiskās nestabilitātes izplatītājas, uzskata analītiķi. Riskus 2017. gadam sagādājusi arī Donalda Trampa ievēlēšana ASV.

ASV Starptautisko attiecību padome (“Council on Foreign Relations” jeb CFR) kā bīstamāko draudu drošībai un ASV nacionālajām interesēm 2017. gadam nosaukusi apzināti vai netīši izraisīta konflikta iespēju starp NATO un Krieviju, kam cēlonis varētu būt pēdējās uzvedība attiecībās ar Austrumeiropu, liecina CFR vietnē publicētais nākamā gada potenciālo draudu apskats. Tāda konflikta iespējamība novērtēta kā vidēja.

 

CFR ir Ņujorkā un Vašingtonā bāzēta bezpeļņas organizācija, kas apvieno ap 4900 publicistu, analītiķu, profesoru, mediju personību, baņķieru, bijušo politiķu, tajā skaitā arī agrākos ASV valsts sekretārus, CIP direktorus, kurus vieno interese un zināšanas par ārlietu procesiem. Draudu analīzi ASV nacionālajām interesēm CFR piedāvā jau devīto gadu. Šogad uzskaitījuma veidotāji savā paziņojumā īpaši uzsvēruši, ka, ņemot vērā jaunas ASV prezidenta administrācijas stāšanos amatā, ir jo svarīgāk tai palīdzēt noteikt “ticamākos nestabilitātes un konfliktu avotus visā pasaulē”.

2017. gadam otrajā vietā aiz NATO – Krievijas konflikta par nākamo bīstamāko ASV drošībai organizācija nosauc Ziemeļkorejas veiktos kodolieroču un starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumus, kā arī Phenjanas spēju uz militārām provokācijām. Tāpat nav izslēgta iekšējā nestabilitāte šajā totalitārajā valstī. Trešajā vietā ir kiberuzbrukuma iespēja valsts funkcionēšanai kritiski svarīgiem ASV objektiem un sistēmām. Savukārt iespēja, ka pašmāju vai iesūtīti teroristi varētu sarīkot kādu uzbrukumu ASV vai tās sabiedrotajiem, kas prasītu lielu upuru skaitu, novērtēta tikai kā ceturtā bīstamākā. Visu nosaukto draudu iespējamība ir kvalificēta kā vidēja. Tikmēr kā ļoti iespējamu, taču ne tik bīstamu ASV drošībai CFR nosauc tālāku kustības “Taliban” intensificēšanos un iekšējās nestabilitātes pieaugumu Afganistānā, līdz pat pastāvošās varas gāšanai. Tas pats attiecas uz Turcijas un bruņotu kurdu grupējumu konfliktu. Kas zīmējas uz Sīriju, tad pilsoņu karš tur turpināsies, un pastāv liela iespēja, ka kāda no ārējām varām uzsāks plašu militāru intervenci.

Ziņojuma autori norāda, ka 2017. gadam neviens no drošības riskiem netiek apzīmēts kā ļoti iespējams un reizē ļoti bīstams – pagājušajā gadā pie tādiem pieskaitīja iespēju, ka pilsoņu karš Sīrijā izvērsīsies par kaut ko plašāku. Tāpat atšķirībā no 2016. gada savu prioritāti ASV analītiķu acīs zaudējusi iespēja, ka migrantu pieplūdums ES tur izraisīs politisku nestabilitāti. Arī grupējumu sadursmes Irākā, haoss Lībijā un Izraēlas un palestīniešu konflikts vairs nešķiet pieskaitāmi pie tādiem, kas varētu amerikāņiem radīt lielas problēmas.

CFR prognoze ir parādījusies nedēļu pēc tam, kad aģentūra “Bloomberg” 7. decembrī publiskoja savu gadskārtējo “Pessimist’s Guide” (“Pesimista ceļvedi”), kurā apkopotas 146 analītiķu, ekonomistu un politikas stratēģu prognozes nākamajam gadam par iespējamajiem ekonomisko un politisko nepatikšanu avotiem. Šis pētījums par lielāko draudu stabilitātei nosaucis ASV jaunā prezidenta Donalda Trampa ārpolitiku. Seko vēlēšanas ES valstīs, vispirms jau Francijā un Vācijā. Riski tāpat slēpjas Lielbritānija pēc “Brexit”, Grieķijā un Polijā tajās ietekmīgā populisma dēļ. “ASV un Eiropa, gadu desmitiem būdama politiskās stabilitātes bastions, šobrīd pārējai pasaulei eksportē politiskos riskus,” norāda “Bloomberg”. Trešajā vietā draudu ziņā pasaulei ir Vladimira Putina Krievijas ārpolitika. Pesimistiskākais scenārijs Eiropai, pēc “Bloomberg” domām, 2017. gadā būtu šāds: “Francijā prezidenta vēlēšanās uzvar Marija Lepēna un sarīko referendumu par Francijas izstāšanos no ES – “Fraxit”. Vācijā Angela Merkele vēlēšanās zaudē. Itālijā pie varas nāk populistiskās kustības “Piecas zvaigznes” līderis Pepe Grilo, kurš ķeras pie referenduma par atgriešanos pie itāļu liras. Lielbritānijā premjeri Terēzu Meju diskusijās par “Brexit” īstenošanu pārspēj kandidāts, kurš vēlas turēties pie daudz stingrākas līnijas. Grieķijā turpinās ekonomiskā krīze, tikai šoreiz nekāda finansiāla palīdzība vairs nav paredzama.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+