Ekonomika
Laukos

Kā izaudzēt un apēst savējo – pašu labāko. Saruna ar laukos.lv redaktori Ingrīdu Mičāni 16

Foto – Timurs Subhankulovs

Apgāds “Lauku Avīze”  ikvienam, kam rūp lauku dzīvesveids un dabīga, kvalitatīva pārtika,  no šodienas bez maksas piedāvā lasīt jauno portālu “laukos.lv”. Portāls ne tikai sniedz ieskatu aktuālajās lauksaimniecības un mežsaimniecības norisēs, bet arī nāk talkā, dodot padomus praktiskās lietās, sākot no dažādu labumu audzēšanas un beidzot ar veikalos un tirgos nopērkamo produktu kvalitāti un cenu, pastāstīja jaunā portāla redaktore Ingrīda Mičāne.

Lauksaimniekiem sākusies karsto darbu sezona. Par ko stāstīs jaunais portāls?

Ingrīda Mičāne: – Jā, tagad ir sākusies sējas un stādīšanas sezona, un tieši tāpēc ir noderīgi paskatīties, kā klājas citiem. Ko šogad sēj un stāda kaimiņš, kā viņam sokas, kādām jaunām atziņām viņš gatavs padalīties, kādas tehnoloģijas izmanto. Kādu brītiņu jau katrs atrodam, kad ielūkoties datorā, turklāt “laukos.lv” var lasīt ne tikai datorā, bet arī planšetēs un viedtālruņos.

Par lauksaimniecību un pārtiku raksta daudzi, bet patlaban šī informācija ir sadrumstalota, neregulāra. Visbiežāk lauku problēmām uzmanību pievērš tad, ja kādam zemniekam kritušas govis, cūku mēra dēļ jāizkauj ganāmpulks vai ugunsnelaimē nosvilis siena šķūnis… Jā, par to raksta daudzi, bet lietišķas informācijas, kas palīdzētu orientēties tirgū un nozarē, trūkst. Tas radījis situāciju, ka informācijas it kā ir ļoti daudz, bet ne vienmēr tā ir pārskatāma, ne vienmēr tai var uzticēties. Portāls “laukos.lv” palīdzēs orientēties un neapjukt šajā informācijas piedāvājumā.

Zemnieki, kas ražo tirgum produkciju, portālā “laukos.lv” varēs iegūt praktisku informāciju par sēklām, stādiem, agroķīmiju, tehniku, tehnoloģijām, pircējs savukārt uzzinās, ko zemnieks garšīgu izaudzējis. “Laukos.lv” stāstīs par to, kas izaudzēts un saražots un ko var atrast veikalā un tirgū. Portāls būs tas, kurš palīdzēs, sistematizēs informāciju, pārbaudīs un pateiks priekšā, kurai var uzticēties, kurai ne. Lasītājam būs vieglāk orientēties, jo portāls savā ziņā visu saliks pa plauktiņiem.

Turklāt ir maldīgi domāt, ka jaunais portāls būs interesants tikai lauciniekiem. Portāls adresēts cilvēkiem, kam rūp lauku dzīvesveids un dabīga, kvalitatīva pārtika. Stāsts nebūs tikai par tiem, kas dzīvo laukos, portāls sniegs noderīgu informāciju arī pilsētniekiem, mazpilsētu iedzīvotājiem un tiem, kam ir brīvdienu mājas laukos.

Stāstīsim par sēju un ražām, gaļu, zivīm, augļiem, dārzeņiem un pienu, kooperāciju un viensētniekiem, bioloģisko un industriālo produktu ražošanu un ar to saistītajām problēmām, par lauku dzīvesveidu, saimnieku izvēli audzēt to vai citu, valsts un Eiropas subsīdijām, tehniku, lauku politiku un daudz ko citu. Viedokļi, intervijas, apaļā galda diskusijas un operatīvas ikdienas ziņas par šo visu sniegs plašu ieskatu nozarē.

Kas portāla radošajai komandai palīdzēs orientēties nozarē?

Mums ir ekspertu komanda, ar kuriem konsultējamies un kuru viedokli nozarē respektē, piemēram, kooperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa, “Latvijas finiera” prezidents Uldis Biķis, augļkopības eksperte Māra Skrīvele, lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, lauksaimnieku organizāciju līderi – viņi visi “pazīst drēbi” un lieliski pārzina lauksaimniecības un pārtikas nozarē notiekošo arī praksē. Mēs regulāri ar viņiem tiksimies.

Bet arī mūsu lasītāji ir aicināti rakstīt, zvanīt, sūtīt jautājumus – atbildēsim uz katru no tiem. Ja ir vēlme, aizbrauksim pie jums, parunāsim – varbūt jūsu dārzā ir izaudzis kas īpašs, ko gribētos parādīt citiem, vai arī kāda problēma jārisina. Portālam ir sadarbība ar daudziem savas nozares speciālistiem, tāpēc līdzēsim rast atbildes, sākot ar neatpazīstamu kaitēkli, kas apsēdis zemeņu lauku, un beidzot ar to, kuru produktu labāk izvēlēties – vai bioloģiski ražots piens tiešām ir augstvērtīgāks nekā, piemēram, konvencionāli ražots piens no ganāmpulka, kura saimnieks godprātīgi rūpējas par govju labturību, ievēro biodrošības prasības. Mēs arī palūkosim, kas notiek ar cenām, ko tirgotājs dara, lai noturētu pircēju, un kāpēc dažās produktu grupās cenu kāpums ir neadekvāts.

Ļoti priecāsimies, ja lasītāji dalīsies ar norisēm savā sētā un kūtī un sūtīs arī fotogrāfijas vai uzfilmētu videomateriālu, piemēram, par dārzā izaugušo milzu ķirbi vai nupat atskrējušu teliņu. Ja kāds, apceļojot Latvijas laukus, ierauga ko tādu, ar ko, viņaprāt, vajadzētu padalīties, sūtiet šurp: laukos@la.lv. Noteikti tas būs interesanti ne tikai mums un jums, bet arī citiem lasītājiem. Interesantāko materiālu autoriem varam solīt kādu AS “Lauku Avīze” apgāda grāmatu.

Vai portāls varēs palīdzēt arī tad, ja, piemēram, vēlos iegādāties produkciju pa tiešo no zemnieka, kur to meklēt?

Portāls nenodarbosies ar tirgošanos, bet sludinājumu sadaļa gan būs, dosim padomu, kur varat kaut ko interesantāku no zemnieka un mājražotāja nopirkt.

“Latvijas Avīzes” lasītāji tevi iepazinuši kā lauksaimniecības politikas problēmu risinātāju. Savos rakstos ļoti pievērs uzmanību netaisnībām atbalsta maksājumu sadalē, normatīvo aktu nepilnībām….

Likumi, noteikumi un nodokļi ietekmē katru Latvijas iedzīvotāju. Tā ir naudas lieta. Visu valstu zemnieki cenšas milzīgo Eiropas atbalsta naudas deķi pavilkt uz savu pusi. Iepriekšējā plānošanas rezultātā mums neizdevās tiešmaksājumus nodrošināt Eiropas vidējā līmenī, mūsu zemnieki saņem zemākos atbalsta maksājumus Eiropā. Jāmēģina vismaz tagad to panākt, lai nākamajā plānošanas periodā naudiņa zemniekam būtu lielāka. Par to ir jāstāsta, un tāpēc es to daru un darīšu. Es gribētu, lai jaunais portāls izvēršas par virtuālu satikšanās vietu, kur notiek gan lauksaimnieku, ierēdņu, ražotāju, gan tirgotāju un pircēju viedokļu apmaiņa.

Mēs plānojam rīkot arī regulāras diskusijas par tā brīža aktuālajām tēmām, kur sauksim uz tepiķa gan politiķus, gan arī ierēdņus. Aicināsim piedalīties arī nozares pārstāvjus, lai ne tikai runātu par problēmām, bet parādītu, kāds ir ceļš, kā no problēmas tikt ārā. Mums būs arī iespēja šīs diskusijas straumēt, līdz ar to neklātienē varēs piedalīties ikviens. Varēs arī gan pirms diskusijas, gan diskusijas laikā iesūtīt jautājumus. Šādas diskusijas plānojam reizi ceturksnī.

Pirmā diskusija plānota pēc nedēļas, 24. maijā, un tās tēma – bioloģiskā lauksaimniecība. Pie viena galda sēdināsim gan bioloģiskos zemniekus, gan ierēdņus. Turklāt ražotāji būs ar pretējiem viedokļiem – Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis un lielākais bioloģisko platību apsaimniekotājs Latvijā SIA “Latgales nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Māris Bebris. Klāt būs arī Lauku atbalsta dienesta vadītāja Anna Vītola-Helviga, kura runās par zemūdens akmeņiem bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta maksājumos. Diskusijā būs arī tirgotāji un pircējs, kurš pastāstīs, ka viņam pietrūkst bioloģisko lauksaimnieku piedāvājumā. Ja ir kaut kas īpašs, ko gribat šiem cilvēkiem pajautāt, rakstiet man pa epastu ingrida.micane@la.lv.

Kāda tev pašai saistība ar laukiem?

Es neesmu rīdziniece, nāku no Rēzeknes, tā ka man lauku vide nav sveša. Ir arī pieredze ar dārza lietām, un es zinu, ko tas nozīmē, kāds darbs tur ir jāiegulda, cik tas prasa enerģijas un resursu. Gadījās, ka izaug dīvaina paskata dilles, jo iesētas pārāk skābā augsnē, sīpoli un burkāni sacaurumoti, salāti izstīdzējuši… Dārza darbi nemaz nav viegla lieta, un tieši tādēļ lieti noder kāds padoms. Arī savā radošajā darbā es neesmu bijusi tālu no laukiem. Vairākus gadus ziņu aģentūrā “LETA” strādāju kā lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības nozares redaktore, pirms tam sadarbojos ar lauksaimniecības nozares izdevumiem, tostarp žurnālu “Agro Tops”, bet vēl pirms tam man bija tas gods vairāk nekā desmit gadus strādāt “Radio Brīvā Eiropa” pārstāvniecībā Latvijā. Savukārt zināšanas ekonomikā esmu papildinājusi RSEBA, kur ieguvu maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā.

Cik aktuāls, tavuprāt, Latvijas zemniekam un mājražotājam ir starptautiskais tirgus?

Saistītie raksti

Vietējais tirgus, no patriotisma viedokļa, ir laba lieta, taču nopelnīt šeit ir ļoti grūti, to atzīst lielākoties visi ražotāji. Ja gribi nopelnīt, ja gribi cilvēkiem algas samaksāt, jāskatās ir plašākā mērogā, tādēļ uzsvars liekams uz eksportu un nišas produktiem. Katra valsts aizsargā savus ražotājus un ar kaut ko interesantu, savā ziņā eksotisku, tikai Latvijai raksturīgo, brīžiem ārvalstu tirgos ir iekļūt vieglāk. Tāpēc prieks par ražotājiem, kuri spēj atrast interesantus un inovatīvus produktus…

Kas tev pašai no mājražotājiem vai pārstrādātājiem pēdējā laikā ir sagādājis pozitīvāko pārsteigumu, par ko pastāstīsi arī savā portālā?

Īpašs prieks par nelielajiem mājražotājiem un bioloģiskajiem saimniekiem, man patīk, kā viņi strādā, kā meklē dažādus veidus, kā nogādāt produkciju līdz pircējam par saprātīgu cenu. Tā nav tikai modes lieta, cilvēki tiešām domā, ko paši ēd un ko liek galdā ģimenei. Pati arī esmu tiešās pirkšanas pulciņa dalībniece un iegādājos zemnieku saimniecībās izaudzētos dārzeņus, zivis, liellopu gaļu, kādu vistiņu. Turklāt ne vienmēr vietējā produkcija ir dārgāka nekā importa. Vietējam produktam ir pavisam cita uzturvērtība un garša. Mūsu ģimene ievēro principu – savā reģionā izaudzētais tad nu ir tas labākais, mums patiešām garšo vietējie burkāni, bietes, ķirbji, arī rāceņi un kāļi, kuri, starp citu, ir nepelnīti aizmirsti, bet, cepeškrāsni pareizi pagatavoti, ir vienkārši delikatese. Man ir liela saime, tajā skaitā vecāki, māsas ģimene un trīs brīnišķīgas meitas ar savām ģimenēm. Mēs visi esam savā ziņā pat ķerti uz veselīgu, dabai tuvu dzīvesveidu, kas nozīmē ne tikai iespējami dabiskāku ēdienu, bet arī Latvijas apceļošanu – vai nu ar velosipēdiem, vai arī pārgājienos. Tas ir mūsu dzīvesveids.

LA.lv